Kārtējais mīklainais kritiens Maskavā: “Transņeftj” viceprezidenta nāve raisa jautājumus par Krievijas elites baiso likteni

Šokējošais Andreja Badalova pēkšņais gals: vēl viens mīklains kritiens Krievijas elitē

Maskavas klusās piektdienas rīta stundas, ko parasti ieskauj pilsētas rosības prelūdija, šoreiz izvērtās par drūmu fonu jaunai, satraucošai nodaļai Krievijas eliti nomocījušajās mīklainajās nāvēs. Šoreiz traģēdijas epicentrā nonāca 62 gadus vecais Andrejs Badalovs, ietekmīgā valstij piederošā naftas cauruļvadu operatora “Transņeftj” viceprezidents, kura dzīve pēkšņi un šokējoši apdzisa pēc kritiena no liela augstuma. Lai gan oficiālā versija, kā jau ierasts šādos gadījumos, steidzīgi norāda uz pašnāvību, sabiedrībā un starptautiskajos medijos valda dziļa skepse, jo Badalova nāve ir tikai kārtējais posms baisajā un aizdomīgajā sērijā, kurā Krievijas ietekmīgi cilvēki burtiski “izkrīt” pa logiem, atstājot aiz sevis virkni neatbildētu jautājumu un sirdi stindzinošu šaubu.

“Transņeftj” viceprezidenta noslēpumainais kritiens: fakti un pretrunas

Andreja Badalova bojāeja piektdienas rītā Maskavā bija zibenīga un brutāla. Viņa mirstīgās atliekas tika atrastas pie kādas daudzstāvu ēkas prestižajā Rubļevskas šosejas apkaimē, vietā, kur bagātība un vara sadzīvo ar neskaidrību. Sākotnējā izmeklēšanas versija, ko ātri izplatīja Krievijas valsts mediji, atsaucoties uz tiesībsargājošām iestādēm, vēstīja par pašnāvību. Šo versiju it kā apstiprināja ziņas par pirmsnāves vēstuli, ko Badalovs esot atstājis savai sievai. Tomēr jau pašā sākumā šajā stāstā pavīdēja dīvainas un mulsinošas detaļas, kas neļauj pieņemt oficiālo skaidrojumu bez pamatīgām šaubām. Ziņots, ka Badalovs, lai gan pats dzīvoja šīs ēkas desmitajā stāvā, izlēcis no septiņpadsmitā stāva balkona – šķietami sīka, taču spilgta pretruna, kas liek apšaubīt “brīvprātīgās” aiziešanas scenāriju.

Badalovs, kurš “Transņeftj” viceprezidenta amatu ieņēma kopš 2021. gada, bija atbildīgs par digitālo transformāciju un uzņēmējdarbības automatizāciju – stratēģiski svarīgas jomas milzīgā, valsts kontrolētā uzņēmumā, kas ir pasaulē lielākais naftas cauruļvadu operators. Pirms tam viņa karjera vijās cauri militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem un augsta līmeņa amatiem saistībā ar valsts automatizēto informācijas sistēmu un resursu izstrādi Ģenerālprokuratūrai. Šāda pieredze nozīmē piekļuvi sensitīvai informācijai un dziļu izpratni par valsts aparāta iekšējo darbību, padarot jebkuru viņa pēkšņo nāvi ne tikai traģisku, bet arī potenciāli politiski piesātinātu.

Baisā atkārtošanās: nāves virkne Krievijas elitē

Andreja Badalova traģēdija ir nevis atsevišķs incidents, bet gan kārtējais, satraucošs gadījums virknē mīklainu nāvju, kas pēdējos gados, jo īpaši kopš 2022. gada sākuma, ir nomocījušas Krievijas eliti, it īpaši enerģētikas sektora augsta ranga amatpersonas. Šis modelis ir tik uzkrītošs, ka daudzi to vairs neuztver kā nejaušību. Ukrainas militārais analītiķis un bijušais Drošības dienesta (SBU) darbinieks Ivans Stupaks ir tiešs savos minējumos, norādot, ka daudzu šādu nāvju pamatā, visticamāk, ir Krievijas drošības dienestu darbība. Viņš atklāj šausminošu taktiku: “Viņi var izdarīt spiedienu uz cilvēku dažādos veidos. Tā ir labi zināma taktika — vai nu tu pats sev atņem dzīvību, un tava ģimene paliek mierā ar to, kas viņiem ir, vai arī sākas aresti, cietumsodi un visi paliek bez nekā.” Šāda brutāla izvēle atklāj Putina režīma cinismu un to, cik tālu tas ir gatavs iet, lai nodrošinātu lojalitāti un klusumu.

Atskats uz pēdējo gadu traģēdijām iezīmē šo baiso tendenci:

• Ravils Maganovs (Lukoil valdes priekšsēdētājs): 2022. gada septembrī pasauli satrieca ziņa par Ravila Maganova, tobrīd otrā lielākā Krievijas naftas uzņēmuma Lukoil vadītāja, nāvi. Viņš, līdzīgi Badalovam, esot izkritis no slimnīcas sestā stāva loga Maskavā. Lai gan Lukoil nekrologā sākotnēji tika minēta “smaga slimība”, Krievijas mediji vēlāk ziņoja par pašnāvību. Maganovs bija viens no retajiem Krievijas oligarhiem, kurš atklāti pauda līdzjūtību Ukrainas upuriem un aicināja izbeigt karu. Viņa nāve nekavējoties radīja aizdomas par politisku izrēķināšanos.
• Vladislavs Avajevs (bijusī Gazprombank viceprezidents): 2022. gada aprīlī Maskavā savā dzīvoklī tika atrasti miruši Vladislavs Avajevs, viņa sieva un 13 gadus vecā meita. Oficiālā versija liecināja, ka Avajevs nogalinājis sievu un meitu, bet pēc tam izdarījis pašnāvību greizsirdības dēļ. Taču daudzi apšaubīja, vai tik pieredzējis baņķieris, kura amatā bija pieejama ļoti sensitīva informācija, patiešām būtu veicis šādu slepkavību-pašnāvību.
• Sergejs Protosenja (bijusī Novatek topmenedžeris): Tikai dažas dienas pēc Avajeva nāves Spānijā tika atrasti miruši bijušais Novatek topmenedžeris Sergejs Protosenja, viņa sieva un meita. Arī šajā gadījumā Spānijas mediji ziņoja par to pašu scenāriju: Protosenja nogalinājis sievu un meitu un pēc tam izdarījis pašnāvību. Abu enerģētikas gigantu vadītāju ģimeņu traģēdijas ar tik līdzīgiem, aizdomīgiem scenārijiem vienlaikus raisa nopietnus jautājumus par patiesajiem motīviem.
• Aleksandrs Tjuļakovs (Gazprom Vienotā norēķinu centra ģenerāldirektora vietnieks): 2022. gada februārī Tjuļakovs tika atrasts pakāries savas garāžas piebūvē, blakus atrodot zīmīti. Šis incidents notika īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, pievienojoties dīvaino nāvju virknei.
• Igors Nosovs (Lukoil izpilddirektors): Arī 2022. gada februārī, 43 gadu vecumā, pēc insulta nomira Lukoil izpilddirektors Igors Nosovs. Lai gan insults varētu šķist dabiska nāve, tās pēkšņums un laiks daudziem lika aizdomāties par potenciālām saistībām ar pieaugošo spriedzi.

Šis saraksts nav pilnīgs, bet tas spilgti ilustrē baiso tendenci, kurā ietilpst gan “kritieni pa logu” un it kā pašnāvības, gan arī citas neizskaidrotas nāves. Kopš 2022. gada sākuma ziņots par vismaz 12 šādiem nāves gadījumiem augsta ranga nozares darbinieku vidū, un šie notikumi ir pārsvarā skāruši enerģētikas sektoru, kas ir Krievijas ekonomikas mugurkauls. Šī uzkrītošā statistika liek domāt par to, ka šīs nav vienkāršas nejaušības vai individuālas traģēdijas, bet gan daļa no kāda plašāka un mērķtiecīgāka procesa.

Sistēmiska tīrīšana vai vājuma pazīme? Potenciālie motīvi

Jautājums, kas kumulējas pēc katras šādas traģēdijas, ir skaudrs: kāpēc? Kāpēc tik daudzi ietekmīgi cilvēki Krievijā mirst tik mīklainos apstākļos? Atbildes, visticamāk, ir daudzslāņainas un iesakņojušās Krievijas politiskās un ekonomiskās sistēmas dziļākajās peripetijās. Militārais analītiķis Ivans Stupaks norāda, ka ne visas nāves ir politiski motivētas – dažas var būt saistītas ar iekšējām biznesa nesaskaņām, neatmaksātiem parādiem vai pat piesavināšanos. Šī versija nebūt nav izslēgta, jo Krievijas biznesa vide nereti ir skarba un bezkompromisu, kur milzīgas bagātības un ietekme bieži vien tiek iegūta caur apšaubāmām shēmām un kur konkurence var beigties letāli. Naftas un gāzes nozares, kur apgrozās miljardi, ir īpaši pakļautas šādiem riskiem, un varas cīņas par resursiem var būt nāvējošas.

Taču tik liels skaits ar tik līdzīgiem, aizdomīgiem scenārijiem liek domāt, ka aiz šīm nāvēm stāv kas daudz sistēmiskāks. Viens no galvenajiem skaidrojumiem, ko min daudzi eksperti, ir Kremlis cenšas apklusināt personības, kurām ir piekļuve sensitīvai informācijai. Tie varētu būt cilvēki, kas zina par korupcijas shēmām, par sankciju apiešanas veidiem, par finanšu plūsmām, kas uztur Krievijas kara mašīnu, vai pat par lēmumiem, kas ir noveduši pie kara Ukrainā un valsts starptautiskās izolācijas. Šādu personu klusēšana, pat ja tā panākta ar brutāliem līdzekļiem, nodrošinātu režīma stabilitāti un novērstu potenciālus kompromitējošus atklājumus. Šajā kontekstā Badalova atbildība par digitālo transformāciju un automatizāciju “Transņeftj” liek domāt par viņa iespējamo piekļuvi plašiem datiem un informācijas plūsmām, kas varētu būt kritiska pašreizējā politiskajā un ekonomiskajā situācijā.

Vēl viena teorija ir saistīta ar iekšējām varas cīņām Putina režīma aprindās. Pieaugošā spriedze, kas radusies kara dēļ, Rietumu sankcijām un valsts izolācijai, varētu būt izraisījusi paniku un neuzticību elites vidū. Šādā scenārijā “nevēlamie” vai “nelojālie” elementi varētu tikt likvidēti, lai nostiprinātu Putina varu un attīrītu sistēmu no tiem, kas tiek uzskatīti par vājajiem posmiem vai potenciālajiem nodevējiem. Tas ir brutāls “sistēmas tīrīšanas” process, kas atgādina tumšākos periodus Krievijas vēsturē. Tāpat pastāv iespēja, ka šīs nāves kalpo kā biedinājums citiem – zīme, ka jebkura disidentiska domāšana vai nevēlēšanās sadarboties tiks nežēlīgi sodīta. “Tie, kas atsakās sadarboties, nonāk vai nu cietumā, vai izkrīt pa logu,” skaidro Stupaks. Šāda bezkompromisu attieksme rada bailes un piespiež lojalitāti, pat ja tā ir panākta ar šausminošiem līdzekļiem.

Vēsturiskās atbalsis un baiļu aura

Šo mīklaino nāvju virkne nav nekas jauns Krievijas vēsturē. Tā spilgti atbalsojas padomju laika politiskajās tīrīšanās, kad “tautas ienaidnieki” mēdza pēkšņi “izdarīt pašnāvību” vai pazust bez vēsts. Šī vēsturiskā atmiņa piešķir pašreizējiem notikumiem vēl drūmāku nokrāsu, radot sabiedrībā, it īpaši elites aprindās, baiļu un neuzticības atmosfēru. Ikviens, kurš atrodas varas tuvumā, ir spiests apzināties, ka viņa liktenis ir trausls un jebkurā brīdī var beigties ar “nejaušu” kritienu vai “pēkšņu” slimību. Šī baiļu aura ne tikai nostiprina režīma kontroli, bet arī efektīvi paralizē jebkādu potenciālu pretestību vai opozīciju no iekšpuses.

Starptautiskā sabiedrība un klusuma siena

Kamēr Krievijas varasiestādes turpina aprakstīt šīs nāves kā individuālas traģēdijas vai pašnāvības, starptautiskā sabiedrība, lai arī pauž bažas, bieži vien ir bezspēcīga rīcībā. Informācijas trūkums, Maskavas atteikums veikt neatkarīgas izmeklēšanas un hibrīdkara elementu klātbūtne padara gandrīz neiespējamu patiesi izprast notiekošo un saukt vainīgos pie atbildības. Rietumu sankcijas un ekonomiskais spiediens, lai gan tie ir būtiski, nespēj pilnībā novērst šo iekšējo tīrīšanu. Katra šāda nāve ir kārtējais atgādinājums par Krievijas režīma nežēlību un tā gatavību izmantot jebkādus līdzekļus, lai saglabātu savu varu.

Pārdomas par nākotni: spriedze un neskaidrība

Andreja Badalova nāve, tāpat kā daudzas pirms tam, atklāj dziļu spriedzi Krievijas režīma iekšienē, kas acīmredzot cīnās par savu izdzīvošanu. Militārais analītiķis norāda uz to, ka šādi “atgadījumi” norāda uz pieaugošu spriedzi Krievijas režīmā, kas cīnās par savu izdzīvošanu. Šajā cīņā, šķiet, tiek izmantotas visnežēlīgākās metodes. Kamēr Maskava oficiāli turpinās noliegt jebkādu saistību ar šīm nāvēm, realitāte ir acīmredzama: Krievijas eliti pārņēmis auksts, neredzams terors, kas liek pat vissmagākajiem spēlētājiem uzmanīties no logiem un pēkšņām slimībām. Šis baisais scenārijs turpinās attīstīties, un jautājums nav par to, vai būs nākamais kritiens, bet gan par to, kurš būs nākamais upuris un kādas sekas šī bezkompromisa varas cīņa atstās uz pašu Krievijas nākotni.