Irānas protesti: vai starptautiskās tiesības ļauj iejaukšanos?

Protesti Irānā turpinās, pieaugot upuru skaitam

Kopš 2025. gada decembra beigām Irānā notiek plaši protesti pret valdošo teokrātisko režīmu. Demonstrācijas, kas izraisītas galvenokārt sakarā ar dziļu ekonomisko krīzi, strauji augošo dzīves dārdzību un inflāciju, kas pārsniedz 50%, ir pāraugušas politiskā nepaklausībā un aicinājumos gāzt režīmu. Lai gan Irānas amatpersonas apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta, cilvēktiesību organizācijas ziņo par tūkstošiem bojāgājušo un aizturēto. Pēc dažādām aplēsēm, nogalināto protestētāju skaits pārsniedz 2500 cilvēkus, bet vairāk nekā 10 000 ir aizturēti.

Protesti ir izplatījušies vairāk nekā 250 apdzīvotās vietās visās 31 Irānas provincē, un tie ir kļuvuši par nopietnāko iekšpolitisko krīzi valstī pēdējos gados, salīdzinot tos pat ar 1979. gada Islāma revolūciju.

Starptautiskā reakcija un ASV nostāja

Situācija Irānā ir izraisījusi plašu starptautisku uzmanību. ASV prezidents Donalds Tramps ir aicinājis Irānas iedzīvotājus turpināt protestus un pārņemt valsts iestādes, solot, ka palīdzība ir ceļā. Viņš ir arī brīdinājis Irānas režīmu par iespējamām sekām, ja protestētāju nogalināšana turpināsies, un ir atcēlis visas plānotās tikšanās ar Irānas amatpersonām.

Trampa izteikumi ir radījuši bažas par iespējamu ASV militāru iejaukšanos, uz ko Irānas amatpersonas norādījušas, ka jebkāda iejaukšanās izraisītu haosu reģionā. Lai gan ASV prezidents ir apsvēris pat militāras intervences scenārijus, ir arī ziņas, ka Irānas līderi ir sazinājušies ar Vašingtonu, lai uzsāktu sarunas, reaģējot uz draudiem ar militārām darbībām. Tomēr Tramps norādījis, ka ASV varētu rīkoties pirms diplomātiskām sarunām.

Starptautisko tiesību tvērums

Starptautisko tiesību eksperts Māris Lejnieks skaidro, ka jebkāda militāra darbība citas valsts teritorijā principā ir starptautisko tiesību pārkāpums. Tomēr praksē pastāv izņēmumi. Likums ļauj valstīm rīkoties savstarpēji noslēgtu līgumu ietvaros vai, ja tiek saņemts attiecīgais aicinājums no tās valsts valdības.

Tiesības iejaukties citas valsts iekšējās lietās ir ļoti ierobežotas un galvenokārt attiecas uz situācijām, kad ir nepieciešama humānā palīdzība vai kad valsts ir pilnīgi nespējīga nodrošināt savu iedzīvotāju drošību. Irānas gadījumā šobrīd nav skaidrs, vai starptautiskās tiesības pieļautu ārēju iejaukšanos, jo valsts nav oficiāli lūgusi palīdzību. Turklāt Irānas amatpersonas apsūdz ASV un Izraēlu iejaukšanos valsts iekšējās lietās.

Iespējamie līderi un nākotnes perspektīvas

Trimdā dzīvojošais bijušā Irānas šaha dēls Rezā Pehlevī aicina protestētājus plānot pilsētu centru ieņemšanu un gatavojas atgriezties dzimtenē. Viņš ir paudis gatavību atgriezties, taču starptautisko politikas eksperti šaubās par viņa spējām ap sevi pulcēt pietiekami daudz atbalstītāju, lai kļūtu par jauno Irānas līderi, ja režīms tiktu gāzts.

Kamēr starptautiskā sabiedrība aicina novērst turpmāku vardarbību un ievērot pamattiesības, Irānas tiesu vara ir paziņojusi, ka tā neizrādīs iecietību pret nekārtību dalībniekiem. Irānas režīms ir ļoti nepopulārs, taču tā gāšana nebūs viegla, un vājināts tas vēl nav pietiekami, lai ASV triecieni varētu būt izšķiroši tā gāšanai.