Rīga: +5.1°С
Ievads: Deli nelokāmā nostāja globālās spriedzes epicentrā
Globālās ģeopolitikas šaha galdā, kur katrs lielvalstu gājiens rada plašas sekas, Indija ir nonākusi dramatisku notikumu virpulī, nelokāmi nosodot Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju draudus par Krievijas naftas pirkšanu. Šī spriedzes pieaugošā eskadrila, kas sasniegusi kulmināciju 2025. gada augusta sākumā, liecina par Deli nelokāmo apņēmību aizstāvēt savas nacionālās intereses, pat saskaroties ar Vašingtonas ārkārtīgi spēcīgo ekonomisko un diplomātisko spiedienu. Indijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Randhīrs Džaisvals ir publiski paziņojis, ka šāda vēršanās pret Indiju ir “nepamatota un nepieņemama”, skaidri iezīmējot sarkanās līnijas, kuras valsts nav gatava pārkāpt.
No pragmatisma dzimušais pavērsiens: Krievijas naftas pieplūdums
Lai izprastu pašreizējās situācijas dziļumu, jāieskatās notikumu hronikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Pirms šī traģiskā notikuma Indijas naftas imports no Krievijas bija niecīgs – aptuveni viens procents no kopējā apjoma. Taču, reaģējot uz Rietumu sankcijām un Eiropas enerģētikas tirgus pārorientēšanos, Krievija meklēja jaunus pircējus, un Indija ar tās milzīgajām enerģijas vajadzībām kļuva par ideālu partneri. Strauji pieaugušais imports ir dramatiski mainījis globālās enerģētikas ainavu, padarot Indiju par otru lielāko Krievijas naftas pircēju pasaulē, nodrošinot aptuveni 35% no Krievijas naftas eksporta. Šis solis nebija ideoloģisks, bet gan pragmatisks un vitāli svarīgs Indijas ekonomiskajai stabilitātei. Atlaides, ko Krievija piedāvāja par savu jēlnaftu, ļāva Indijai ievērojami samazināt importa izmaksas, kontrolēt degvielas mazumtirdzniecības cenas un efektīvi ierobežot inflāciju, tādējādi tieši ietekmējot miljoniem Indijas iedzīvotāju labklājību.
ASV spiediens un Trampa ēna: draudi ar nepieredzētu spēku
Šo Indijas stratēģisko manevru Vašingtonā uztver ar arvien pieaugošu neapmierinātību. Bijušā, taču joprojām ārkārtīgi ietekmīgā ASV prezidenta Donalda Trampa retorika ir kļuvusi īpaši asa. Viņš publiski draudējis Indijai ar “milzīgiem” tarifiem, apgalvojot, ka Indija, iepērkot Krievijas naftu, faktiski finansē Krievijas agresiju Ukrainā. Jau 2025. gada 1. augustā ASV piemēroja 25% tarifus Indijas produktiem, un Tramps nav svārstījies draudēt pat ar 100% muitas tarifiem, kas nozīmētu pilnīgu tirdzniecības bloķēšanu un smagu triecienu Indijas ekonomikai. Baltā nama amatpersonas, piemēram, Stīvens Millers, ir pat izteikušies, ka “cilvēkus šokēs, uzzinot, ka Indija pamatā ir saistīta ar Ķīnu Krievijas naftas iepirkumos.” Šāda agresīva retorika liek Indijai stāties pretī izvēlei starp ekonomiskajām vajadzībām un smagu diplomātisko spiedienu, radot dziļas bažas par turpmākajām ģeopolitiskajām sekām.
Deli atbilde: Suverenitāte pirms ārējā diktāta
Indijas atbilde uz šiem draudiem ir bijusi skaidra un nelokāma: valsts aizsargās savas nacionālās intereses ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Indijas Ārlietu ministrija ir uzsvērusi, ka tās naftas imports no Krievijas ir “nepieciešamība, ko noteikusi globālā tirgus situācija”. Turklāt Deli ir pārmetusi ASV un Eiropai dubultstandartus, norādot, ka Rietumu valstis pašas, kaut arī ierobežoti, turpina tirdzniecību ar Krieviju, iepērkot tādus produktus kā minerālmēslus, ķimikālijas, tēraudu un retzemju minerālus. Šī kritika izgaismo Rietumu pozīcijas sarežģītību un morālo dilemmu, cenšoties ierobežot Krievijas ienākumus, vienlaikus saglabājot piekļuvi noteiktiem Krievijas resursiem.
Indijas naftas un dabasgāzes ministrs Hardīds Singhs Puri ir paudis pārliecību, ka valsts spēs aizstāt Krievijas naftu ar piegādēm no citiem avotiem, ja ASV ieviesīs sekundārās sankcijas. Viņš minējis Kanādu, Brazīliju un Gajanu kā potenciālos alternatīvos piegādātājus, uzsverot, ka Indija ir ievērojami diversificējusi savus iepirkumus, palielinot piegādātāju valstu skaitu no aptuveni 27 līdz 40. Papildus tam, Indija aktīvi strādā pie naftas un gāzes izpētes un ieguves savā teritorijā, veicinot enerģētisko neatkarību. Šīs stratēģijas mērķis ir samazināt atkarību no jebkura viena piegādātāja vai reģiona, tādējādi stiprinot valsts enerģētisko noturību nākotnē, neatkarīgi no ģeopolitiskajām vētrām.
Ekonomiskās likmes un globālā tirgus dinamika
Trampa draudi par tarifu palielināšanu rada reālus draudus Indijas ekonomikai. Ja šie tarifi tiktu pilnībā īstenoti, Indijas preces kļūtu ievērojami dārgākas Amerikas pircējiem, kas varētu samazināt pieprasījumu, kavēt Indijas ražošanu un samazināt eksportētāju ieņēmumus. Bank of Baroda aplēses liecina, ka šādi tarifi varētu samazināt Indijas IKP pieaugumu par 0,2%, pazeminot prognozes no 6,6% uz 6,4%. Tas ir vērā ņemams trieciens strauji augošai ekonomikai, kas cenšas nodrošināt labklājību saviem miljoniem iedzīvotāju.
Lai gan dažos ziņojumos, kas datēti ar jūlija beigām un augusta sākumu, tika minēts, ka Indijas valsts naftas pārstrādes rūpnīcas īslaicīgi apturēja Krievijas jēlnaftas importu, bažījoties par izmaksām, kas saistītas ar ASV sankcijām pret Krievijas “ēnu floti” , Deli valdības politiskā nostāja ir palikusi nemainīga. Šis rafinēšanas uzņēmumu solis, visticamāk, bija piesardzīga reakcija uz tirgus svārstībām un loģistikas izaicinājumiem, nevis stratēģiska piekāpšanās ASV prasībām. Patiesais spēles laukums ir daudz sarežģītāks, kur Indija cenšas manevrēt starp energodrošības nepieciešamību un globālā spiediena realitāti, vienlaikus publiski paužot savu suverenitāti. Krievijai Indijas tirgus zaudēšana būtu kritiska, jo tai būtu grūti ātri pārstrukturēt loģistiku jaunam lielam pircējam. Tomēr pastāv arī šaubas, vai ASV īstenos savus draudus pilnā apjomā, vismaz līdz brīdim, kamēr netiks noslēgta vienošanās ar Irānu, kuras naftas piegādes varētu daļēji kompensēt Krievijas naftas iztrūkumu tirgū.
Ģeopolitiskā līdzsvara māksla: Indijas ceļš
Indija ilgu laiku ir spēlējusi sarežģītu ārpolitikas spēli, cenšoties uzturēt stratēģiskas attiecības ar dažādām lielvarām, tostarp ASV un Krieviju. Indijas un Krievijas attiecībām ir senas saknes, kas sniedzas atpakaļ Padomju Savienības laikā, jo īpaši aizsardzības un enerģētikas jomā. Šī vēsturiskā saikne padara Deli nostāju vēl niansētāku. ASV mērķis ir vājināt Krievijas militāro mašīnu, ierobežojot tās ienākumus no enerģētikas eksporta, taču Indija uzskata, ka tās enerģētikas drošība ir valsts pamatinterese.
Šī situācija uzsver delikāto diplomātijas balansu, ar kādu Indija saskaras, mēģinot nodrošināt savas enerģētikas vajadzības un saglabāt suverenitāti, vienlaikus reaģējot uz globālo spiedienu un pārmetumiem par Krievijas agresijas atbalstīšanu. Indija ir apņēmusies veidot noturīgāku un ilgtspējīgāku enerģētikas nākotni, aktīvi strādājot pie zaļās enerģijas mērķiem, piemēram, palielinot etanola piejaukumu benzīnam un virzoties uz zaļā ūdeņraža ražošanu. Šie pasākumi liecina par apņēmību samazināt importatkarību ilgtermiņā, taču īstermiņā valsts enerģētiskās vajadzības diktē citas prioritātes.
Pārdomas un nākotnes scenāriji
Indijas nelokāmā nostāja nav tikai par naftu; tā ir par suverenitāti un nacionālajām interesēm pasaulē, kas kļūst arvien polarizētāka. Kamēr ASV cenšas panākt, lai valstis izvēlētos pusi Ukrainas kara dēļ, Indija demonstrē neatkarības garu, cenšoties saglabāt savu stratēģisko autonomiju. Šī situācija, iespējams, veidos jaunu precedentu starptautiskajās attiecībās, kur valstis arvien vairāk meklēs daudzpolāru pasaules kārtību, nevis pakļausies viena dominējošā spēka diktātam.
Nākotnē šī spriedze varētu turpināties. Kamēr Tramps saglabās ietekmi uz ASV ārpolitiku, draudi ar tarifiem, visticamāk, saglabāsies kā instruments spiediena izdarīšanai. Tomēr Indijas spēja atrast jaunus piegādātājus un tās apņemšanās veidot spēcīgāku vietējo enerģētikas nozari liecina, ka Deli ir gatava izturēt šo spiedienu. Šis ir stāsts par valsti, kas, aizstāvot savu tautu, ir gatava staigāt pa ģeopolitisko naža asmeni, lai nodrošinātu savu nākotni. Vai Vašingtona piekāpsies, vai Deli būs spiesta pilnībā atteikties no Krievijas naftas, rādīs laiks. Tomēr viens ir skaidrs – Indija neklusēs un neatkāpsies no savu interešu aizstāvēšanas.
Sekojiet mums līdzi: