IAEA Apstiprina: Iznīcinātas Divas Irānas Centrifūgu Ražotnes – Kodolprogrammas Stāvoklis Neskaidrs

Starptautiskās bažas pieaug: IAEA apstiprina Irānas centrifūgu ražotņu iznīcināšanu

Pasaule ar aizturētu elpu vēro notikumus Tuvajos Austrumos, kur spriedze ap Irānas kodolprogrammu sasniegusi jaunu, satraucošu līmeni. Trešdien, 2025. gada 18. jūnijā, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) nāca klajā ar paziņojumu, kas daudzviet izraisīja dziļu nopūtu un bažas. IAEA apstiprināja, ka divas Irānas kodolprogrammai vitāli svarīgas centrifūgu ražotnes, kas atradās Karadžā, netālu no galvaspilsētas Teherānas, ir iznīcinātas. Šis notikums met drūmu ēnu uz jau tā sarežģītajām attiecībām reģionā un liek uzdot jautājumus par kodolieroču izplatīšanas nākotni.

Postījumu apmēri un nozīme

IAEA sniegtā informācija ir skarba un nepārprotama. Karadžā, TESA Karaj darbnīcas kompleksā, pilnībā sagrautas divas ēkas, kurās, kā zināms, tika ražoti komponenti Irānas kodolprogrammas centrifūgām. Papildus tam, trieciens skāris arī Teherānas pētniecības centru, kur cietusi viena ēka, kas tika izmantota modernu centrifūgu rotoru ražošanai un testēšanai. Centrifūgas ir kodolprogrammas sirds, tās ir mašīnas, kas ar milzīgu ātrumu rotē, lai bagātinātu urānu – procesu, kas nepieciešams gan kodoldegvielas ražošanai mierīgiem mērķiem, gan, daudz augstākā līmenī, kodolieroču radīšanai. Šo ražotņu zaudēšana ir ne tikai materiāls, bet arī stratēģisks trieciens Irānas centieniem attīstīt savu kodolprogrammu.

IAEA loma un sarežģītās attiecības

Ir būtiski atzīmēt, ka abas skartās vietas iepriekš atradās IAEA uzraudzībā un pārbaudes mehānismu ietvaros saskaņā ar 2015. gada kodolvienošanos (JCPOA) starp Irānu un pasaules lielvarām. Šī vienošanās, lai arī tās nākotne šobrīd ir miglā tīta un tās noteikumi bieži tiek pārkāpti, paredzēja zināmu pārredzamību Irānas kodolaktivitātēs. IAEA uzdevums ir nodrošināt, ka kodolmateriāli netiek novirzīti militāriem mērķiem, un šādu objektu iznīcināšana, pat ja tā kavē programmas attīstību, rada jaunas problēmas aģentūras spējai uzturēt “zināšanu nepārtrauktību” par Irānas kodolmateriāliem un aktivitātēm. Jau iepriekš Karadžas objekts ir bijis klupšanas akmens IAEA un Irānas attiecībās. 2021. gadā objekts piedzīvoja, kā Irāna apgalvo, sabotāžas aktu, ko Teherāna vainoja Izraēlu. Toreiz Irāna vairākus mēnešus liedza IAEA inspektoriem piekļuvi vietnei un pārvietoja dažas centrifūgas uz drošāku vietu. Šie incidenti un piekļuves ierobežojumi jau iepriekš radīja bažas par to, ko Irāna, iespējams, slēpj vai dara šajās vietās.

Triecienu konteksts un iespējamie izpildītāji

Lai gan IAEA savā paziņojumā tieši nenosauc atbildīgos par šiem triecieniem, vairāki avoti nekavējoties norādīja uz Izraēlu kā iespējamo izpildītāju. Šie triecieni notikuši laikā, kad spriedze starp Izraēlu un Irānu sasniegusi vēl nepieredzētu līmeni, abām valstīm veicot tiešus militārus uzbrukumus viena otrai. Izraēla ir atkārtoti izteikusi apņēmību nepieļaut Irānas nokļūšanu pie kodolieročiem, uzskatot to par eksistenciālu draudu. Izraēlas militāristi paši paziņojuši, ka pēdējās dienās veikuši virkni gaisa triecienu pret Irānas militārajām un kodolobjektu vietām, tostarp Teherānas apkārtnē. Tiek lēsts, ka šie uzbrukumi ir daļa no plašākiem centieniem apturēt Irānas kodolieroču izstrādes programmu.

