Lietuva apsver simtiem karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu miera gadījumā; Latvija pagaidām neplāno

Lietuvas gatavība un Latvijas nostāja

Ja Ukrainā tiks panākts miers, Lietuva ir gatava nosūtīt uz šo valsti vairākus simtus karavīru. Par šādu iespēju paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns, norādot, ka tas notiktu pēc Rietumu sabiedroto vienošanās par drošības garantijām Kijivai. Tomēr ministrs nevēlējās sniegt sīkāku informāciju, uzsverot, ka situācija ir ļoti dinamiska un ģeopolitiskā aina mainās. Viņš piebildis, ka Lietuva noteikti sniegs savu ieguldījumu drošības garantijās. Tikmēr Latvijas nostāja ir citāda – Latvijas valdība pašlaik neplāno sūtīt savus karavīrus un virsniekus uz Ukrainu, pat ja tiks panākts pamierā. Aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi, ka šāda pozīcija spēkā ir šobrīd.

Rietumu sabiedroto drošības garantiju plāns Ukrainai

Šīs diskusijas notiek kontekstā ar nesen noslēgto vienošanos Parīzē par drošības garantijām Ukrainai pret Krievijas agresiju. Vienošanās paredz, ka garantijas stāsies spēkā tikai pēc kara beigām un pamiera noslēgšanas. Tās ietver Ukrainas bruņoto spēku stiprināšanu, starptautisko spēku izvietošanu Ukrainā un pamiera uzraudzības mehānismu. Lielbritānija un Francija apņēmušās izveidot militārās bāzes un uzglabātuves Ukrainā, kamēr Eiropas vadīti daudznacionālie spēki tiks izvietoti Rietumukrainā, prom no kontaktlīnijas, lai nodrošinātu garantijas pret atkārtotiem Krievijas uzbrukumiem. Daudznacionālo spēku lielums nav precizēts, taču tiek minēts, ka tie varētu sastāvēt no 15 000 līdz 30 000 karavīru, galvenokārt no Francijas un Lielbritānijas. Parīzes deklarāciju parakstījuši Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tomēr nav vienprātības starp visām valstīm. Itālija ir paziņojusi, ka nesūtīs karavīrus, bet Vācijas karavīri varētu piedalīties pamiera uzraudzīšanā, vienlaikus tie tiktu izvietoti Ukrainai kaimiņvalstīs esošā NATO dalībvalstī. ASV vadīs operāciju “miera uzraudzībai”, taču precīzas ASV līdzdalības formas joprojām nav skaidras, un Ukrainas prezidents Zelenskis ir aicinājis ASV Kongresu padarīt drošības garantijas juridiski saistošas.

Latvijas loma un līdzšinējā iesaiste

Lai gan Latvija pagaidām neplāno sūtīt karavīrus uz Ukrainu, tā kā “Labās gribas koalīcijas” dalībvalsts turpinās piedalīties Ukrainas bruņoto spēku militārās sagatavošanas nodrošināšanā. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki jau iepriekš ir piedalījušies citās starptautiskajās operācijās. Piemēram, Latvijas karavīri dienē NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā, kur viņu profesionalitāte tiek augstu vērtēta. Tāpat Latvija pagarinājusi savu karavīru dalību ANO operācijā Tuvajos Austrumos. Agrāk Latvijas karavīri tika plānoti nosūtīt uz Ukrainu Kanādas vadītajā apmācības operācijā “Unifier”, lai palīdzētu drošības spēku apmācībā. Latvijas politiķi ir pauduši, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu miera uzturēšanai, tam būtu nepieciešams Saeimas mandāts un jābūt skaidrībā par Latvijas drošības stiprināšanu pēc karavīru došanās misijā. Ministru prezidente Evika Siliņa ir norādījusi, ka svarīgs faktors ir arī tas, vai operācija notiktu NATO ietvaros.

Lietuvas nepārtrauktais atbalsts Ukrainai

Lietuva ir bijusi aktīva militārā atbalsta sniegšanā Ukrainai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Tā ir piegādājusi munīciju, šaujamieročus, radaru sistēmas, bruņutehniku un citu aprīkojumu, kā arī apmācījusi ukraiņu karavīrus un sniegusi medicīnisko palīdzību ievainotajiem. Lietuvas aizsardzības budžets Ukrainas atbalstam ir ievērojams, apņemoties piešķirt vismaz 0,25% no IKP gadā. Ministrs Roberts Kauns ir uzsvēris, ka Lietuvas pieeja balstās uz trīs principiem: samazināt Lietuvas militāro resursu izmantošanu, plānot Ukrainas nākotnes vajadzības un veicināt Lietuvas aizsardzības rūpniecības attīstību. Šāds gatavības līmenis apliecina Lietuvas stingro apņemšanos palīdzēt Ukrainai tās cīņā par brīvību un suverenitāti, kā arī stiprinot reģionālo drošību.