Švidlera cerību sabrukums: Lielbritānijas Augstākās tiesas spriedums sankciju lietā
Lielbritānijas tiesu sistēma vēlreiz apliecinājusi savu stingro nostāju pret Kremļa režīmu atbalstošajām personām. Šonedēļ, 2025. gada 29. jūlijā, Lielbritānijas Augstākā tiesa ar satriecošu vienprātību – četri pret vienu balsi – noraidīja Krievijas oligarha Romāna Abramoviča ilggadējā biznesa partnera Jevgeņija Švidlera apelāciju. Šis tiesas lēmums atstāj spēkā viņam piemērotās sankcijas, kas tika noteiktas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Tas ir ne tikai smags trieciens Švidleram personīgi, bet arī nostiprina Apvienotās Karalistes apņemšanos uzturēt spiedienu uz tiem, kuriem ir saikne ar Putina režīmu, un kalpo kā precedents citiem sankcionētajiem oligarhiem, kuri cerēja atvieglot savu likteni.
Saikne ar varu un finansiālā ietekme
Jevgeņijs Švidlers, padomju laikos dzimis un Maskavā uzaudzis vīrs, kurš nu ir Lielbritānijas pilsonis, nonāca sankciju sarakstā viņa ciešo saikņu dēļ ar Romānu Abramoviču. Lielbritānijas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka Švidlers ilgus gadus bijis tērauda un kalnrūpniecības uzņēmuma “Evraz” direktors, kurā Abramovičs bija viens no galvenajiem akcionāriem. Tāpat Švidlers ieņēma priekšsēdētāja amatu uzņēmumā “Millhouse LLC”, kas, kā zināms, pārvaldīja gan Abramoviča, gan paša Švidlera milzīgos aktīvus. Valdība apgalvo, ka tieši “Evraz” spēlējis nozīmīgu lomu Krievijas militāro piegāžu un karaspēka pārvietošanas atvieglošanā uz Ukrainu. Lai gan Švidlers apgalvo, ka nekad nav guvis finansiālu labumu no savām attiecībām ar Abramoviču, iepriekšējās izmeklēšanas ir atklājušas iespaidīgus aizdevumus, kas, šķiet, faktiski bijuši dāvinājumi viņa ģimenei.
Oligarha izmisums un apsūdzības
Lēmums atstāt sankcijas spēkā ir izraisījis dziļu sašutumu un rūgtumu Jevgeņija Švidlera dvēselē. “Es pirms 36 gadiem pametu PSRS kā bēglis, un meklēju patvērumu ASV. Šis Augstākās tiesas lēmums mani ir atgriezis PSRS laikos, kad valdība indivīdiem tā vienkārši varēja atņemt tiesības,” viņš pauda ar sāpēm balsī. Švidlers ir kategoriski noliedzis savu atbalstu karam Ukrainā, uzsverot, ka vienmēr ir bijis pret šo šausminošo konfliktu. Viņa juridiskā komanda centās argumentēt, ka sankcijas ir nesamērīgas, diskriminējošas un nav konsekventas, norādot uz britu uzņēmumiem, piemēram, BP, kuriem bija saiknes ar Krievijas valsts uzņēmumiem, bet kuri netika sankcionēti. Tomēr tiesa šos argumentus neatbalstīja, stingri norādot uz sankciju režīma efektivitātes nepieciešamību.
Tiesas nepiekāpība un precedenta radīšana
Lielbritānijas Augstākās tiesas vairākums, noraidot Švidlera apelāciju, skaidri pauda, ka pret Krievijas oligarhiem noteiktajām sankcijām jābūt “stingrām un beztermiņa”, lai tās būtu efektīvas. Spriedumā norādīts, ka sankciju mērķis ir pēc iespējas liegt Švidleram izmantot savus aktīvus un turpināt savu turīgo dzīvesveidu. Tiesneši uzsvēra, ka pastāv racionāla saikne starp Švidlera sankcionēšanu un mērķi motivēt viņu pretoties Krievijas invāzijai, kā arī izdarīt spiedienu uz Romānu Abramoviču. Šis lēmums ir īpaši nozīmīgs, jo tas ir kalpojis par pārbaudes akmeni visam Apvienotās Karalistes sankciju režīmam. Būtu Švidlers uzvarējis, tas varētu atvērt pandoras lādi neskaitāmām citām sankcionēto personu apelācijām, graujot Lielbritānijas centienus ierobežot Putina režīma finansiālo ietekmi. Tomēr tiesas spriedums ir saglabājis Lielbritānijas “100% rekordu” sankciju aizstāvēšanā tiesā.
Dziļi atšķirīgais viedoklis un nākotnes kontūras
Interesanti, ka viens no Augstākās tiesas tiesnešiem, lords Legats, pauda principiāli atšķirīgu viedokli, nosaucot sankciju piemērošanu par “nopietnu brīvības pārkāpumu” un pat “Orvelisku” rīcību. Viņš uzsvēra, ka padarīt par kriminālnoziegumu to, ka indivīds, kurš nav paveicis neko nelikumīgu, rīkojas ar saviem aktīviem bez valdības atļaujas, ir bīstams precedents. Neskatoties uz šo disidentisko viedokli, vairākuma lēmums paliek spēkā. Švidlera aktīvi Lielbritānijā, tostarp divas privātās lidmašīnas, paliek iesaldēti, un viņš norāda, ka sankcijas ir dramatiski ietekmējušas viņa un viņa ģimenes dzīvi. Kamēr karš Ukrainā turpinās bez redzama gala, Krievijas oligarhi, kas cieši saistīti ar Kremļa varu, visticamāk, turpinās izjust Rietumu valstu stingro rokas tvērienu. Šis spriedums ir skaidrs signāls, ka Lielbritānija nebaidīsies izmantot visu savu juridisko un ekonomisko spēku, lai cīnītos pret tiem, kuri tiek uzskatīti par atbildīgiem par Krievijas agresiju.


Sekojiet mums līdzi: