Rīga: +1°С
Putina "dīvainā vienošanās" par Eiropas drošību: solījumi un skepse
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izteicis gatavību oficiāli, rakstiski apliecināt Krievijas atteikšanos no agresīvām darbībām pret Eiropu. Šis paziņojums, kas izskanējis diplomātiskās spriedzes laikā, radījis jautājumus par tā patieso nozīmi un iespējamajām sekām.
Putins, uzrunājot preses konferenci pēc Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) samita Kirgizstānā, noraidījis apgalvojumus par Krievijas iebrukuma plāniem Eiropā, tos nodēvējot par "meliem" un "pilnīgām blēñām". Viñš piebildis, ka Krievija nekad nav plānojusi neko tamlīgu, tač ja Rietumi vēlas to dzirdēt rakstiski, Krievija to dokumentēs.
Šis solis tiek vērtēts gan ar piesardzīgu optimismu, gan ar dziļām bažām. Lai gan daži šo piedāvājumu uztver kà cerīu uz diplomātiju, citi norāda, ka tas drīzāk ir stratēģisks manevrs pirms gaidāmajām sarunām. Ħetrādesmitajos gados Krievija jau ir paudusi līdzīgas iniciatīvas par jaunu Eiropas drošības arhitektūru, tač tās bieži mijās ar sankcijām un politisko spriedzi.
Rietumu skepse un Krievijas motivācija
Rietumos pret Putina solījumiem bieži izturas ar skepsi, sevišāki kopņu Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, pirms kura Putins tikpat noliedza jebkādus uzbrukuma plānus. Politiskās analītikas institūts (ISW) atzīme, ka Krievija nereti rada iespaidu, ka ir gatava pieņemt sarunas, tač patiesībā cenšas panākt vienošanos, kas nostiprinātu tās uzvaru kaujas laukā. Krievijas mērķis esot kļūt par impēriju, kam pienāktos sava interešu sfēra, un šàdēļ Ukraina ir ārktāri sāpīgs jautājums, jo tā konsekventi virzās prom no Krievijas ietekmes sfēras.
Krievijas diktators Vladimirs Putins jau iepriekš ir paudis gatavību iesaistīties nopietnās sarunās, tač vienlaikus viñš neredz jēgu parakstīt dokumentus ar pašreizējo Ukrainas vadību, jo Kremlis neatzīst to par likumīgu. Krievijas Aizsardzības ministrija 2009. gadā uzskatīja, ka Krievija vairāk palīdzētu Eiropas drošībai, ja atgrieztos Konvencionālo spēku Līguma darbā.
Diplomātiskie manevri un Ukrainas situācija
Šis paziñojums notiek laikā, kad joprojām nav panākts miers Ukrainā. Kijivas nostāja šajos jautājumos ir stingra: tā noraida jebkādu teritoriju atdošanu, uzsverot, ka tas ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju un tautas gribu. Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks ir noraidījis iespēju, ka Kijiva varātu atteikties no savām teritorijām, norādot, ka neviens saprātīgs īpašnieks šodien neparakstītu dokumentu par teritoriju atdošanu. Viñš uzsvēra, ka Ukrainas spēki pametīs teritoriju, ko Krievija uzskata par savu, tikai tad, ja Krievijas karaspēks atstās teritoriju, ko Maskava uzskata par savu, neizslēdzot ari šà mērka sasniegšanu ar spēku.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir paudis, ka Savienotàs Valstis vēlas, lai miera līgums par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu tiktu parakstīts vēl pirms drošības garantiju sniegšanas Ukrainai, kas rada papildu jautājumus par šī parakstīto vienošanos.
Eiropas drošības arhitektūra: pagātne un nākotne
Krievijas rīcība Ukrainā ir sašūpojusi Eiropas drošības arhitektūru, radot jaunu un neparedzamu situāciju kontinentā. Latvija un citas Baltijas valstis pastiprina savu aizsardzības spējas un atbalsta Ukrainu, uzsverot, ka Krievijas draudi nepazudīs. Eksperti uzskata, ka Eiropa vēl nav gatava vienatnē uzŁemties rūpes par Ukrainu, tač nepieciešams stiprināt gan Ukrainu, gan visu Eiropu.
Turpmākajos mēnešos un gados būs izšķiroši sekot līdzi tam, vai Putina rakstiskais apliecinājums tiks papildināts ar konkrētām, mērķtiecīgām darbībām, kas apliecinātu patiesu vēlmi mazināt militāro spriedzi un veicināt stabilitāti. Diplomātiskie manevri turpinās, un to rezultāts būs noteicošais Eiropas drošībai.
Sekojiet mums līdzi: