Leiena sola paātrināt ES atteikšanos no Krievijas energoresursiem pēc sarunas ar Trampu

Eiropas Savienība paātrina atteikšanos no Krievijas enerģijas, reaģējot uz Trampa spiedienu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ir paziņojusi par iniciatīvu, kas paredz paātrināt Eiropas Savienības (ES) atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes importa. Šāds solis sperts pēc telefonsarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš uzstājīgi aicinājis Eiropas partnerus ieviest stingrākas sankcijas pret Krieviju, tostarp pārtraukt enerģijas resursu iepirkšanu.

Kā uzsvērusi fon der Leiena, Krievijas kara ekonomika, kas tiek uzturēta ar fosilo kurināmo ienākumiem, finansē asiņainos notikumus Ukrainā. "Lai to izbeigtu, Komisija ierosinās paātrināt Krievijas fosilo degvielu importa pakāpenisku pārtraukšanu," sociālajā medijā X rakstīja EK prezidente. Viņa arī informēja, ka drīzumā tiks iepazīstināts ar 19. sankciju paketi pret Krieviju, kas vērsta pret kriptovalūtām, bankām un energoresursiem. Tiek prognozēts, ka šī sankciju pakete tiks apstiprināta 2025. gada 23. oktobrī.

Trampa prasības un ES reakcija

Donalds Tramps iepriekš ir izvirzījis prasību, ka Eiropas partneriem ir jānosaka augsti muitas tarifi Ķīnas preču importam un jāaptur Krievijas naftas pirkšana, ja ASV vēlas noteikt stingrākas sankcijas pret Krieviju. Šī prasība rada dilemmu, jo īpaši attiecībā uz NATO dalībvalsti Turciju, kas ir nozīmīgs Krievijas energoresursu pircējs. Nav skaidrs, vai ES iniciatīva vien spēs pilnībā apmierināt Vašingtonas prasības.

Lai gan sākotnējais ES plāns paredzēja pilnībā izbeigt Krievijas gāzes importu tikai līdz 2028. gadam un Krievijas naftas importu līdz 2027. gada beigām, sarunas ar Trampu ir mudinājušas Briseli meklēt risinājumus, kā šo procesu paātrināt.

Izaicinājumi un pretestība ES dalībvalstīs

Lai gan Eiropas Komisija ir apņēmusies ieviest stingrākus pasākumus, joprojām pastāv ievērojami izaicinājumi. Vairākas ES dalībvalstis, tostarp Ungārija un Slovākija, joprojām ir ievērojami atkarīgas no Krievijas jēlnaftas importa. Šīs valstis ir kategoriski noraidījušas iespēju pilnībā atteikties no Krievijas fosilā kurināmā, atsaucoties uz izdevīgo cenu un alternatīvu piegādes ceļu trūkumu.

Pēc Eiropas Komisijas datiem, aptuveni 19% ES importētās gāzes joprojām ir no Krievijas, un, lai gan kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir panākts progress, daži mediji ziņo par Krievijas enerģijas importa pieaugumu atsevišķās ES valstīs, piemēram, Francijā un Nīderlandē.

Nākamie soļi un sankciju mērķi

Eiropas Komisijas priekšlikums paredz ne tikai paātrināt fosilo degvielu importa izbeigšanu, bet arī ieviest jaunu, jau 19. sankciju paketi pret Krieviju. Šī pakete ir vērsta uz kriptovalūtām, bankām un enerģētikas sektoru, cenšoties vēl vairāk ierobežot Krievijas spēju finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Tiek plānots ieviest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa aizliegumu un pastiprināt ierobežojumus attiecībā uz darījumiem ar noteiktām Krievijas bankām un maksājumu sistēmām.

Lai gan ES ir apņēmusies izbeigt savu enerģētisko atkarību no Krievijas, šis process ir sarežģīts un prasa koordinētus centienus gan no dalībvalstu, gan starptautisko partneru puses. Atkarībā no turpmākajiem politiskajiem lēmumiem un ģeopolitiskās situācijas, ES virzās uz pilnīgu atteikšanos no Krievijas energoresursiem, cenšoties stiprināt savu enerģētisko neatkarību un drošību.