Irānas kodolprogrammas mīkla un bažas

Irāna konsekventi apgalvo, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai un vienīgi civiliedzīvotāju vajadzībām, piemēram, elektroenerģijas ražošanai. Tomēr starptautiskie novērotāji, tostarp IAEA, pauž dziļas bažas par Irānas urāna bagātināšanas līmeni, kas krietni pārsniedz mierīgiem mērķiem nepieciešamo. Centrifūgu ražošanas un remonta iespējas ir izšķiroši svarīgas Irānas spējai ātri paplašināt savas urāna bagātināšanas jaudas, ja tā izlemtu to darīt. Šo objektu iznīcināšana neapšaubāmi radīs šķēršļus šādiem plāniem, taču jautājums paliek: cik nozīmīgs būs šis kavējums un vai Irānai ir alternatīvas ražošanas vietas vai metodes, par kurām starptautiskajai sabiedrībai nav informācijas? Spēja ražot centrifūgu komponentus slepenās, nedeklarētās vietās ir bijusi pastāvīga starptautisko bažu avots, īpaši pēc tam, kad Irāna ierobežoja IAEA piekļuvi.

Nākotnes izaicinājumi un diplomātijas ceļš

Situācija ap Irānas kodolprogrammu ir kā sarežģīts šaha galds, kur katrs gājiens var radīt neparedzamas sekas. Šo ražotņu iznīcināšana, visticamāk, vēl vairāk sarežģīs jebkādus centienus atjaunot JCPOA vai panākt jaunu diplomātisku risinājumu. Irāna var justies vēl mazāk motivēta sadarboties ar IAEA vai piekrist ierobežojumiem savai kodolprogrammai pēc šādiem triecieniem, ko tā uzskata par savas suverenitātes pārkāpumu un teroraktu. No otras puses, valstis, kas uzskata Irānas kodolprogrammu par draudu reģionālajai un globālajai drošībai, var saskatīt šajos triecienos nepieciešamu pasākumu, lai palēninātu Irānas progresu kodolieroču jomā. IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosi ir vairākkārt uzsvēris, ka kodolobjekti nekad nedrīkst būt militāru uzbrukumu mērķis, neatkarīgi no apstākļiem, jo tas var radīt nopietnas sekas cilvēkiem un videi. Viņš ir aicinājis visas puses izrādīt maksimālu savaldību un izvairīties no tālākas eskalācijas. Tomēr pašreizējā saspīlētā gaisotne liek šaubīties par šāda aicinājuma efektivitāti.

Secinājumi un neziņa

Divu galveno centrifūgu ražotņu iznīcināšana Karadžā ir nozīmīgs pavērsiens Irānas kodolprogrammas stāstā. Tas neapšaubāmi apgrūtinās Irānas spējas ātri ražot un nomainīt centrifūgas, potenciāli aizkavējot ceļu uz spēju radīt kodolieročus. Tomēr šis incidents arī pasvītro starptautiskās sabiedrības zināšanu nepilnības par Irānas patiesajām kodolspējām un nodomiem, kā arī parāda, cik dziļi iesakņojies ir savstarpējais neuzticēšanās un naidīgums reģionā. Kamēr diplomātiskie ceļi šķiet bloķēti un militārie risinājumi kļūst arvien reālāki, pasaules drošība karājas mata galā, jo Irānas kodolprogrammas mīkla joprojām nav atrisināta un spriedze aug ar katru brīdi. Šī situācija ir spilgts piemērs tam, cik trausls ir miers un cik ātri labākie nodomi var sabrukt neuzticēšanās un konfliktu priekšā.