Prezidents Rinkēvičs dziļi šokēts par traģisko apšaudi Gracas skolā Austrijā – sēro visa Eiropa

Latvijas Valsts prezidenta reakcija uz traģēdiju

Visa Eiropa šodien, 2025. gada 10. jūnijā, sēro par neaptveramo traģēdiju, kas satricinājusi Austrijas pilsētu Grācu. Pēcpusdienā pasauli sasniedza ziņas par asiņainu apšaudi skolā, kas laupījusi vairāku nevainīgu cilvēku dzīvības un atstājusi daudzus smagi ievainotus. Šis šausminošais notikums izraisījis dziļu šoku un līdzjūtību visā starptautiskajā sabiedrībā, tostarp Latvijā. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, paužot valsts un tautas vārdā visdziļāko līdzjūtību, mikroblogošanas vietnē “X” atzina, ka šis notikums viņu ir “dziļi šokējis”.

Nejēdzīgā vardarbība Gracas skolā

Traģiskā apšaude notika Gracas pilsētas vidusskolā “BORG Dreierschützengasse”. Pēc sākotnējās informācijas, ap pulksten 10.00 pēc vietējā laika skolā atskanēja šāvieni, izraisot paniku un haosu. Policija nekavējoties reaģēja uz izsaukumu, norīkojot notikuma vietā plašus spēkus, tostarp specvienības un helikopteru. Skola tika ātri evakuēta, un skolēni un personāls nogādāti drošībā. Tomēr par spīti operatīvajai rīcībai, traģēdijai bija postošas sekas.

Upuri un šāvēja identitāte

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, apšaudes rezultātā gājuši bojā 10 cilvēki, un vēl 11 guvuši ievainojumus, daži no tiem smagi. Bojāgājušo vidū ir gan skolēni, gan pieaugušie, ieskaitot skolotāju. Šis uzbrukums kļuvis par vienu no nāvējošākajiem masu apšaudēm Austrijas pēckara vēsturē. Izmeklētāji ātri identificēja aizdomās turēto – 21 gadu vecu bijušo skolas audzēkni Arturu A. Policija apstiprinājusi, ka uzbrucējs rīkojies viens un pēc apšaudes izdarījis pašnāvību skolas telpās. Viņš uzbrukumā izmantojis divus legāli iegādātus šaujamieročus – pistoli un bisi. Šokējoši, ka viens no ieročiem, iespējams, iegādāts tikai dienu pirms traģēdijas. Uzbrucēja motīvi pagaidām paliek neskaidri, un policija turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu šī bezjēdzīgā vardarbības akta cēloņus. Pastāv sākotnējas ziņas, ka viņš varētu būt juties kā mobinga (apcelšanas) upuris, taču šī informācija tiek pārbaudīta.

Līdzjūtība un solidaritāte

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, reaģējot uz šo sirdi plosošo ziņu, sociālajos tīklos pauda savu satricinājumu. Viņš rakstīja: "Dziļi šokēts par traģēdiju Grācas skolā, Austrijā, kur bezjēdzīgā apšaudē gāja bojā tik daudz nevainīgu dzīvību." Valsts prezidents izteica visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un draugiem, kā arī vēlēja ātru atveseļošanos visiem ievainotajiem. Viņa vārdi atspoguļo ne tikai Latvijas, bet arī daudzu citu valstu līderu un iedzīvotāju sāpes un sašutumu par notikušo. Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens atzina, ka šīs šausmas nav iespējams ietvert vārdos, uzsverot, ka skolas ir jaunības, cerības un nākotnes simboli, un ir neiedomājami, ka tās kļūst par nāves vietām. Arī Austrijas kanclers Kristiāns Štokers notikušo nodēvēja par nacionālo traģēdiju, kas šokējusi visu valsti, pasludinot trīs dienu sēras. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pauda, ka ir grūti panest, ja skolas pārvēršas par vardarbības skatuvi.

Drošības jautājumi un sabiedrības sāpes

Šī traģēdija atkal saasinājusi diskusijas par skolu drošību un ieroču apriti Eiropā. Lai gan Austrijā ir samērā daudz iedzīvotāju ar ieroču atļaujām, šādi masu šaušanas gadījumi skolās ir reti. Tas padara Gracas notikumus īpaši satraucošus un liek uzdot jautājumus par to, kā labāk pasargāt mūsu bērnus un jauniešus. Notikušais atstājis dziļas rētas ne tikai upuru ģimeņu un draugu sirdīs, bet arī visā Gracas kopienā un Austrijas sabiedrībā kopumā. Cilvēki izjūt šoku, neticību un milzīgas skumjas. Šādos brīžos ir būtiski apzināties solidaritātes nozīmi un sniegt atbalstu tiem, kurus šī traģēdija skārusi visvairāk. Latvijas Valsts prezidenta paustā līdzjūtība ir apliecinājums tam, ka mēs neesam vienaldzīgi pret citu ciešanām un stāvam kopā ar Austrijas tautu šajā smagajā brīdī.

Nākotnes izaicinājumi

Gracas traģēdija ir sāpīgs atgādinājums par to, cik neaizsargāta var būt sabiedrība pret pēkšņiem un bezjēdzīgiem vardarbības aktiem. Tā liek mums domāt par to, kā mēs kā sabiedrība varam labāk pamanīt un risināt problēmas, kas noved pie šādām galējībām. Psiholoģiskais atbalsts, agrīna intervence un diskusijas par ieroču kontroli ir tikai daži no aspektiem, kas nepieciešams risināt, lai nākotnē novērstu līdzīgas nelaimes. Kamēr izmeklēšana turpinās un tiek meklētas atbildes, paliek neizdzēšamas sāpes par zaudētajām dzīvībām un cerība, ka šāda veida traģēdijas nekad vairs neatkārtosies.