"Nabags kliedza. Šausmīgi". Atklātas ukraiņu civiliedzīvotāju šausmu liecības par pieredzēto Krievijas gūstā

Dziļi satraucoši Ukrainas civiliedzīvotāju stāsti par pieredzēto Krievijas gūstā

Krievijas gūstā joprojām atrodas vairāk nekā divi tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, liecina sabiedrisko organizāciju aplēses. Atbrīvoto cilvēku stāsti ir skaudri un pilni fiziskas un psiholoģiskas vardarbības, liecina ziņas par šiem notikumiem.

Šausmas, ko piedzīvo civiliedzīvotāji

Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri nonākuši Krievijas gūstā, ir saskārušies ar šausminošiem apstākļiem, kas bieži vien pielīdzināmi kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Ziņojumi liecina par sistemātisku spīdzināšanu, ilgstošu aizturēšanu bez kontakta ar ārpasauli, piespiedu pazušanu un citu necilvēcīgu izturēšanos. Atbrīvoto liecības atklāj šokējošus faktus par fizisku un psiholoģisku vardarbību, tostarp elektrošoka izmantošanu, badu un nepārtrauktiem pazemojumiem. Daudzi no viņiem apraksta kamerās izdzīvošanu ar minimālu pārtiku, piemēram, vien 200 miligramiem putras no rīta un vakarā, un nelielu daudzumu zupas pusdienlaikā, kas ilgst gadiem. Ir zināmi gadījumi, kad sagūstītie ir zaudējuši prātu vai pat dzīvību šādu apstākļu dēļ.

Neziņa un ciešanas ģimenēm

Ģimenes bieži vien tiek turētas neziņā par savu tuvinieku atrašanās vietu un stāvokli, kas rada milzīgas ciešanas un apgrūtina juridisko palīdzības sniegšanu. Daži civiliedzīvotāji ir aizturēti par it kā nepiedodamiem pārkāpumiem, piemēram, par teroristisku uzbrukumu plānošanu, kas tiek uzskatīti par absurdiem un izdomātiem apsūdzības. Šādi gadījumi atklāj Krievijas praksi izmantot safabricētas apsūdzības, lai paturētu civiliedzīvotājus gūstā, dažkārt uz ilgu laiku, bez juridiskas statusa vai iespējas sazināties ar ģimeni.

Daži stāsti no gūsta

Valentīna Krolau stāsta, ka viņu sagūstīja, jo viņas dzīvesbiedrs bija kara veterāns un dēls – militārās mācību iestādes students. Krievu karavīri draudēja sadedzināt viņus visus dzīvus, ja Valentīna neparādīsies. Viņu vairākas dienas pratināja, sita, draudēja nošaut un nodot izvarošanai. Tai laikā viņai nedeva ēst. Pēc piecām dienām viņu izmeta kādā grāvmalā. Savukārt Oleksandrs Solodčenko, kurš Krievijas gūstā pavadīja trīs gadus, apraksta katru dienu kā smagu pārbaudījumu ar sitieniem, pazemojumiem un psiholoģisku spiedienu. Viņš atceras, ka daži vīri šajos apstākļos sajaukuši prātā vai viņus vairs nav. Īpaši slikti klājies tiem, kas bija artilēristi, izlūkdatnes vai snaiperi – pret viņiem ņirgājās vēl vairāk, pat raujot ārā zobus.

Starptautiskās organizācijas un turpmākās cerības

Starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO Cilvēktiesību birojs un Amnesty International, ir dokumentējušas šīs šausminošās prakses, nosaucot tās par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Neskatoties uz stingrajiem starptautisko humanitāro tiesību noteikumiem, kas aizsargā civiliedzīvotājus kara laikā, Krievijas spēki tos ignorē. Lai gan nav precīzu datu par visu gūstekņu skaitu, tiek lēsts, ka Krievijas gūstā joprojām atrodas tūkstošiem ukraiņu civiliedzīvotāju. Cilvēktiesību aizstāvji turpina strādāt, lai atbrīvotu visus sagūstītos un nodrošinātu viņu atgriešanos mājās. Viņi uzsver, ka ilgtspējīgas miera panākšanai ir nepieciešams ņemt vērā cilvēcisko dimensiju un prioritizēt visu gūstekņu, tostarp civiliedzīvotāju, atbrīvošanu.