Rīga: +18.4°С
Neapturamais ceļš uz Eiropas sirdi: Ukrainas apņēmība un Eiropas atbildes reakcija
Šodien, 2025. gada 5. jūlijā, Eiropas politiskajā ainavā atkal atbalsojas Kijivas drosme un nelokāmā apņēmība. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Dānijas ES prezidentūras atklāšanas ceremonijā Orhūsā, ar pārliecību paziņoja: „Neviens nevar apturēt Ukrainu šādā veidā!” Šie vārdi nav tikai retorisks paņēmiens; tie ir spēcīgs apliecinājums valsts gribai darīt „jebko”, lai strauji virzītos uz priekšu Eiropas Savienības iestāšanās sarunās.
Šis paziņojums izskan laikā, kad Ukraina saskaras ar jaunu Krievijas agresijas eskalāciju, un militārās palīdzības plūsma no atsevišķām Rietumu valstīm, tostarp ASV, ir saskārusies ar izaicinājumiem. Zelenskis, paužot savu dziļo pārliecību, uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešams visu citu līderu atbalsts, un aicināja ES vairāk investēt Kijivas aizsardzības rūpniecībā.
Vēsturisks paātrinājums: no lūguma līdz sarunām uguns vidū
Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību ir bijis dramatisks un patiesi vēsturisks. Tikai dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī, Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai ES, lūdzot nekavējošu uzņemšanu pēc “jaunas, īpašas procedūras”. Tas bija bezprecedenta solis, kas atspoguļoja gan situācijas steidzamību, gan Ukrainas tautas nepārprotamo Eiropas izvēli. Šis lūgums guva spēcīgu atbalstu no vairāku ES valstu līderiem, tostarp Baltijas valstīm, kas vienmēr ir bijušas nelokāmas Kijivas atbalstītājas.
Eiropas Savienība reaģēja ar pārsteidzošu ātrumu. Jau 2022. gada jūnijā Ukrainai tika piešķirts kandidātvalsts statuss, kas bija milzīgs solis un simbolisks apliecinājums Ukrainas piederībai Eiropas ģimenei. Pēc tam sekoja intensīvs darbs. Eiropas Komisija rūpīgi izvērtēja Ukrainas progresu reformu jomā, un, neskatoties uz nepārtraukto karu, Kijiva parādīja apbrīnojamu apņēmību. Oficiālās iestāšanās sarunas ar Ukrainu sākās 2024. gada 25. jūnijā, iezīmējot jaunu nodaļu abu pušu attiecībās.
Reformu frontes līnija: apņēmība un izaicinājumi
Dalība Eiropas Savienībā nav tikai politisks lēmums; tas ir gadu ilgs process, kas prasa dziļas un visaptverošas reformas. Ukrainas spēja īstenot šīs pārmaiņas kara apstākļos ir patiesi ievērības cienīga. Eiropas Komisija ir atzinīgi novērtējusi Ukrainas būtisko progresu tādās svarīgās jomās kā tiesu sistēmas reforma, oligarhu ietekmes mazināšana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana un mazākumtautību tiesību aizsardzība.
Ukraina ir parādījusi spēcīgu apņemšanos nostiprināt valsts pārvaldi, uzlabot pakalpojumu sniegšanu un veicināt decentralizāciju. Maijā tika pārskatīti un apstiprināti stratēģiskie dokumenti un ceļveži, kas izklāsta būtiskākās reformas tiesiskuma, valsts pārvaldes reformu un demokrātisko institūciju darbības jomā. Tomēr, kā atzīmēts dažādos ziņojumos, joprojām ir daudz darāmā, īpaši tieslietu sistēmas nostiprināšanā un cīņā pret korupciju.
Ukrainas cīņa notiek divās frontēs – kaujas laukā pret agresoru un reformu frontē, lai saskaņotu savus tiesību aktus ar ES standartiem. ES augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels ir uzsvēris, ka Eiropa atbalstīs Ukrainu abās šajās kritiskajās jomās.
Eiropas vīzija un solidaritātes spēks
Ukrainas virzība uz ES ir atdzīvinājusi Eiropas Savienības paplašināšanās politiku, piešķirot tai jaunu jēgu un steidzamību. ES līderi ir vienojušies par pievienošanās sarunu uzsākšanu ne tikai ar Ukrainu, bet arī ar Moldovu, tādējādi sūtot skaidru signālu par atbalstu Eiropas valstīm, kas apņēmušās īstenot demokrātiskas reformas. Šī paplašināšanās ir vērsta uz miera, stabilitātes un labklājības telpas palielināšanu Eiropas kontinentā.
Dānija, kā pašreizējā ES prezidentvalsts, ir apņēmusies izdarīt „maksimālu spiedienu” uz Ungāriju, lai atsauktu tās veto Ukrainas iestāšanās sarunām. Tas uzsver solidaritāti, kas nepieciešama, lai pārvarētu jebkādus iekšējos šķēršļus. Vācija, būdama viens no Ukrainas nozīmīgākajiem atbalstītājiem, arī apliecina stingru atbalstu Ukrainas virzībai uz pilnvērtīgu dalību ES, uzsverot, ka Ukrainas brīvība ir Eiropas drošības stūrakmens.
Ekonomiskā un digitālā integrācija arī norit pilnā sparā. Eiropas Komisija ierosinājusi iekļaut Ukrainu ES viesabonēšanas zonā no 2026. gada, kas ir ne tikai praktisks, bet arī spēcīgs emocionāls un politisks atbalsta signāls, stiprinot saites un sniedzot cerību uz mieru un atjaunošanu.
Izaicinājumu kalni un nepiekāpīgais gars
Neskatoties uz ievērojamo progresu, Ukrainas ceļš uz pilntiesīgu dalību ES joprojām ir garš un pilns ar izaicinājumiem. Nepieciešamība pēc stingras tiesiskuma reformu ieviešanas, cīņa pret korupciju un stabilu demokrātisko institūciju nostiprināšana ir nepārtraukts process. Kara posts un milzīgie līdzekļi, kas būs nepieciešami atjaunošanai, rada milzīgu ekonomisku slogu. Tomēr Ukrainas ekonomika ir izrādījusi apbrīnojamu noturību, prognozējot nepārtrauktu IKP pieaugumu 2025. un 2026. gadā.
Kijivas iedzīvotāju teiktajā atbalsojas dziļa apņēmība turpināt cīņu, lai neļautu okupantiem sabojāt Ukrainas nākotni. Viņi ir apzinājušies, ka šī cīņa ir ne tikai par Ukrainas, bet par visas Eiropas nākotni – par brīvības un cilvēka cieņas vērtībām. Ukraiņu kaujas gars un nepiekāpība ir pārsteiguši daudzus, kļūstot par iedvesmas avotu visā pasaulē.
Nākotne Eiropas sirdī
Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska paziņojums, ka neviens nespēs apturēt Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, ir spilgts atgādinājums par Kijivas nelokāmo apņemšanos un vīziju. Šis ceļš ir pilns ar šķēršļiem, taču Ukrainas tautas apņēmība, kopā ar starptautiskās sabiedrības, īpaši Eiropas Savienības, stingro atbalstu, ir pamats cerībai. Pievienošanās sarunas ir tikai sākums, taču tās apliecina ticību kopīgai, stabilākai un brīvākai Eiropas nākotnei, kurā Ukraina ieņems tai pienākošos vietu.
Sekojiet mums līdzi: