Rīga: -9.6°С
Krievijas masveida uzbrukums Ukrainai, izmantota «Orešņik» raķete
Naktī uz piektdienu, 10. janvāri, Krievija īstenoja spēcīgu masveida uzbrukumu Ukrainai, izmantojot dažāda tipa dronus un raķetes. Kā apgalvo Krievijas Aizsardzības ministrija, viens no izmantotajiem ieročiem bijusi ballistiskā raķete «Orešņik». Šis uzbrukums ir izraisījis plašu starptautiskās sabiedrības nosodījumu, un Latvija ir paziņojusi par nodomu pieprasīt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šāds uzbrukums, kas noticis tuvu Eiropas Savienības un NATO robežai, rada nopietnus drošības riskus Eiropai un ir pārbaudījums transatlantiskajai aliansei.
Kijiva un tās sabiedrotie uzskata, ka «Orešņik» raķetes izmantošana ir apzināts brīdinājums Rietumiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis pasauli uz skaidru reakciju pret Krievijas agresiju, uzsverot, ka Krievijai ir jāsaņem signāli, ka tā jākoncentrējas uz diplomātiju un jāizjūt sekas par katru nogalināšanas un infrastruktūras iznīcināšanas gadījumu. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
«Orešņik» raķetes īpašības un nozīme
«Orešņik» (tulkojumā – lazda) ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir aptuveni no 1000 līdz 1600 kilometriem. Tā ir izstrādāta uz starpkontinentālās ballistiskās raķetes RS-26 Rubež bāzes un ir spējīga nest sešas atsevišķi vadāmas kaujas galviņas, kas pārvietojas ar hiperskaņas ātrumu. Šī īpašība padara raķeti īpaši bīstamu, jo viena raķete spēj radīt plaša mēroga triecienu, vienlaicīgi trāpot dažādiem mērķiem. Raķete pārvietojas ar ātrumu līdz aptuveni 13 000 kilometru stundā, un tās trajektorija ved augstu ārpus atmosfēras, pirms strauji nirst lejup, padarot to praktiski neapturamu Ukrainas rīcībā esošajām pretgaisa aizsardzības sistēmām. Lai gan līdz šim raķete izmantota ar konvencionālu sprāgstvielu, tā ir konstruēta arī kodolieroču nešanai.
Pirmā reize, kad Krievija apgalvoja, ka izmantojusi «Orešņik» raķeti pret Ukrainu, bija 2024. gada novembrī, kad mērķis bija pamesta rūpnīca Dnipro pilsētā. Toreiz Ukrainas avoti ziņoja, ka raķetei bijušas neeksplozīvas jeb mācību tipa kaujas galviņas. Šis jaunākais trieciens, kas veikts Ļvivā, atrodas aptuveni stundas brauciena attālumā no NATO dalībvalsts Polijas, kas rada īpašas bažas.
Uzbrukuma sekas un starptautiskā reakcija
Naktī notikušajā uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā bojā gājuši vismaz četri cilvēki, bet 24 guvuši ievainojumus. Uzbrukumi bijuši vērsti galvenokārt pret enerģētikas un civilo infrastruktūru, radot ievērojamus postījumus un atstājot desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bez elektroapgādes un apkures, kas pasliktina situāciju civiliedzīvotājiem aukstajos laikapstākļos. Tiek ziņots, ka Krievijas drons nodarījis postījumus Kataras vēstniecības ēkai Kijivā.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir paziņojusi, ka Latvija lūgs sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar Krievijas «barbarisko uzbrukumu» Ukrainai. Viņa uzsvēra, ka šāds trieciens netālu no ES un NATO robežas ir nopietns drauds Eiropas kontinenta drošībai un pārbaudījums transatlantiskajai kopienai, pieprasot stingru reakciju uz Krievijas «neprātīgo rīcību». Ukrainas Ārlietu ministrija šādas raķetes izmantošanu raksturojusi kā nopietnu eskalāciju un draudu, kas prasa starptautisku reakciju.
Krievijas apgalvojumi un Ukrainas nostāja
Krievija apgalvo, ka «Orešņik» raķetes izmantošana bijusi atbilde uz it kā Ukrainas triecienu Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā decembra beigās. Tomēr Ukraina šos apgalvojumus noliedz, un vairāki neatkarīgi Krievijas mediji ziņoja, ka attiecīgajā naktī Novgorodas apgabalā netika fiksēta ne dronu aktivitāte, ne pretgaisa aizsardzības darbība. Ukrainas amatpersonas pagaidām nav apstiprinājušas Krievijas apgalvojumu par «Orešņik» izmantošanu, norādot, ka precīzu raķetes tipu būs iespējams noteikt tikai pēc atlūzu izpētes. Ukrainas eksperti, pētot pirmā trieciena atlūzas, norādījuši, ka raķete tehnoloģiski nešķiet īpaši moderna un lielā mērā balstās uz jau zināmiem padomju laika risinājumiem.
Sekojiet mums līdzi: