Hāgas NATO Samits: Alianse Stiprina Aizsardzību un Apņemšanos, Trampa Klusā Diplomātija un Ukrainas Nākotnes Jautājumi

Vienota Apņemšanās un Vēsturiskas Saistības

Hāgā noslēdzies Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) valstu un valdību vadītāju samits, kas iezīmēja būtisku pagrieziena punktu alianses vēsturē. Samita noslēguma deklarācija vienbalsīgi apliecināja alianses “nelokāmo uzticību” Vašingtonas līguma Piektajam pantam, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Šis apliecinājums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā, ka iepriekš Trampa administrācija bija paudusi šaubas par šo saistību nepieciešamību, tās pat pakārtojot dalībvalstu iekšpolitikai. Tagad šīs bažas, šķiet, ir kliedētas, nostiprinot kolektīvās aizsardzības fundamentālo principu.

Aizsardzības Spēju Stiprināšana un Draudu Novērtējums

Vēl viens stratēģiski svarīgs lēmums, ko pieņēma sabiedrotie, ir apņemšanās līdz 2035. gadam palielināt militāros izdevumus līdz iespaidīgiem 5% no IKP. Šis ir ambiciozs mērķis, kas atspoguļo pieaugošo drošības apdraudējumu nopietnību. Samita dalībnieki arī atkārtoti apstiprināja “nemainīgas suverēnas saistības” atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību. Krievija, saskaņā ar kopīgo deklarāciju, tiek nepārprotami identificēta kā “ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajai drošībai”, kas prasa pastāvīgu modrību un aizsardzības spēju stiprināšanu.

Ukrainas Nākotne NATO: Neskaidrība un Pretrunas

Tomēr, kā jau tika prognozēts, samita noslēguma deklarācijā nebija nekādu atsauču uz Ukrainas nākotnes dalību aliansē, lai gan to aktīvi pieprasīja Trampa administrācija. Šī klusēšana radīja neskaidrības. Taču vēlāk NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nāca klajā ar pārliecinošu paziņojumu, ka alianses dalībvalstis atbalsta Ukrainu “cīņā par mieru” un turpinās atbalstīt to “neatgriezeniskā ceļā uz dalību NATO”. Šis paziņojums bija pretrunā ar iepriekšējiem ASV administrācijas apgalvojumiem, ka Ukrainas dalība NATO vairs “nav dienaskārtībā”, radot savdabīgu diplomātisko disonansi.

Finansiālais Atbalsts un Optimisms

Aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 5% no IKP līdz 2035. gadam paredzēta arī, iekļaujot šajā apjomā infrastruktūras pielāgošanas militārajām vajadzībām izmaksas un militāro palīdzību Ukrainai. Marks Rite arī paziņoja, ka līdz gada beigām alianses dalībvalstu militārā palīdzība Ukrainai sasniegs vairāk nekā 50 miljardus eiro, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar agrāk saskaņoto 35 miljardu eiro apjomu. NATO ģenerālsekretārs pauda optimismu par Ukrainas militāro stāvokli, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā sabiedroto palīdzība var tai palīdzēt “ne tikai izdzīvot, bet arī uzvarēt”.

Trampa un Zeļenska Tikšanās: Slepenā Diplomātija

Samita kuluāros notika arī personiska ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska tikšanās. Saruna noritēja aiz slēgtām durvīm un ilga aptuveni stundu. Pēc tikšanās Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka tā bijusi saturīga un prezidenti apsprieduši “visus patiešām svarīgos jautājumus”. “Runājām par to, kā panākt uguns pārtraukšanu un patiesu mieru… kā aizsargāt mūsu cilvēkus,” viņš piebilda, solot sīkākas detaļas atklāt vēlāk. Šī tikšanās, kuras detaļas palika slēptas, raisīja plašas spekulācijas par tās patieso saturu.

Trampa Plašākā Agenda: Krievija, Irāna un Patriots

ASV prezidents Donalds Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, arī neatklāja sarunas saturu, tomēr atturējās no kritikas Zelenska virzienā un paziņoja, ka tuvākajā laikā plāno sazināties ar Vladimiru Putinu, lai panāktu konflikta noregulējumu. Tramps atgādināja, ka iepriekš bija noraidījis Putina piedāvājumus kļūt par starpnieku ASV sarunās ar Irānu. Viņš arī paziņoja, ka apsvērs iespēju piegādāt Ukrainai pretgaisa raķetes "Patriot" kompleksiem, kas būtu būtisks solis militārā atbalsta stiprināšanā.

Vienlaikus Tramps atzina ASV izlūkdienestu sākotnējā ziņojuma saturu, saskaņā ar kuru Irānas kodolprogramma ir atlikta tikai par dažiem mēnešiem, taču nekavējoties uzbruka gan ziņojuma autoriem, gan medijiem, kas publicēja tā saturu. Viņš turpināja uzstāt, ka Irānas kodolobjekti tika “iznīcināti” ar bombardēšanu, demonstrējot savu raksturīgo konfrontācijas stilu ar medijiem un izlūkdienestiem.