Krievijas kodoldraudu monopols: propagandistu daiļrunība pret patieso potenciālu

Krievijas kodolsimulācija:propagandas monologs par ekskluzīvām tiesībām

Krievija savā informatīvajā telpā aktīvi uztur naratīvu par it kā vienīgajām tiesībām draudēt ar kodolieročiem. Šī pašaizstāvības retorika, kurā citas valstis tiek aicinātas klusēt par saviem kodolpotenciāliem, tiek sistemātiski kultivēta, lai radītu iespaidu par Krievijas īpašo statusu šajā jomā. Propagandisti uzstāj, ka vienīgi Kremlis drīkst publiski apspriest kodolieročus, vienlaikus nosodot jebkādas citas valsts diskusijas par šo tematu.

Šī stratēģija nav jauna. Jau kopš 2022. gada Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievijas vadība, īpaši prezidents Vladimirs Putins, regulāri izmanto kodolsimulācijas un draudus kā instruments, lai izdarītu spiedienu uz Rietumvalstīm un Ukrainu, cenšoties panākt piekāpšanos savām prasībām. Saber (SAB) vērtējumā, kodolretorika galvenokārt ir politisks instruments, nevis tiešs drauds tuvākajā laikā. Lai gan Krievija ir izvietojusi kodolieročus arī Baltkrievijā un Kaļiņingradas apgabalā, tie tiek uzskatīti par politiskiem signāliem, nevis taktiska pielietojuma gatavību.

Krievijas kodolarsenāls: skaitļi un stratēģijas

Krievijai patiešām pieder pasaulē lielākais kodolieroču arsenāls, kas sastāv no aptuveni 5580 kodolgalviņām. Tas veido aptuveni 88% no kopējā pasaules kodolieroču daudzuma, ko veido arī ASV ar saviem 5044 kodolieroču vienībām. Šis iespaidīgais arsenāls sastāv no stratēģiskajiem un starpkontinentāla diapazona ieročiem, veidojot tā dēvēto kodolieroču triādi: uz zemes izvietotas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, tāla darbības rādiusa bumbvedēji un kodolzemūdenes.

Krievija ir pastāvīgi modernizējusi savus kodolspēkus kopš 2000. gada, ieviešot jaunus ieročus un uzlabojot esošos. Vienlaikus tiek izstrādāti jauni, potenciāli bīstami ieroči, piemēram, kodolenerģijas darbināms zemūdens drons “Poseidon”, kas spēj radīt radioaktīvus cunami. Pavalstnieku politiku un informatīvo karu pret Ukrainu, Krievija ir papildinājusi arī ar jaunu spārnoto raķeti “Burevestņik”, kurai ir kodoldzinējs, kas ļauj tai praktiski neierobežotā laikā sasniegt mērķi.

Taktiskie kodolieroči un to neizmantotā potenciāls

Atšķirībā no stratēģiskajiem kodolieročiem, kas paredzēti tālu esošu mērķu iznīcināšanai, taktiskie kodolieroči ir domāti lokālu mērķu iznīcināšanai kaujas laukā, lai atbalstītu savus konvencionālos spēkus. Šiem ieročiem ir mazāka jauda un rādiuss. Lai gan neviens taktiskais kodolierocis nekad nav izmantots kaujas situācijā, Krievija joprojām saglabā ievērojami vairāk taktisko kodolieroču nekā citas valstis un vairāk paļaujas uz tiem savā kodolstratēģijā.

Krievijas retorika par kodolieroču pielietošanu ir satraucoša un bīstama, īpaši ņemot vērā tās pasaules mēroga kodolpotenciālu. Tomēr starptautiskie eksperti un izlūkdienesti bieži vien vērtē iespējamību Krievijai pielietot kodolieročus kā minimālu, uzskatot, ka kodolretorika tiek izmantota galvenokārt kā spiediena līdzeklis.