Krievija Cīnās ar Budžeta Robām: Plānota PVN Likmes Paaugstināšana un Citas Nodokļu Izmaiņas

Krievija Sastopas ar Budžeta Robežām: Plānota Nodokļu Paaugstināšana

Neskatoties uz agrākiem solījumiem, ka nodokļu sistēmā netiks veiktas būtiskas izmaiņas līdz 2030. gadam, Krievijas Finanšu ministrija ir nākusi klajā ar iniciatīvu paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par diviem procentpunktiem, nonākot situācijā, kurā valsts centienos aizlāpīt budžeta robus, nākas meklēt papildu ieņēmumus. Šis solis seko pēc gada sākumā jau veiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanas, un tas liecina par pieaugošajām finansiālajām grūtībām, ar kurām saskaras Krievijas Federācija. Kā norādīts, plānotais PVN pieaugums no pašreizējiem 20% līdz 22% paredzēts, lai nodrošinātu līdzekļus valsts militārajām vajadzībām, atbalstot karadarbību Ukrainā.

Ekonomikas Spiediens un Budžeta Prioritātes

Krievijas ekonomika saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, ko veicina ilgstošais konflikts un starptautiskās sankcijas. Lai gan valsts ekonomika ir izrādījusies pārsteidzoši noturīga, tā joprojām izjūt spiedienu, īpaši finanšu sektorā. Analītiķi norāda uz Krievijas ekonomikas darbības kapacitātes robežām un pārkaršanas pazīmēm, ko pastiprina straujā izaugsme, ko veicina bruņošanās bums. Valdības apstiprinātais budžets aizsardzībai piešķir prioritāti virs sociālajiem izdevumiem, atspoguļojot kara ekonomikas modeli. Paredzams, ka 2025. gadā Krievijas ekonomikas izaugsme palēnināsies, ko ietekmēs augstā inflācija un procentu likmes.

Plašākas Nodokļu Izmaiņas un Citas Iniciatīvas

PVN paaugstināšana nav vienīgā plānotā izmaiņa Krievijas nodokļu sistēmā. Finanšu ministrija rosina arī citas izmaiņas, tostarp paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pakļaušanu nodokļiem, samazinot deklarējamo gada ieņēmumu slieksni līdz 10 miljoniem rubļu (ap 102 tūkstošiem eiro). Papildus tam tiek plānots ieviest 5% nodokli azartspēlēm un 25% ienākuma nodokli totalizatoru uzņēmumiem, norādot, ka šie pasākumi galvenokārt ir vērsti uz aizsardzības un drošības finansēšanu.

Nodokļu Dubultās Uzlikšanas Līguma Apturēšana un Ofšoru Statusa Piešķiršana

Jāatzīmē, ka kopš 2024. gada 1. janvāra spēku zaudējis līgums starp Latvijas un Krievijas valdībām par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Turklāt, sākot ar 2023. gada 1. jūliju, Krievijas Federācija ir iekļauta Latvijas sarakstā kā zemu nodokļu vai beznodokļu valsts, kas nozīmē, ka darījumiem ar Krievijas personām var tikt piemēroti speciāli nodokļu maksāšanas režīmi un aizsargpasākumi, piemēram, ieturējuma nodoklis.

Iepriekšējās Nodokļu Palielināšanas Tendences

Šis nav pirmais nodokļu palielinājums Krievijā pēdējā laikā. Jau 2018. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas paredzēja PVN likmes paaugstināšanu no 18% uz 20%. Savukārt 2024. gada jūlijā Krievijas parlaments apstiprināja ienākuma nodokļu celšanu turīgajiem, ieviešot progresīvo nodokli un palielinot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Šie pasākumi liecina par tendenci pastiprināt nodokļu slogu, cenšoties stabilizēt valsts finanšu stāvokli.

Krievijas Ekonomika Kara Laikā: Izaicinājumi un Sekas

Krievijas ekonomika ir pārvērtusies par kara ekonomiku, kurā aptuveni 40% no federālā budžeta tiek tērēti drošībai un aizsardzībai. Lai gan sākumā tika prognozēts, ka sankciju ietekme būs daudz postošāka, Krievijas ekonomika ir demonstrējusi negaidītu noturību, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un meklējot alternatīvus eksporta un importa ceļus, stiprinot sadarbību ar Āzijas valstīm. Tomēr šī pielāgošanās spēja nav bez sekām. Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss saskaras ar darbaspēka trūkumu, ko veicina zemā demogrāfija un kvalificētu speciālistu emigrācija, kā rezultātā bezdarba līmenis ir sasniedzis vēsturiski zemu atzīmi. Novērojamas ir arī pārkaršanas pazīmes, īpaši bruņošanās buma dēļ, kas rada spiedienu uz inflāciju un procentu likmēm.

Nākotnes Perspektīvas un Riski

Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiullina brīdinājusi, ka pieaugošais budžeta deficīts ir būtisks risks inflācijas pieaugumam, kas jau pārsniedz 8%. Lai gan budžeta deficīts un inflācija rada bažas, ir svarīgi atzīmēt, ka Krievijas ekonomika ir spējusi izrādīties noturīgāka, nekā daudzi sākotnēji prognozēja. Tomēr ilgtermiņā, turpinoties pašreizējai politikai, Krievija saskarsies ar nopietnām problēmām. Lai gan inflācija šobrīd ir samērā augsta, ir arī informācija, ka aizsardzības sektora darbinieku vidējās algas ir samazinājušās par aptuveni 10%, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā vispārējo algu pieaugumu. Šī tendence var liecināt par fundamentālām izmaiņām Krievijas ekonomikas dinamikā.