Kubilius: ASV militāra operācija Grenlandē nozīmētu NATO beigas

ES aizsardzības komisārs brīdina par NATO nākotni

Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus ir izteicis stingru brīdinājumu, ka jebkāda ASV militāra operācija, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi, kas ir Dānijas autonomā teritorija Arktikā, nozīmētu NATO beigas un transatlantisko attiecību izjukšanu. Kā ziņo avīze Diena, viņš uzsvēra, ka šāds solis būtu vēsturisks lūzums un grautu alianses pamatus, kas balstīti uz savstarpēju uzticību un suverenitātes respektēšanu. Kubiļus gan piebilda, ka personīgi neuzskata, ka ASV administrācija spertu tik radikālu soli.

ASV interese par Grenlandi un tās stratēģiskā nozīme

ASV interese par Grenlandi nav jauna, un tās stratēģiskā nozīme ir pieaugusi, īpaši līdz ar klimata pārmaiņām Arktikā, kas atver jaunas jūras tirdzniecības maršrutus un palielina reģiona ģeopolitisko svaru. Amerikas Savienotās Valstis jau kopš Otrā pasaules kara Grenlandē uztur militārās bāzes, tostarp Pitufikas kosmosa bāzi (iepriekš Tules Gaisa spēku bāze) ziemeļrietumu Grenlandē, kas ir svarīga novērošanai un aizsardzībai. Lai gan Dānija formāli iznomā zemi ASV, Grenlandei ir plaša iekšējā autonomija, un jebkāda papildu zemes nodošana vai bāzu paplašināšana tiktu uztverta kā suverenitātes pārkāpums. Prezidents Donalds Tramps iepriekš ir izteicis vēlmi iegādāties Grenlandi, atsaucoties uz tās nozīmi ASV nacionālajai drošībai un stratēģiskajiem minerālajiem resursiem.

Eiropas un Ziemeļvalstu nostāja

Eiropas Savienības komisāra Andrjus Kubiļus izteiktais viedoklis sakrīt ar vairāku Eiropas valstu un Ziemeļvalstu nostāju. Tā, piemēram, agrāk šonedēļ Dānija kopā ar Franciju, Vāciju, Itāliju, Poliju, Spāniju un Apvienoto Karalisti nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, uzsverot nepieciešamību respektēt Grenlandes suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tika skaidri pateikts, ka “Grenlande pieder tās iedzīvotājiem” un ka tikai Dānija un Grenlande kopīgi lemj par tās jautājumiem. Ziemeļvalstu ārlietu ministri arī apliecināja savu apņemšanos saglabāt drošību un stabilitāti Arktikā, uzsverot principus, kas balstīti uz ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām. Šīs valstis ir paudušas gatavību palielināt savu klātbūtni un ieguldījumus Arktikas drošībā ciešā sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem.

NATO un tās principu saglabāšana

Kubilius norādīja, ka ASV militāras darbības pret NATO dalībvalsti Dāniju vai tās teritoriju, kāda ir Grenlande, liktu NATO rīkoties saskaņā ar 5. pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību. Viņš gan pauda šaubas, ka ASV reāli izmantotu militāru spēku, drīzāk saskatot iespējamību skaļiem paziņojumiem un draudiem. Jebkurš mēģinājums ASV vienpusēji pārņemt kontroli pār Grenlandi radītu nopietnas domstarpības alianses iekšienē un liktu pārvērtēt tās pastāvēšanas pamatus. Latvijas, kā NATO dalībvalsts, pozīcija šajā jautājumā ir stingra – jebkāds uzbrukums vienam NATO dalībvalstim tiktu uzskatīts par uzbrukumu visām, un Baltijas valstis ir uzsvērušas gatavību stiprināt NATO austrumu flangu un atbalstīt sabiedrotos. Situācija paspilgtina Arktikas reģiona pieaugošo ģeopolitisko nozīmi un nepieciešamību stingri ievērot starptautiskās tiesības un suverenitātes principus.

Latvijas nostāja Arktikas drošībā

Latvijas ārlietu ministri ir skaidri pauduši, ka Krievija ir galvenais drauds Eiropas drošībai, un NATO ir gatava aizstāvēt savus dalībvalstis. Šajā kontekstā jebkādas ASV militāras darbības pret Dāniju vai tās teritoriju, kā Grenlande, radītu nopietnu precedentu un apdraudētu pašu NATO pastāvēšanu. Latvija, kā viena no NATO dalībvalstīm, kopš 2004. gada ir aktīvi iesaistīta alianses kolektīvajā aizsardzībā, un tās nostāja Arktikas drošības stiprināšanā ir nemainīga. Riga stingri atbalsta suverenitātes, teritoriālās integritātes un neaizskaramības principus, un uzskata, ka jebkādi drošības risinājumi Arktikā ir risināmi tikai kolektīvi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Šāda Kubiļus izteiktā doma par NATO nākotni ir svarīgs signāls visām dalībvalstīm par nepieciešamību saglabāt vienotību un cieņu vienam pret otru, īpaši laikā, kad reģionālās un globālās drošības situācija kļūst arvien sarežģītāka.