Irānā turpinās protestu vilnis: simtiem nogalinātu, tūkstošiem aizturēti

Protestu drāma Irānā: Cilvēktiesību organizācijas ziņo par simtiem bojāgājušo un tūkstošiem aizturēto

ASV bāzētā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Activists News Agency" ir publiskojusi satraucošus datus par Irānā notiekošo protestu apspiešanu, norādot, ka kopš nemieru sākuma Irānā nogalināts vismaz 2571 cilvēks. Šis upuru skaits ir lielāks nekā jebkurā citā protestu vai nemieru vilnī Irānā pēdējo desmitgažu laikā, atgādinot 1979. gada islāma revolūcijas haosu. Kā informē portāls jauns.lv, starp bojāgājušajiem ir 2403 protestētāji un 147 ar valdību saistītas personas. Tāpat ziņots par 12 bojā gājušiem bērniem un deviņiem civiliedzīvotājiem, kas nepiedalījās protestos. Kopumā aizturēti vairāk nekā 18 000 cilvēku. Šis masveida arestu skaits uzsver režīma centienus apspiest jebkādu pretestību un uzturēt kontroli pār situāciju valstī.

Protestu cēloņi un izplatība: Neapmierinātība ar ekonomiku un režīmu

Protesti Irānā sākās decembra beigās, galvenokārt reaģējot uz dziļu neapmierinātību ar valsts ekonomisko krīzi, strauji augošo dzīves dārdzību un augsto inflāciju, kas pārsniedz 50%. Sākotnēji Teherānas ielās izgāja tirgotāji, protestējot pret Irānas riāla vērtības kritumu. Drīzumā protestos iesaistījās plašāki sabiedrības slāņi, un demonstrācijas ieguva politisku dimensiju, pieaugot neapmierinātībai ar teokrātisko režīmu un aicinot uz tā maiņu. Protesti izplatījušies pa visu valsti, skarot simtiem pilsētu un tādējādi parādot plašu sabiedrības neapmierinātību un gatavību cīnīties par pārmaiņām. Šī protestu viļņa apmērs ir viens no lielākajiem Irānā pēdējo desmitgažu laikā, kas liecina par dziļām sociālām un politiskām problēmām valstī.

Oficiālā reakcija un starptautiskā uzmanība: Apsūdzības un brīdinājumi

Irānas valsts televīzija ir pirmoreiz atzinusi lielo nāves gadījumu skaitu, citējot kādas amatpersonas teikto, ka valstī ir "daudz mocekļu". Amatpersonas skaidrojušas, ka nāves gadījumu skaita atklāšanā bijis vilcinājums, jo miruši daudzi smagi ievainotie. Tomēr šāds oficiāls paziņojums izskanēja tikai pēc tam, kad aktīvisti bija publiskojuši savu aprēķināto upuru skaitu. Situācija Irānā ir izraisījusi plašu starptautisku uzmanību. Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir izteicis stingru nostāju, brīdinot Irānas režīmu par iespējamām sekām, ja protestētāju nogalināšana turpināsies. Tramps ir aicinājis Irānas iedzīvotājus turpināt protestus un solījis, ka "palīdzība jau ir ceļā", nekonkretizējot, kāda tā būs. Irānas ārlietu ministrija apsūdzējusi ASV un Izraēlu iejaukšanos valsts iekšējās lietās, norādot, ka protestu mērķis ir izprovocēt ārvalstu militāru iejaukšanos.

Nepieredzētas represijas un nāvessodu draudi

Irānas tiesu varas vadītājs Golams Hoseins Mohseni-Edžeji ir paziņojis, ka visā valstī notiekošo protestu apcietinātie dalībnieki sagaida ātras tiesas prāvas un plānoti arī nāvessodi. Šī paziņojuma mērķis ir radīt bailes un novērst turpmākus protestus. Tiek ziņots, ka protestētāji tiek apsūdzēti terorismā un dumpja rīkošanā. Tiesībsargi pret protestētājiem vērsuši ieročus, un tiek izmantota kaujas munīcija. Cilvēktiesību organizācijas norāda, ka represijas ir nepieredzēti skarbas un varasiestādes slēpj apspiešanas apmērus, atslēdzot internetu un bloķējot sakarus. Neskatoties uz starptautisko nosodījumu un brīdinājumiem, Irānas režīms turpina stingri apspiest jebkādu atšķirīgu viedokli.