Kanāda dramatiski palielina aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, tiecoties pēc lielākas neatkarības no ASV drošībā

Vēsturisks solis Kanādas aizsardzībā: 2% no IKP un stratēģiska novirzīšanās no ASV drošības lietās

Šis ir brīdis, kas, iespējams, tiks ierakstīts Kanādas aizsardzības un ārpolitikas annālēs. Otavas valdība ir paziņojusi par pamatīgu pavērsienu, apņemoties šogad sasniegt ilgi apspriesto NATO noteikto mērķi – atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Paziņojumu, kas satricinājis gan vietējo, gan starptautisko politikas arēnu, pirmdien, 2025. gada 9. jūnijā, nāca klajā Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs. Tas ir ne tikai agrāk nekā iepriekš solīts – par veselu pusdesmitgadi pirms iepriekšējās valdības 2032. gada termiņa un diviem gadiem ātrāk nekā Kārnija paša agrākais solījums –, bet arī ietver skaidru vēstījumu par Kanādas vēlmi mazināt savu atkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm drošības jomā.

Šis lēmums atspoguļo Kanādas straujo adaptēšanos mainīgajai globālajai ainavai. Pasaule kļūst arvien bīstamāka, nedrošāka un sašķeltāka, un draudi vairojas, aptverot naidīgas valdības, teroristiskas organizācijas un kibernoziedzniekus. Premjerministrs Kārnijs uzsvēra, ka Kanādai ir jābūt gatavai aizstāvēt savus iedzīvotājus, savas vērtības un savu suverenitāti, kā arī pasargāt savus sabiedrotos.

Vēsturiskais fons un pieaugošais spiediens

NATO 2% IKP mērķis aizsardzībai tika noteikts 2014. gadā Velsas samitā, reaģējot uz Krievijas nelikumīgo Krimas aneksiju un plašāku nestabilitāti Tuvajos Austrumos. Lai gan mērķis bija sasniegt šo līmeni līdz 2024. gadam, Kanāda, līdzīgi kā daudzas citas dalībvalstis, ilgi atpalika. Kanādas aizsardzības izdevumi kā IKP daļa kopš Aukstā kara beigām nekad nav sasnieguši 2% līmeni, 2024. gadā tie bija aptuveni 1.3% - 1.45% no IKP. Šī kavēšanās izpelnījās regulāru kritiku no sabiedrotajiem, jo īpaši no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas bieži pārmeta Kanādai nepietiekamus ieguldījumus kolektīvajā drošībā.

Situācija kļuva īpaši saspringta pēdējos gados. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, daudzas NATO valstis ievērojami palielināja savus aizsardzības budžetus. 2024. gadā jau 22 no 32 alianses dalībvalstīm bija ceļā uz 2% mērķa sasniegšanu vai jau to pārsniedza, salīdzinot ar tikai sešām valstīm 2021. gadā. NATO tagad uzskata 2% par minimumu, un, kā liecina nesenie paziņojumi, Amerikas Savienotās Valstis, īpaši prezidenta Donalda Trampa vadībā, arvien aktīvāk aicina sasniegt pat 5% mērķi.

Kanādas iepriekšējā valdība premjerministra Džastina Trudo vadībā 2024. gadā bija apņēmusies sasniegt 2% mērķi līdz 2032. gadam, taču Kārnija paziņojums iezīmē krasu kursa maiņu, virzot Kanādu starp tām alianses valstīm, kas steidzīgi reaģē uz jaunajām realitātēm. Šis lēmums ir ne tikai atbilde uz sabiedroto spiedienu, bet arī stratēģisks aprēķins arvien nenoteiktākā pasaulē.

Kāpēc tagad? Novirzīšanās no ASV un Kanādas suverenitātes stiprināšana

Viens no galvenajiem un visizteiksmīgākajiem iemesliem šim paātrinājumam un ievērojamajam aizsardzības izdevumu pieaugumam ir Kanādas vēlme samazināt savu drošības atkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm. Premjerministrs Kārnijs tieši norādīja, ka ASV sāk "monetizēt savu hegemoniju", pieprasot maksu par piekļuvi saviem tirgiem un samazinot savu relatīvo ieguldījumu kolektīvajā drošībā. Šī kritika, šķiet, atspoguļo Kanādas valdības pieaugošo neapmierinātību ar ASV mainīgo lomu pasaules arēnā, īpaši ņemot vērā Donalda Trampa aso retoriku par sabiedroto aizsardzības izdevumiem un tirdzniecības politikā radīto spriedzi, piemēram, tarifu noteikšanu Kanādas eksportam.

Šī novirzīšanās nav tikai finansiāls jautājums; tā ir dziļi stratēģiska. Kanāda vēlas stiprināt savu suverenitāti un spēju rīkoties neatkarīgi, īpaši aizsargājot savu plašo Arktikas reģionu, kas kļūst arvien nozīmīgāks pieaugošās ģeopolitiskās konkurences dēļ, ko rada Krievijas un Ķīnas aktivitātes. Kamēr ASV ir ciešs Kanādas sabiedrotais Ziemeļamerikas aizsardzībā caur NORAD, mainīgā ASV nostāja un tirdzniecības saspīlējums ir radījis Kanādā bažas par to, cik lielā mērā nākotnē var paļauties uz automātisku ASV atbalstu.

Kanāda redz nepieciešamību dažādot savas aizsardzības partnerības un piegādes ķēdes. Tiek aktīvi pētītas iespējas ciešāk sadarboties ar Eiropas valstīm, tostarp pievienojoties ES iniciatīvām, kuru mērķis ir samazināt atkarību no ASV aizsardzības aprīkojuma iegādē. Tas varētu ietvert jaunu lidmašīnu un cita aprīkojuma iegādi no Eiropas ražotājiem, tādējādi pārvirzot ievērojamu daļu aizsardzības kapitālizdevumu no ASV tirgus. Kārnijs norādīja, ka Kanādai vairs nevajadzētu sūtīt trīs ceturtdaļas savu aizsardzības kapitālizdevumu uz Ameriku.

Investīciju plāns: Kur nonāks miljardi?

Lai sasniegtu 2% no IKP, Kanāda šajā fiskālajā gadā (2025-2026) aizsardzībai atvēlēs vairāk nekā 9 miljardus Kanādas dolāru papildus jau plānotajiem izdevumiem. Kopējie aizsardzības izdevumi plānotajā periodā sasniegs aptuveni 62.7 miljardus Kanādas dolāru. Šis apjomīgais finansējuma pieaugums tiks novirzīts vairākām prioritārām jomām, lai būtiski stiprinātu Kanādas bruņoto spēku (CAF) spējas un gatavību.

Viena no galvenajām investīciju sadaļām ir vērsta uz Kanādas bruņoto spēku personālu. Aptuveni 2.6 miljardi Kanādas dolāru paredzēti, lai uzlabotu karavīru atalgojumu, paātrinātu personāla piesaisti un veicinātu noturēšanu dienestā. Mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt regulāro spēku skaitu līdz 71 500 un primāro rezervistu skaitu līdz 30 000. Tas ir izšķiroši, ņemot vērā pašreizējās personāla krīzes un grūtības, ar ko saskaras bruņotie spēki. Investīcijas paredzētas arī labākiem dzīves apstākļiem militārajās bāzēs un sociālo pakalpojumu uzlabošanai.

Ievērojama daļa jaunā finansējuma tiks novirzīta militārās tehnikas un infrastruktūras modernizācijai un iegādei. Plāni ietver investīcijas jaunos zemūdens kuģos (ņemot vērā, ka patlaban tikai viena no četrām Kanādas zemūdenēm ir kaujasspējīga), lidmašīnās, kuģos, bruņutransportieros, artilērijas sistēmās, dronos, radaros un sensoros, īpaši stiprinot novērošanas spējas Arktikā un Kanādas piekrastes ūdeņos. Aptuveni 1 miljards Kanādas dolāru tieši atvēlēts, lai palielinātu Kanādas spēju rīkoties patstāvīgi, jo īpaši Arktikā.

Investīcijas paredzētas arī aizsardzības rūpniecības bāzes stiprināšanai un attiecību veidošanai ar nozari. Ar aptuveni 2.1 miljardu Kanādas dolāru finansējumu plānots atbalstīt vietējo ražošanu un piegādes ķēdes, mazinot atkarību no importa, jo īpaši no ASV. Tāpat tiks attīstītas spējas tādās modernās jomās kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas un kosmoss.

Plāns ietver arī atbalstu Kanādas krasta apsardzei, integrējot tās spējas NATO aizsardzības ietvaros, lai uzlabotu jūras novērošanu un suverenitātes nodrošināšanu. Tiks atvēlēti arī līdzekļi militārajai palīdzībai Ukrainai un aizsardzības partnerību paplašināšanai. Aptuveni 2.0 miljardi Kanādas dolāru paredzēti šim mērķim.

Stratēģiskās novirzes un izaicinājumi

Kanādas apņemšanās sasniegt 2% mērķi un mazināt atkarību no ASV iezīmē stratēģisku pārmaiņu. Tā ir apzināta izvēle veidot daudzpusīgākas un elastīgākas drošības attiecības. Tas nozīmē ne tikai jaunu partneru meklēšanu un esošo stiprināšanu (piemēram, ar Eiropas Savienību), bet arī gatavību pašu uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību.

Šis ambiciozais plāns, protams, saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem. Viens no galvenajiem ir Kanādas aizsardzības iepirkumu sistēmas efektivitāte. Tā ir bieži kritizēta par lēnumu, birokrātiju un izmaksu pārsniegšanu. Lai nodrošinātu, ka jaunie miljardi tiek efektīvi iztērēti un sasniedz bruņotos spēkus savlaicīgi, valdība plāno izveidot jaunu aizsardzības iepirkumu aģentūru. Tomēr joprojām pastāv jautājums, vai Nacionālās aizsardzības departamentam ir pietiekama kapacitāte, lai tik strauji absorbētu un izmantotu tik ievērojamu finansējuma pieaugumu.

Finansējuma nodrošināšana ir vēl viens aspekts. Lai gan paziņots par papildu līdzekļiem, konservatīvā opozīcija aicina valdību skaidri parādīt, kā šis ieguldījums tiks segts jaunajā budžetā un kā tiks samazināti izdevumi citās jomās.

Tomēr šim lēmumam ir arī spēcīgs atbalsts. Aptaujas liecina par pieaugošu sabiedrības atbalstu aizsardzības izdevumu palielināšanai, kas, iespējams, ir saistīts ar mainīgo ģeopolitisko situāciju un Ukrainas kara ietekmi. Sabiedrotie, tostarp ASV, ir atzinīgi novērtējuši Kanādas apņemšanos.

Tālākais ceļš: Ambiīcijas un realitāte

Kanādas solis sasniegt NATO 2% IKP aizsardzības mērķi ir neapšaubāmi vēsturisks. Tas signalizē par valsts apņemšanos nopietnāk uztvert savas aizsardzības vajadzības un ieguldīt kolektīvajā drošībā. Vienlaikus tas iezīmē stratēģisku pārorientēšanos, cenšoties samazināt ilgstošo atkarību no ASV un veidot daudzpusīgākas drošības partnerības.

Ceļš uz priekšu nebūs viegls. Būs nepieciešams pārvarēt birokrātiskos šķēršļus iepirkumos, efektīvi risināt personāla piesaistes un noturēšanas jautājumus un nodrošināt, ka jaunie līdzekļi patiešām stiprina Kanādas bruņoto spēku spējas un gatavību. Ambiīcijas ir augstas, un tagad galvenais izaicinājums būs tās pārvērst taustāmos rezultātos, lai Kanāda spētu stāties pretī "tumšākai un konkurences pilnākai pasaulei" uz saviem noteikumiem, kā to izteicās premjerministrs Kārnijs. Šis ir posms, kas prasīs ne tikai finansiālus ieguldījumus, bet arī stratēģisku gudrību un spēju elastīgi pielāgoties globālajām pārmaiņām.