Rīga: +15.2°С
Gaidošais Patiesības Mirklis Hāgā: Tuvo Austrumu Krīze Met Ēnu uz NATO Samitu
Tuvākajās dienās, 24. un 25. jūnijā, Nīderlandes pilsētā Hāgā notiks Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) samits, kas iecerēts kā vitāli svarīgs brīdis alianses nākotnei. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēris, ka, lai gan galvenā uzmanība tiks veltīta pašas alianses aizsardzības spēju stiprināšanai un tam nepieciešamajiem izdevumiem, neizbēgami samita norisi ietekmēs arī saspringtā situācija Tuvajos Austrumos.
Aizsardzības Izdevumu Ambīcijas un Grūtības
Viens no karstākajiem diskusiju tematiem samitā būs dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana. Alianses līmenī tiek apsvērts mērķis aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas sadalītos 3,5% tiešajiem militārajiem izdevumiem un 1,5% ar aizsardzību saistītām vajadzībām, piemēram, infrastruktūrai. Šis ambiciozais mērķis nāk laikā, kad saskaņā ar jaunākajiem datiem visas NATO dalībvalstis pirmo reizi ir ceļā, lai sasniegtu vai pārsniegtu līdzšinējo 2% slieksni. Baltijas valstis, Polija un Ziemeļvalstis jau ir izrādījušas stingru apņemšanos šajā jautājumā, daļa pat apņemoties sasniegt 5% mērķi, kamēr citas valstis, piemēram, Spānija, pauž skepsi, nodēvējot to par nesaprātīgu.
Ukrainas Atbalsts un Kritiskā Pretgaisa Aizsardzība
Nenoliedzami, ka Ukrainas aizsardzības jautājumi ieņems centrālo vietu samita darba kārtībā. Prezidents Rinkēvičs norādījis uz nepieciešamību apstiprināt iepriekšējos samitos pieņemtos lēmumus, īpaši izceļot pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes, kas, pēc viņa vārdiem, ir bijušas daudz solītas, bet maz piegādātas. Patiesi, pašas NATO aplēses liecina, ka alianses rīcībā ir tikai aptuveni 5% no nepieciešamās pretgaisa aizsardzības, lai pilnvērtīgi nosargātu austrumu flangu, kas ir satraucošs rādītājs pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
Tuvo Austrumu Dinamika un Tās Atbalss
Valsts prezidents Rinkēvičs uzsvēris, ka situācija Tuvajos Austrumos, lai arī cik dinamiska un grūti prognozējama tā būtu, neizbēgami atstās iespaidu uz Hāgas samitu. Reģionālais saspīlējums, ko saasinājuši nesenie notikumi, tostarp Izraēlas triecieni Irānas kodolobjektiem un citām militārajām struktūrām, kam sekoja Irānas atbildes triecieni, rada plašākas drošības bažas. Ārlietu ministre Baiba Braže nesen uzsvēra, ka Irāna nedrīkst iegūt kodolieročus un aicināja Izraēlu un Irānu uz savaldību, brīdinot par neparedzamām sekām. Šī nestabilitāte liks NATO līderiem nopietni izvērtēt reģionālo drošību un tās ietekmi uz alianses kolektīvo aizsardzību.
Patiesības Mirklis Aliansei
Samits Hāgā solās būt patiesības mirklis. Valstu apņemšanās palielināt finansējumu, nodrošināt Ukrainai nepieciešamo atbalstu un reaģēt uz globālajiem drošības izaicinājumiem, tostarp tiem, kas nāk no Tuvajiem Austrumiem, parādīs alianses gatavību stāties pretī arvien mainīgajai drošības videi. Kā teicis prezidents Rinkēvičs, ne Eiropai, ne Latvijai vairs nav laika atlikt lēmumus – ir jārīkojas tagad, lai nodrošinātu mūsu visu drošību.
Sekojiet mums līdzi: