Lietuvas Migrācijas dienests aicina pastiprināt imigrācijas politiku, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu

Lietuvas Migrācijas dienesta vadība aicina pastiprināt imigrācijas politiku

Jaunā Lietuvas Migrācijas dienesta vadītāja Indre Gaspere ir aicinājusi pastiprināt imigrācijas politiku, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību un dokumentu viltošanu no trešo valstu pilsoņu puses, kas ieceļo Lietuvā. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Gaspere sarunā ar Lietuvas sabiedrisko radio "LRT" uzsvērusi, ka Lietuva necenšas samazināt migrantu skaitu kopumā, bet gan vēlas uzlabot kontroli pār imigrācijas procesiem. Viņa norādīja uz gadījumiem, kad cilvēki ieceļo uz viena pamata, bet uzturas valstī uz cita, kā arī uz fiktīvām laulībām un situācijām, kad studenti it kā studē, bet viņu sekmes neliecina par to.

Pastiprināta kontrole un sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas novēršana

Indre Gaspere, kura ir ilggadējā Lietuvas Iekšlietu ministrijas darbiniece un amata pienākumus pilda kopš 8. janvāra, ir izteikusi bažas par imigrācijas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Viņa uzsvēra, ka mērķis nav samazināt migrantu skaitu, bet gan nodrošināt, ka imigrācija tiek pārvaldīta un kontrolēta efektīvāk. Gaspere norādīja, ka ir daudz gadījumu, kad tiek ļaunprātīgi izmantotas imigrācijas procedūras, piemēram, fiktīvas laulības vai situācijas ar studentiem, kuri reāli nestudē. Lai gan konkrētus gadījumus viņa neuzskaitīja, kopējais vēstījums bija par nepieciešamību pastiprināt kontroli un novērst jebkādas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.

Imigrācijas tendences un politikas izmaiņas Lietuvā

Lietuvas imigrācijas politika kļūst par vienu no svarīgākajiem jautājumiem valstī. Saskaņā ar prognozēm, tuvāko divu gadu laikā plānots ieviest jaunus nosacījumus attiecībā uz kvotām, algu sliekšņiem un procedūrām, lai sabalansētu darba tirgus vajadzības ar sabiedrības interesēm. Šīs izmaiņas tieši ietekmēs darbaspēka plānošanu un ārvalstu darbinieku piesaistes stratēģijas. Lietuva, tāpat kā citas Baltijas valstis un Polija, pēdējo četru gadu laikā ir liegusi ieceļošanu aptuveni 200 000 migrantu, reaģējot uz migrācijas krīzi, ko izraisīja Baltkrievija. Lai gan šobrīd Minska neizmanto migrāciju kā spiediena līdzekli, robežkontrole joprojām ir būtisks elements valsts drošības stratēģijā.

Statistika un turpmākā attīstība

Migrācijas departaments Lietuvā ir noteicis 2026. gadam kvotu 24 706 personām. Līdz šim ir izmantotas 709 vietas, atlikušas vēl 23 997. Attiecībā uz pagaidu uzturēšanās atļaujām nodarbinātības nolūkos tiek apstrādāti 3661 pieteikums. Lietuvas Iekšlietu ministrijas jaunais Regulācijas un integrācijas aģentūras pārstāvis ziņo, ka tiek nodrošināti uzņemšanas nosacījumi personām, kurām nepieciešama pagaidu aizsardzība. Valsts drošības dienests (VDD) norāda, ka pašlaik nav informācijas par personām vai grupām, kas radītu terorisma draudus Latvijā, tomēr atzīst, ka riski var pieaugt līdz ar ārvalstnieku kopienu skaita palielināšanos. Tiek uzsvērts, ka, lai gan tiek izmantotas visas pieejamās datubāzes un sadarbība ar partnerdienestiem, pilnīgu informāciju par trešo valstu pilsoņiem iegūt nav iespējams.

Latvijas konteksts un izaicinājumi

Latvijā pēdējā laikā notikušas diskusijas par imigrācijas regulējuma izvērtēšanu un problēmām institūciju darbā. Valsts drošības dienests ir izteicis bažas par iespējamām grūtībām, saņemot pilnīgu informāciju par iebraucējiem, īpaši no valstīm, kurās nav Latvijas vēstniecības. Tāpat tiek atzīmēts, ka dažkārt nodarbinātība var būt fiktīva, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau ir liegtas tiesības 32 uzņēmumiem uzaicināt darbiniekus no trešajām valstīm. Lai gan Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ir samazinājies kopš kara Ukrainā, kopējais trešo valstu pilsoņu skaits ar derīgu uzturēšanās atļauju ir aptuveni 77 000, neskaitot ap 33 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. VDD ieskatā, jebkuru drošības dienestu resursi mūsdienās ir nepietiekami, un to kapacitāte ir jāstiprina.