Pirms Pieciem Gadiem Nogalinātais Džordžs Floids: ASV Piemin Traģēdiju un Aizvien Cīnās par Rasu Taisnīgumu

Piemiņas pasākumi un sāpes, kas nepāriet

Pirms pieciem gadiem, 2020. gada 25. maijā, Mineapolisā policista brutalitātē nomira Džordžs Floids, afroamerikānis, kura vārds kļuva par simbolu cīņai pret rasisma netaisnību un policijas vardarbību ASV un visā pasaulē. Šodien, 2025. gada 27. maijā, Amerikas Savienotajās Valstīs norisinās virkne piemiņas pasākumu, lai godinātu viņa piemiņu un atgādinātu par traģēdiju, kas satricināja pasauli un izraisīja plašas demonstrācijas. Floida nāve, ko tiešraidē fiksēja nejaušs garāmgājējs un kas ātri izplatījās sociālajos tīklos, atklāja skarbo realitāti par policijas attieksmi pret melnādainajiem amerikāņiem, izraisot neaprakstāmas sāpes un dusmas.

Mineapolisā, vietā, kur Floids zaudēja dzīvību – tagad pazīstams kā Džordža Floida laukums –, notiek pasākumi, kas ietver dievkalpojumus, koncertus un aizlūgumus sveču gaismā. Viņa ģimene un atbalstītāji pulcējas arī Hjūstonā, Teksasā, kur Džordžs Floids uzauga un ir apglabāts, lai pie viņa kapa pieminētu zaudēto dzīvību un atjaunotu apņemšanos turpināt cīņu par taisnīgumu.

Atskatoties uz 2020. gada vasaru: Sašutums un globāli protesti

Mirklis, kad toreizējais policists Dereks Šovins gandrīz desmit minūtes (precīzāk, 9 minūtes un 29 sekundes) turēja celi uz neapbruņotā Džordža Floida kakla, kamēr viņš lūdza par savu dzīvību, izmisīgi atkārtojot: “Es nevaru elpot!”, iegūla dziļu rētu amerikāņu sabiedrības apziņā. Šis briesmīgais video kļuva par katalizatoru sen potētajam sašutumam par rasu nevienlīdzību un policijas brutalitāti.

Floida nāve izraisīja Black Lives Matter (BLM) kustības atdzimšanu un negaidīti plašus protestus visās ASV un daudzviet pasaulē. Miljoniem cilvēku – dažādu rasu un etnisko grupu pārstāvji – izgāja ielās, pieprasot pārmaiņas. Demonstrācijas bija gan miermīlīgas solidaritātes izpausmes, gan vietām pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju, atspoguļojot gadiem krāto frustrāciju un dusmas.

Neīstenotās cerības un cīņas turpinājums

Piecus gadus pēc šiem satricinošajiem notikumiem daudzi aktīvisti un sabiedrības pārstāvji atzīst, ka sākotnējais optimisms par fundamentālām pārmaiņām ir mazinājies. Lai gan Floida nāve un sekojošie protesti piespieda plašāk runāt par sistēmisko rasismu un nepieciešamību pēc policijas reformām, progress ir lēns un nevienmērīgs.

ASV pilsētās tika ierosinātas un dažviet ieviestas lokālas policijas darba prakses izmaiņas, piemēram, žņaugšanas aizliegumi vai stingrāki noteikumi par spēka pielietošanu. Taču federālā līmenī plaši visaptveroši likumprojekti, piemēram, Džordža Floida Tiesiskuma policijas darbībā likums (George Floyd Justice in Policing Act), nav guvuši pietiekamu atbalstu, lai kļūtu par likumu.

Satīties par rases jautājumiem un policijas attiecībām ar melnādainajiem amerikāņiem, saskaņā ar nesenajiem pētījumiem, ir nedaudz mainījušās kopš 2020. gada, bet vairāk nekā puse amerikāņu (54%) uzskata, ka situācija ir palikusi aptuveni tāda pati kā pirms Floida nogalināšanas. Trešdaļa pat domā, ka tā ir pasliktinājusies. Atbalsts Black Lives Matter kustībai ir samazinājies kopš 2020. gada vasaras maksimuma, lai gan joprojām saglabājas augsts melnādaino amerikāņu, demokrātu un jauniešu vidū.

Politiskais pretspēks un nenoteiktā nākotne

Šī brīža politiskā situācija met jaunu ēnu uz reformu nākotni. Nesenā ASV Tieslietu departamenta rīcība atteikties no noteiktiem federāliem uzraudzības nolīgumiem ar vietējām policijas pārvaldēm Mineapolisā un Luisvilā, kas tika panākti pēc plašajām izmeklēšanām par sistemātisku likumpārkāpumu praksi, liecina par tendenci samazināt federālo iejaukšanos un iespējamu pretreakciju pret pēc Floida nāves sāktajām pārmaiņām.

Aktīvisti un pilsonisko tiesību aizstāvji uzsver, ka cīņa par policijas atbildību un sistēmiska rasisma izskaušanu ir tālu no beigām. Viņi turpina strādāt vietējā līmenī, dokumentējot policijas rīcību un iestājoties par nepieciešamajām izmaiņām. Džordža Floida nāves mantojums joprojām ir sāpīgs atgādinājums par nepieciešamību pēc pastāvīgiem un jēgpilniem soļiem taisnīgākas sabiedrības virzienā.

Piektā gadadiena ir ne tikai piemiņas brīdis, bet arī laiks izvērtēt sasniegto un apzināties ceļu, kas vēl ejams. Džordža Floida vārds paliek ierakstīts vēsturē kā simbols nebeidzamajai cīņai par vienlīdzību un cieņu, atgādinot, ka klusēšana netaisnības priekšā nav risinājums.