Harkivā jauns terors: Krievijas planējošās bumbas ievaino desmitiem civiliedzīvotāju, tostarp bērnus

Jauns terora akts Harkivā: Krievijas planējošās bumbas sēj postu un ciešanas

Šodien, ceturtdien, 2025. gada 24. jūlijā, Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā atkal plosījies nežēlīgais Krievijas karš, atstājot aiz sevis dziļas rētas un sāpes. Agresora raidīto planējošo aviācijas bumbu triecienā ievainoti vismaz 33 civiliedzīvotāji, kā apstiprinājis pilsētas mērs Ihors Terehovs. Šis barbariskais uzbrukums, kas vērsts pret mierīgiem iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, vēlreiz atgādina pasaulei par Krievijas agresijas šaušalīgajām sekām un tās pilnīgo starptautisko tiesību ignorēšanu.

Postošie triecieni dzīvojamajos rajonos un cilvēciskā traģēdija

Uzbrukums notika dienas vidū, ap pulksten 11:30 pēc vietējā laika, kad divas Krievijas planējošās bumbas trāpīja Ševčenkivskas rajonā, atklāti mērķējot uz dzīvojamām ēkām un civiliedzīvotāju infrastruktūru. Viena no bumbām nokrita netālu no rosīga dzīvojamā kvartāla, kurā ikdienā ritēja pilsētas dzīve. Sprādziena spēks bija milzīgs, acumirklī aizdedzinot piecpadsmit automašīnas, pārvēršot tās par metāla vrakiem un radot biezu, melnu dūmu stabu, kas pacēlās virs pilsētas. Logi tika izsisti vismaz divdesmit tuvējās ēkās, izkaisot stikla lauskas pa visu apkārtni un radot apokaliptisku ainu. Otrs trieciens trāpīja kādam uzņēmumam, izraisot plašu ugunsgrēku 1200 kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji stundām ilgi cīnījās ar liesmām, cenšoties ierobežot postījumus un glābt to, kas vēl bija glābjamais.

Ievainoto skaits ir satraucošs, un starp cietušajiem ir arī bērni, kas liek sirdīm sažņaugties. Gūto traumu dēļ slimnīcā nonākuši 10 gadus veca meitene un 17 gadus vecs zēns ar galvas brūcēm, kā arī mēnesi vecs zīdainis, kurš pārdzīvoja akūtu stresa reakciju. Vairāki pieaugušie joprojām atrodas slimnīcā, tostarp sieviete kritiskā stāvoklī. Šīs traumas ir gan fiziskas, gan dziļi psiholoģiskas, atstājot neizdzēšamas pēdas uz tiem, kuriem nācies saskarties ar šo neiedomājamo vardarbību. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi nosodījis šādus uzbrukumus, uzsverot, ka tie nav militāri pamatoti, bet gan tīšs terors pret pilsētas iedzīvotājiem.

Planējošās bumbas: klusais iznīcinātājs no debesīm

Krievija arvien plašāk pielieto tā dēvētās planējošās aviācijas bumbas, kas kļuvušas par jaunu šausmu avotu Ukrainas pilsētās. Šīs bumbas tiek nomestas no lidmašīnām ievērojamā attālumā no mērķa, un to darbības princips balstās uz precīzas vadības tehnoloģijām, piemēram, GPS, lāzeru vai infrasarkano starojumu, kas ļauj tām planēt un precīzi trāpīt mērķī pat no ievērojama attāluma. Atšķirībā no tradicionālajām brīvkrītošajām bumbām, planējošās bumbas spēj manevrēt un koriģēt savu trajektoriju, padarot tās par ārkārtīgi grūti pārtveramu draudu pretgaisa aizsardzības sistēmām.

To milzīgā iznīcināšanas spēja un spēja tikt palaistām no droša attāluma padara tās par īpaši bīstamu ieroci, kas tiek izmantots ne tikai militāro pozīciju iznīcināšanai, bet arvien biežāk arī civilo objektu un iedzīvotāju terorizēšanai. Krievijas arsenālā ir bumbas, kas sver pat vairāk nekā 2700 kilogramu, nodarot masīvus postījumus. Šāda veida ieroču izmantošana civiliedzīvotāju rajonos ir klajš starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums un tiek plaši nosodīta visā pasaulē.

Harkiva – nesalaužamās izturības simbols

Harkiva, Ukrainas industriālais un izglītības centrs, kas lepojas ar senu vēsturi un universitāti, dibinātu 1806. gadā, ir kļuvusi par vienu no visvairāk cietušajām pilsētām Krievijas pilna mēroga iebrukumā. Kopš 2022. gada 24. februāra pilsēta ir pastāvīgi pakļauta apšaudēm, raķešu un tagad arī planējošo bumbu triecieniem, saskaroties ar neizmērojamām ciešanām un postošiem zaudējumiem. Neskatoties uz nepārtraukto teroru, Harkivas iedzīvotāji turpina demonstrēt apbrīnojamu drosmi un noturību, atsakoties padoties bailēm.

Šis uzbrukums notiek laikā, kad kara dinamika Ukrainā ir iegājusi jaunā fāzē, ko bijušais Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs raksturojis kā "izsīkuma karu". Viņš brīdinājis, ka karš varētu ieilgt pat līdz 2034. gadam, ja Ukraina nesaņems pietiekamu atbalstu un neīstenos stratēģiskas pārmaiņas. Krievija, atteikusies no zibenskara taktikas, tagad apzināti vērš triecienus pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem un civiliedzīvotājiem, cenšoties izsmelt valsts resursus un salauzt tās pretestības garu. Tā ir saspringta un nogurdinoša pozīciju karadarbība, kurā katra diena ir cīņa par izdzīvošanu.

Starptautiskā atbilde: nepieciešamība pēc stingras rīcības

Kamēr glābēji joprojām strādā, cenšoties novērst sekas un sniegt atbalstu cietušajiem, starptautiskā sabiedrība ar bažām vēro notiekošo. Šādi uzbrukumi, kas apzināti vērsti pret civiliedzīvotājiem, ir klajš kara noziegums un prasa stingru nosodījumu, kā arī konkrētu rīcību, lai apturētu agresora necilvēcību. Nepieciešams nodrošināt Ukrainai modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas un citu vitāli svarīgu militāro atbalstu, lai tā spētu pasargāt savus iedzīvotājus no šiem postošajiem uzbrukumiem. Harkiva un visa Ukraina izjūt bezspēcību šajā nežēlīgajā un neizprovocētajā konfliktā, bet tās iedzīvotāju gara spēks un apņēmība liecina, ka pat visdziļākajās ciešanās cerība nemirst.