Igaunijas ārsti pārliecinoši atbalsta eitanāzijas legalizēšanu, atklāj aptauja

Šokējošie Igaunijas ārstu viedokļi: Atbalsts eitanāzijas legalizācijai sniedzas pāri 70%

Jaunākā Tartu Universitātes pētnieku veiktā aptauja atklāj satriecošu tendenci Igaunijas medicīnas aprindās: vairāk nekā 70% ārstu tagad stingri atbalsta eitanāzijas un asistētas pašnāvības legalizēšanu. Šis skaitlis, kas sasniedz 73% atbalstu eitanāzijas legalizācijai un 71% – asistētai pašnāvībai, iezīmē dramatisku attieksmes maiņu, jo pirms divām desmitgadēm šo pretrunīgi vērtēto praksi atbalstīja tikai aptuveni 40% medicīnas speciālistu.

Dziļāk definējot: Kas slēpjas aiz “vieglās nāves” jēdziena?

Lai izprastu šo pārsteidzošo statistiku, ir svarīgi precizēt terminus. Eitanāzija, burtiski tulkojot kā “viegla nāve”, medicīniskajā kontekstā tiek definēta kā aktīva darbība, ko veic ārsts, lai izraisītu pacienta nāvi ar mērķi izbeigt nepanesamas un neatgriezeniskas ciešanas. Tā var būt, piemēram, nāvējošas medikamentu devas ievadīšana. Savukārt asistētā pašnāvība nozīmē, ka ārsts pacientam izsniedz nepieciešamos medikamentus, kurus pacients pats, brīvprātīgi un apzināti, lieto dzīvības izbeigšanai. Abos gadījumos runa ir par situācijām, kad pacienta stāvoklis ir bezcerīgs, sāpes – neciešamas un citas iespējas atvieglot ciešanas ir izsmeltas.

Ārstu atbalsta pieauguma iemesli: Līdzjūtība un realitātes smagums

Šāds krasais atbalsta pieaugums, īpaši jauno ārstu vidū, kuriem ir tendence būt atvērtākiem šādām idejām, liecina par dziļu empātiju un saskarsmi ar neārstējami slimu pacientu ciešanām. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto ārstu savas karjeras laikā ir saskārušies ar pacientiem, kuri paši izrādījuši interesi par eitanāziju vai asistēto pašnāvību, kas, iespējams, ir veidojis viņu viedokli. Šis nav tikai teorētisks jautājums; tas skar cilvēku dzīvju trauslumu un medicīnas nozares spēju piedāvāt cieņpilnu izeju no neciešamām mokām.

Pretrunas un izaicinājumi: Ceļš no atbalsta līdz rīcībai

Tomēr aptauja atklāj intriģējošu pretrunu: lai gan atbalsts legalizācijai ir augsts, daudz mazāk ārstu ir gatavi paši veikt šīs procedūras. Tikai 37% būtu gatavi veikt eitanāziju, un 46% – palīdzēt asistētā pašnāvībā. Pētījuma autori to skaidro ar nepietiekamu apmācību un sistēmisku problēmu esamību. Viņi uzsver, ka pirms eitanāzijas un asistētas pašnāvības legalizācijas ir kritiski svarīgi uzlabot paliatīvās aprūpes pieejamību un kvalitāti, kā arī nodrošināt ārstiem specifisku apmācību.

Paliatīvās aprūpes loma un Igaunijas izaicinājumi

Interesanti, ka pētījumā tika konstatēta saikne starp apmācību paliatīvajā aprūpē un skeptiskāku attieksmi pret eitanāzijas legalizāciju. Paliatīvā aprūpe ir vērsta uz smagi slimu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu, mazinot sāpes un citus nepatīkamus simptomus, sniedzot atbalstu gan pacientam, gan viņa tuviniekiem. Fakts, ka divas trešdaļas aptaujāto ārstu nav apmeklējuši šādus kursus, norāda uz būtisku robu izglītībā un aprūpes sistēmā, kas jāaizpilda pirms jebkādām būtiskām likumdošanas izmaiņām.

Igaunijas un Eiropas konteksts: Kur stāv Baltija?

Pašlaik eitanāzija ir atļauta tikai četrās Eiropas Savienības dalībvalstīs: Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā un, kopš 2021. gada marta, arī Spānijā. Asistētā pašnāvība ir legāla Šveicē un dažos ASV štatos. Latvijā šis jautājums arī ir raisījis plašas diskusijas, ar iniciatīvām par eitanāzijas legalizēšanu platformā "Manabalss.lv". Tomēr gan Tiesībsarga birojs, gan Veselības ministrija uzsvēruši, ka prioritāte ir paliatīvās aprūpes uzlabošana, nevis eitanāzijas legalizācija. Igaunijas ārstu aptaujas rezultāti kalpo kā spēcīgs signāls ne tikai valsts iekšpolitikai, bet arī visam Baltijas reģionam, mudinot uz dziļām pārdomām par cilvēka cieņu dzīves beigās un medicīnas lomu šajā smalkajā un sarežģītajā jautājumā.