Rīga: +13.2°С
Traģēdija, kas satricinājusi ģimeni
Arizonas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kārtējais sociālo tīklu neprāts ir beidzies ar neaptveramu traģēdiju. 19 gadus vecās Rennas Orurkas (Renna O'Rourke) dzīvība aprāvās pēc dalības kādā ekstrēmi bīstamā “TikTok” izaicinājumā, kas pazīstams ar nosaukumu “Dusting”. Šis satriecošais notikums ir atstājis Rennas ģimeni neizsakāmās skumjās, un viņas māte, asarām acīs, tagad izmisīgi brīdina citus vecākus par digitālās pasaules slēptajiem draudiem.
Renna, kura, pēc vecāku vārdiem, bija dzīvespriecīga, gādīga un lojāla jauniete ar sapņiem par atpazīstamību, kļuva par kārtējo upuri bīstamam tiešsaistes trendam. Viņas tēvs Ārons Orurks (Aaron O'Rourke) ar sāpēm sirdī atminējās, ka Renna vienmēr teikusi: “Es būšu slavena, tēt, redzēsi.” Diemžēl slava nāca apstākļos, kādus neviens vecāks nekad nevēlētos piedzīvot.
Pēc dalības “Dusting” izaicinājumā, kas būtībā ir inhalantu lietošana, Renna nonāca kritiskā stāvoklī. Viņa pavadīja četras dienas intensīvās aprūpes nodaļā, cīnoties par savu dzīvību, taču smadzenes bija guvušas neatgriezeniskus bojājumus. Ārsti konstatēja smadzeņu nāvi, un 1. jūnijā Renna aizgāja mūžībā. Viņas nāves cēlonis tika noteikts kā pēkšņs nāves sindroms (Sudden Sniffing Death Syndrome – SSDS), kas ir bieži sastopama un letāla sekas inhalantu lietošanai.
Ģimenes sāpes ir neizmērojamas. Rennas māte Dana Orurka (Dana O'Rourke) dalījās savās izjūtās, sakot: “Mēs nedzemdējam bērnus, lai viņus apglabātu.” Šis sirdi plosošais izteikums atspoguļo vecāku vislielāko murgu – zaudēt bērnu tik bezjēdzīgā veidā. Rennas vecāki tagad ir apņēmības pilni izmantot savu traģisko pieredzi, lai brīdinātu citas ģimenes un palīdzētu novērst līdzīgas nelaimes. Viņi uzsākuši GoFundMe kampaņu, lai segtu medicīniskos izdevumus un bēru izmaksas, kā arī lai izplatītu informāciju par inhalantu lietošanas bīstamību.
"Dusting" – nāvējošais izaicinājums digitālajā telpā
“Dusting”, zināms arī kā “chroming” vai “huffing”, ir tendence, kas pēdējā laikā izplatījusies “TikTok” platformā. Tā ietver sadzīves gāzes, piemēram, saspiesta gaisa tīrīšanas līdzekļu, krāsu šķīdinātāju, aerosolu vai citu gaistošu vielu tvaiku, ieelpošanu, lai panāktu īslaicīgu eiforiju jeb apreibuma stāvokli. Lai arī šķietami nekaitīgi, jo produkti ir viegli pieejami un legāli iegādājami, to ieelpošana ir ārkārtīgi bīstama un var radīt tūlītējus un neatgriezeniskus veselības bojājumus vai pat nāvi.
Šo izaicinājumu pievilcība jauniešu vidū slēpjas ātrajā un lētajā veidā, kā sasniegt apziņas izmaiņas. Daudzi no šiem produktiem ir bez smaržas un neatstāj pēdas standarta narkotiku testos, padarot tos šķietami “drošākus” vai “neuzkrītošākus” jauniešu un viņu vecāku acīs. Taču pat viena reize var izrādīties fatāla.
“Dusting” un citi inhalantu lietošanas veidi rada virkni nekavējošu un ilgtermiņa risku. Tūlītējās sekas var ietvert reiboni, dezorientāciju, runas traucējumus, koordinācijas zudumu un eiforiju, kas ir līdzīgi alkohola intoksikācijai. Taču daudz draudīgākas ir pēkšņās un neparedzamās sekas. Gaistošās vielas var izraisīt sirds ritma traucējumus, kas noved pie pēkšņas sirds apstāšanās – tas ir tas pats jau minētais pēkšņās nāves sindroms. Ieelpojot lielas koncentrācijas tvaikus, var rasties nosmakšana, jo ķīmiskās vielas izspiež skābekli plaušās, vai aizrīšanās ar vemšanu bezsamaņas stāvoklī.
Ilgtermiņā inhalantu lietošana var nodarīt neatgriezeniskus bojājumus smadzenēm, aknām, nierēm un citiem orgāniem, izraisīt dzirdes zudumu, koordinācijas traucējumus un attīstības aizkavēšanos. Šo vielu postošā ietekme uz jaunattīstības organismu ir īpaši smaga, padarot pusaudžus un jauniešus par īpaši neaizsargātu grupu.
Kāpēc jaunieši pakļaujas bīstamiem trendiem? Psiholoģiskie aspekti
Lai saprastu, kāpēc jaunieši ir gatavi riskēt ar savu dzīvību tik bīstamos izaicinājumos kā “Dusting”, ir jāiedziļinās pusaudžu un jaunu cilvēku psiholoģijā. Šis ir vecumposms, kurā identitātes meklējumi, vēlme iederēties un sociālā atzinība spēlē milzīgu lomu.
Viens no galvenajiem dzinējspēkiem ir vienaudžu spiediens. Redzot draugus vai populārus tiešsaistes satura veidotājus piedalāmies kādā trendā, rodas spēcīga vēlme sekot piemēram, lai netiktu izslēgts no grupas vai izjustu piederības sajūtu. Pusaudžiem ir dabiska tendence uz impulsīvu rīcību, bieži vien neapdomājot visas iespējamās sekas, jo smadzeņu daļa, kas atbild par racionālo domāšanu (prefrontālā garoza), vēl nav pilnībā attīstījusies līdz pat 20 gadu vidum.
Vēlme pēc uzmanības un sociālās atzinības digitālajā telpā ir vēl viens spēcīgs faktors. Sociālie mediji, īpaši platformas kā “TikTok”, ir veidotas tā, lai atalgotu sensacionālu un ekstrēmu saturu ar “patīk”, komentāru un dalīšanos. Jo drosmīgāks vai neprātīgāks izaicinājums, jo lielākas izredzes iegūt daudz skatījumu un kļūt “virālam”. Šī “slavas” iespēja, pat ja tā ir īslaicīga, var šķist neticami pievilcīga jauniešiem, kuri ilgojas pēc atpazīstamības.
Bailes kaut ko palaist garām (Fear Of Missing Out – FOMO) arī spēlē būtisku lomu. Pastāvīgi redzot, kā citi piedalās populāros izaicinājumos, jaunieši var izjust trauksmi un nemieru, ja paši tajos nepiedalās. Šīs bailes var aizēnot spēju kritiski novērtēt riskus un pieņemt apzinātus lēmumus par savu drošību.
Sociālo mediju loma un algoritmu ietekme
Nav noslēpums, ka sociālie mediji ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu jauniešu dzīves sastāvdaļu. Platformas kā “TikTok” piedāvā nebeidzamu plūsmu izklaidējoša un saistoša satura, taču to pamatā esošie algoritmi var būt bīstami.
Algoritmu mērķis ir maksimāli palielināt lietotāju iesaisti, rādot saturu, kas, visticamāk, piesaistīs viņu uzmanību un liks pavadīt platformā vairāk laika. Diemžēl šis optimizācijas process var novest pie tā, ka lietotājiem tiek piedāvāts arvien ekstrēmāks un sensacionālāks saturs, ieskaitot bīstamus izaicinājumus. Ja jaunietis ir izrādījis interesi par vienu riskantu video, algoritms, visticamāk, turpinās piedāvāt līdzīgu saturu, radot sava veida “satura truša alu”, no kuras ir grūti izkļūt.
Lai arī platformas apgalvo, ka cenšas moderēt un noņemt bīstamu saturu, šķiet, ka algoritmi bieži vien ir soli priekšā. Turklāt pašu izaicinājumu daba – tie tiek filmēti un dalīti tiešsaistē, lai iegūtu skatījumus un atzinību – veicina to strauju izplatību un padara tos vēl pievilcīgākus citiem.
Eksperti norāda, ka sociālo mediju algoritmi var pastiprināt ne tikai bīstamu rīcību, bet arī izkropļot realitāti, veicināt nereālistiskus standartus un negatīvi ietekmēt jauniešu garīgo veselību, palielinot trauksmes, depresijas un ķermeņa dismorfijas risku. Tas uzsver nepieciešamību ne tikai apkarot bīstamus trendus, bet arī saprast un regulēt to platformu darbību, kas tos tik ātri izplata.
Inhalantu bīstamība – sekas, par kurām jāzina ikvienam
Inhalanti ir daudz tuvāk un pieejamāki, nekā daudzi varētu iedomāties. Tie ir atrodami tūkstošiem ikdienas sadzīves produktu: aerosola flakonos, tīrīšanas līdzekļos, krāsās, līmēs, šķīdinātājos, pat marķieros un degvielā. Šīs vielas satur ķīmiskas vielas, kas, ieelpotas, ātri nonāk asinsritē un ietekmē centrālo nervu sistēmu, radot īslaicīgu apreibumu.
Diemžēl šis apreibums ir ārkārtīgi bīstams. Kā jau minēts, viena no draudīgākajām sekām ir pēkšņs nāves sindroms, ko var izraisīt sirds apstāšanās neregulāra ritma dēļ. Tas nozīmē, ka pat pilnīgi vesels jaunietis var nomirt pēc vienas vienīgas inhalantu lietošanas reizes. Šis risks ir īpaši augsts, lietojot produktus, kas satur butānu, propānu vai aerosola ķimikālijas.
Papildus pēkšņai nāvei, inhalantu lietošana var izraisīt arī citas akūtas un hroniskas veselības problēmas. Tūlītējas sekas var ietvert galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu, krampjus, komu. Ilgstoša lietošana var novest pie neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem, kas ietekmē domāšanu, kustību koordināciju, redzi un dzirdi. Var rasties arī smagi aknu un nieru bojājumi, muskuļu krampji, koordinācijas zudums un pat kaulu smadzeņu slimības.
Inhalantu bīstamība ir īpaši viltīga, jo šie produkti ir tik plaši pieejami un bieži vien netiek uztverti kā narkotikas tradicionālajā izpratnē. Vecākiem un jauniešiem ir obligāti jāapzinās, ka pat šķietami nekaitīgi sadzīves priekšmeti var kļūt par nāvējošiem ieročiem, ja tiek nepareizi lietoti.
Vecāku loma un brīdinājuma zīmes – ko meklēt?
Rennas Orurkas vecāku bēdu pilnais brīdinājums kalpo kā sāpīgs atgādinājums par vecāku milzīgo atbildību un nepieciešamību būt modriem. Digitālajā laikmetā, kur bīstami trendi izplatās zibens ātrumā, vecākiem ir jābūt informētiem un proaktīviem, lai pasargātu savus bērnus.
Viena no galvenajām atziņām, ko uzsver Rennas māte, ir nepieciešamība nepaļauties tikai uz bērnu vārdiem. Lai arī cik sāpīgi tas varētu šķist, vecākiem ir jāiedziļinās savu bērnu dzīvē, jāzina, ko viņi dara tiešsaistē, un jāpievērš uzmanība iespējamām brīdinājuma zīmēm.
Pazīmes, kas var liecināt par inhalantu lietošanu, ietver neparastu elpas smaku vai ķīmisku smaku uz apģērba, neskaidru vai dezorientētu runu, piedzērušam vai apdullušam līdzīgu izskatu. Var būt redzamas krāsu vai citu produktu pēdas uz sejas vai pirkstiem, sarkanas vai asarojošas acis, izdalījumi no deguna, čūlas ap muti. Lietotāji var sūdzēties par sliktu dūšu vai zaudēt apetīti. Smagākos gadījumos var rasties koordinācijas trūkums, muskuļu krampji un pat bezsamaņa.
Vecākiem būtu jāpievērš uzmanība arī pārmērīgai tiešsaistes aktivitātei, īpaši vēlu vakaros vai naktīs, un izmaiņām uzvedībā, piemēram, noslēgtībai, aizkaitināmībai vai interešu zudumam par agrāk iemīļotām nodarbēm. Atvērtas un godīgas sarunas ar bērniem par tiešsaistes bīstamību, spiedienu no vienaudžiem un risku novērtēšanu ir vitāli svarīgas. Ir svarīgi, lai bērni justos droši un zinātu, ka var vērsties pie vecākiem pēc palīdzības, ja saskaras ar kaut ko satraucošu vai bīstamu tiešsaistē.
Kā pasargāt savus bērnus digitālajā laikmetā – profilakse un rīcība
Pasargāt bērnus no digitālās pasaules draudiem ir sarežģīts, taču ne mazāk svarīgs uzdevums. Tas prasa nepārtrauktu vecāku iesaisti, izglītošanos un pielāgošanos mainīgajai tiešsaistes videi.
Pirmkārt, ir būtiski izglītot sevi un savus bērnus par sociālo mediju lietošanas riskiem, īpaši attiecībā uz bīstamiem izaicinājumiem un trendiem. Pārrunājiet ar bērniem, kāpēc šie trendi ir bīstami, nevis vienkārši aizliedziet tos. Palīdziet viņiem attīstīt kritisko domāšanu un spēju apšaubīt redzēto tiešsaistē.
Iestatiet skaidrus noteikumus un robežas attiecībā uz sociālo mediju lietošanas laiku un saturu. Izmantojiet pieejamos vecāku kontroles rīkus, lai filtrētu saturu un ierobežotu piekļuvi noteiktām lietotnēm vai vietnēm. Regulāri pārbaudiet bērnu ierīces un tiešsaistes aktivitātes, taču dariet to veidā, kas veicina uzticēšanos, nevis rada noslēgtību.
Veiciniet atvērtu komunikāciju. Radiet atmosfēru, kurā bērni jūtas ērti dalīties savās tiešsaistes pieredzēs, bažās un jautājumos. Uzklausiet viņus bez nosodījuma, pat ja viņi ir pieļāvuši kļūdas. Atcerieties, ka mērķis ir palīdzēt viņiem mācīties un pieaugt, nevis sodīt par katru nepareizu soli.
Izskaidrojiet bērniem par vienaudžu spiedienu un to, cik svarīgi ir klausīties savā iekšējā balsī un neiesaistīties aktivitātēs, kas liek justies neērti vai ir bīstamas. Māciet viņiem pateikt “nē” un meklēt atbalstu, ja viņi saskaras ar spiedienu.
Runājiet par inhalantu bīstamību atklāti un bez tabu. Izskaidrojiet, ka daudzi ikdienas produkti var būt nāvējoši, ja tos ieelpo. Glabājiet potenciāli bīstamus produktus bērniem nepieejamā vietā vai vismaz pārraugiet to lietošanu.
Atbalstiet bērnu veselīgu interešu un hobiju attīstību ārpus digitālās telpas. Veiciniet fiziskas aktivitātes, radošas nodarbes un socializēšanos reālajā dzīvē. Tas var palīdzēt mazināt atkarību no sociālajiem medijiem un tiešsaistes validācijas.
Ja jums ir pat mazākās aizdomas, ka bērns iesaistījies bīstamos trendos vai lieto inhalantus, nekavējoties meklējiet profesionālu palīdzību. Konsultējieties ar skolas psihologu, bērnu ārstu vai speciālistiem, kas nodarbojas ar atkarību problēmām jauniešu vidū.
Sabiedrības atbildība un nākotnes izaicinājumi
Rennas Orurkas traģēdija nav izolēts gadījums. Tā ir daļa no plašākas problēmas, ar ko saskaras sabiedrība visā pasaulē – bīstamu tiešsaistes trendu un izaicinājumu izplatība jauniešu vidū.
Sociālo mediju platformām ir jāuzņemas lielāka atbildība par saturu, kas tiek izplatīts to vietnēs. Lai arī tiek veikti pasākumi bīstama satura noņemšanai, algoritmiem ir jābūt labāk pielāgotiem, lai tie nemudina jaunus lietotājus uz potenciāli kaitīgām aktivitātēm. Ir nepieciešama lielāka caurspīdīgums attiecībā uz to, kā darbojas algoritmi, un stingrāki noteikumi attiecībā uz vecuma verifikāciju un sensitīva satura pieejamību.
Skolām un izglītības iestādēm ir jābūt aktīvākām, izglītojot skolēnus par digitālo pratību, tiešsaistes drošību un risku novērtēšanu. Integrējot šīs tēmas mācību programmā, var palīdzēt jauniešiem attīstīt nepieciešamās prasmes, lai orientētos digitālajā pasaulē droši un atbildīgi.
Sabiedrībai kopumā ir jāmaina attieksme pret šādiem trendiem. Tie nav tikai “joki” vai “nekaitīga izklaide”. Tie var būt nāvējoši. Medijiem ir svarīga loma, informējot sabiedrību par riskiem, taču darot to atbildīgi, lai neveicinātu vēl lielāku interesi par bīstamajiem trendiem.
Rennas vecāku drosme dalīties savā stāstā ir iedvesmojoša, un viņu centieni paaugstināt sabiedrības informētību ir ļoti svarīgi. Taču cīņa pret bīstamiem tiešsaistes trendiem prasa kopīgus spēkus – vecāku, skolu, sociālo mediju platformu un likumdevēju sadarbību. Tikai strādājot kopā, mēs varam cerēt pasargāt nākamo paaudzi no digitālās pasaules tumšajām pusēm un novērst turpmākas bezjēdzīgas traģēdijas.
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra