Krievijas Tūrisma Nozares Perspektīvas Mainās: Aizliegumi un Jaunas Ceļošanas Tendences

Pēdējā laikā Krievijas sabiedriskās organizācijas, piemēram, kustība "Vēsturnieki", ir izvirzījušas priekšlikumus Valsts domei un Veselības ministrijai, kas varētu radikāli mainīt Krievijas pilsoņu ceļošanas paradumus. Viņi aicina ieviest aizliegumu Krievijas pilsoņiem apmeklēt NATO valstis, tostarp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Turciju. Šādas iniciatīvas, lai gan vēl nav ieguvušas likuma spēku, liek aizdomāties par iespējamām sekām un attīstības tendencēm Krievijas tūrisma nozarē.

Iepriekšējie aizliegumi un to sekas

Neatgriezeniski laiki, kad Krievijas pilsoņi brīvi ceļoja uz daudzām pasaules valstīm, pamazām kļūst par pagātni. Pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi jau būtiski ietekmēja starptautisko tūrismu, radot ievērojamus zaudējumus nozarei. Pēc ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) datiem, 2020. gadā starptautisko tūristu skaits samazinājās par 72%, bet zaudējumi sasniedza 1,1 triljonu dolāru. Lai gan dažos tirgos, piemēram, ASV, Vācijā un Francijā, tika novērotas atveseļošanās pazīmes, Krievijā, tāpat kā citās valstīs, pieauga pieprasījums pēc iekšzemes tūrisma. Pandēmija pārvērta pasauli, un ceļošanas nozare saskārās ar jaunām realitātēm. Tūrisma produkts, piemēram, viesnīcu gultas vai lidmašīnu sēdvietas, ir neaizstājams un nevar tikt uzglabāts nākotnei, padarot nozari īpaši jutīgu pret krīzēm. Šī krīze tiek lēsta kā septiņas reizes lielāka nekā 2008. gada finanšu krīze, un sagaidāms, ka tās sekas turpināsies divus gadus, samazinot globālo tūrisma apjomu par 39-50%. Nozare atgriezīsies pie 2019. gada līmeņa ne agrāk kā 2023. gadā.

Vēlāk, reaģējot uz Ukrainas karu, Krievijas nacionālā aviokompānija "Aeroflot" apturēja starptautiskos lidojumus, lai gan pakāpeniski atjaunoja reisus uz "draudzīgajām valstīm". Tomēr stingrie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi Ķīnā, no kuriem Pekina nesen atteicās, liedza ķīniešu tūristiem izmantot šo situāciju. Pirms pandēmijas ķīniešu tūristi veidoja ievērojamu daļu no tūristu plūsmas. Krievijas iekšzemes tūrisms kopš 2022. gada sākuma ir piedzīvojis ievērojamu kritumu, ko izraisījušas Rietumu sankcijas. Saskaņā ar Krievijas Tūroperatoru asociācijas (ATOR) datiem, 2022. gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārvalstu tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā pirms pandēmijas.

Krievijas pilsoņu ceļojumu plūsmas un ierobežojumi

Šobrīd Krievijas pilsoņi joprojām var ieceļot Turcijā bez vīzas uz laiku līdz 60 dienām katrā apmeklējumā, ar maksimālo uzturēšanos 90 dienas 180 dienu periodā. Pasei jābūt derīgai vismaz 6 mēnešus pēc ieceļošanas datuma. Tūrisma, biznesa vai tranzīta nolūkos vīza nav nepieciešama, taču ilgākiem uzturēšanās periodiem vai darba nolūkiem ir jāsaņem vīza. Turcija ir populārs galamērķis, kas veido nozīmīgu daļu tās tautsaimniecībā, un Krievijas tūristi ir svarīga tās viesu daļa. Valsts piedāvā plašu viesnīcu infrastruktūru, senas vēstures vietas un daudzveidīgas dabas ainavas. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā Turcija atklās jaunu apskates vietu reģionu Anatolijas dienvidaustrumos, kas palielinās tās pievilcību arī Krievijas tūristiem.

Savukārt Eiropas Savienības valstīs situācija ir sarežģītāka. Kopš 2022. gada septembra ir apturēta ES un Krievijas vīzu atviegloto noteikumu nolīgums, padarot īstermiņa ceļošanu uz Šengenas zonu sarežģītāku, dārgāku un laikietilpīgāku. Eiropas Komisija ir izdevusi papildu norādījumus dalībvalstīm par Šengenas vīzu pieteikumu stingrāku izvērtēšanu un Krievijas pilsoņu robežas šķērsošanas procedūru. Dažas Eiropas valstis ir ieviesušas ieceļošanas aizliegumus Krievijas pilsoņiem neatkarīgi no viņu Šengenas vīzas derīguma. Tāpat ir novērojama Šengenas vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšana Krievijas pilsoņiem.

Politiskie apsvērumi un tūrisma nākotne

Diskusijas par pilnīgu aizliegumu Krievijas pilsoņiem ieceļot Eiropas Savienībā turpinās. Dažas dalībvalstis, piemēram, Polija, Baltijas valstis, Čehija un Somija, jau ir stingri ierobežojušas vīzu pieteikumu izsniegšanu. Citas valstis, piemēram, Itālija, Spānija, Grieķija un Francija, kas tradicionāli ir atkarīgas no Krievijas tūristu plūsmas, pauž piesardzību, baidoties no ekonomiskām sekām. Ir bažas, ka pilnīgs aizliegums varētu radīt "kolektīvu sodu" un neattaisnoti ietekmēt tos Krievijas pilsoņus, kuri neatbalsta pašreizējo režīmu. Kā norāda The Moscow Times, kustība "Vēsturnieki" ar savām iniciatīvām rada spiedienu uz politisko lēmumu pieņēmējiem. Tiek apspriesta arī iespēja ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanās brīvību Šengenas zonā, lai novērstu iespējamus drošības riskus. Tiek uzskatīts, ka šādi pasākumi varētu radīt negatīvu attieksmi Krievijā un pat izraisīt pretpasākumus pret Eiropas diplomātiem Maskavā.

Tomēr, neskatoties uz visiem ierobežojumiem, Krievijas tūrisma nozare turpina meklēt jaunus virzienus un pielāgoties mainīgajai situācijai. 2024. gadā Krievijas tūristu skaits, kas devušies uz ārzemēm, ir palielinājies par 15,4%, sasniedzot 17,4 miljonus. Lielākā daļa no šiem ceļotājiem (38,5%) izvēlējās Turciju. Šī tendence turpinās arī 2025. gadā, kur Turcija joprojām ir populārākais galamērķis. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienības iespējamais vīzu aizliegums varētu vēl vairāk palielināt tūristu plūsmu uz Turciju un citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Ir svarīgi atzīmēt, ka Krievijas valdība ir arī ieinteresēta attīstīt iekšzemes tūrismu, piedāvājot dažādus stimulus un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti. Šī nozare, lai gan saskaras ar globālām un politiskām problēmām, turpina meklēt ceļus uz attīstību un pielāgošanos jaunajai realitātei.

Krievijas tūrisma nozares nākotne ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp turpmākajiem politiskajiem lēmumiem, globālās drošības situācijas attīstības un ekonomiskās situācijas Krievijā un pasaulē. Kamēr vienas durvis varētu tikt aizvērtas, citas, iespējams, pavērsies, radot jaunas iespējas un izaicinājumus.