Rīga: +21°С
Krievijas Nežēlīgais Plāns: Iznīcināšanas Kara Ilūzija
Šajās dienās, 2025. gada 22. jūnijā, Kijiva ar skaidru skatu raugās uz brutālo realitāti: Krievija gatavojas ilgstošam, nomācošam un iznīcinošam karam Ukrainā. Ukrainas Bruņoto spēku galvenais komandieris Oleksandrs Sirskis ir brīdinājis, ka agresors centīsies pilnībā noplicināt Ukrainas spēkus un resursus, liekot likmes uz izsīkumu un masas pārsvaru, cenšoties salauzt ne tikai Ukrainas militāro spēku, bet arī tās tautas garu.
Šis nav vienkāršs teritoriālo pretenziju karš; kā to atzīmējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tas ir 'iznīcināšanas karš', kura mērķis ir sabojāt, izpostīt un pazudināt. Kremļa bezgalīgais resursu un cilvēku vilnis tiek sūtīts pret Ukrainu ar cinisku aprēķinu – pat ja tūkstošiem viņu pašu karavīru krīt, viņi cer, ka ukraiņu drosme un spēki beigsies ātrāk. Krievija apzināti vērš triecienus pret civilo infrastruktūru – lauksaimniecības uzņēmumu noliktavām, graudu krātuvēm, dzīvojamiem kvartāliem – radot milzīgas ciešanas un izpostījumus, ne tikai militārus, bet arī ekonomiskus un humānus zaudējumus.
Ukrainas Apņēmīgā Atbilde: Apvienotā Aizsardzība un Uzbrukums
Tomēr Krievijas stratēģija, lai cik nežēlīga tā būtu, saduras ar dzelžainu ukraiņu apņēmību. Oleksandrs Sirskis uzsver, ka Ukrainas armija nestāvēs pasīvā, klusā aizsardzībā, kas ilgtermiņā nozīmētu tikai atkāpšanos un zaudējumus. Gluži pretēji, stratēģiskais redzējums paredz aizsardzības darbību apvienošanu ar aktīvām ofensīvām. Šī dinamiskā pieeja nozīmē, ka Ukrainas spēki aktīvi meklēs un izmantos ienaidnieka vājās vietas frontes līnijā, veicot pretuzbrukumus un uzturot pastāvīgu spiedienu uz agresoru. Tas nav tikai drosmes, bet arī stratēģiskās domāšanas jautājums, pielāgojoties mainīgajiem kaujas lauka apstākļiem.
Ukraina ir apzinājusies, ka šis karš ir maratons, nevis sprints, un tās pašaizsardzības stratēģija balstās uz pašpietiekamības un inovāciju pīlāriem. Tā aktīvi attīsta savu militāro rūpniecību, liekot lielas likmes uz vietējo ieroču ražošanu. Droni ir kļuvuši par šī kara simbolu un efektīvu ieroci, un Ukraina ir līderis šajā jomā, ražojot gan gaisa, gan jūras, gan sauszemes dronus. Sirskis ir pat norādījis, ka Krievija mēģina kopēt Ukrainas pieredzi dronu karā, kas apliecina Ukrainas inovāciju spējas. Katrs šāds drons nav tikai tehnoloģisks sasniegums, bet gan potenciāli izglābta ukraiņu karavīra dzīvība un iznīcināts ienaidnieka mērķis.
Nepopulārā, bet Vitāli Svarīgā Mobilizācija un Iekšējā Noturība
Militāro spēju stiprināšana nav iedomājama bez cilvēkresursiem. Ar frontes garumu, kas pēdējā gada laikā palielinājies par 200 kilometriem un sasniedzis aptuveni 1200 kilometrus, mobilizācija ir kļuvusi par neizbēgamu un vitāli svarīgu faktoru Ukrainas aizsardzībā. Lai gan tas ir nepopulārs pasākums, Sirskis uzsver tā nepieciešamību, vienlaikus uzstājot uz stingru likumības un caurskatāmības ievērošanu mobilizācijas centros. Cilvēkiem mobilizācija nedrīkst radīt šoku, un jebkādi korupcijas gadījumi vai likumu pārkāpumi ir nekavējoties jāatklāj un jāapkaro.
Ukrainas noturība un apņēmība nav tikai armijas spēks; tā ir visas sabiedrības vienotība un spēja pielāgoties neprātīgajiem kara apstākļiem. Neraugoties uz nepārtrauktiem raķešu un dronu uzbrukumiem, elektrības atslēgumiem un mobilizācijas sarežģījumiem, Ukrainas aizsardzības industrija uzņem apgriezienus, apliecinot neparastu pielāgošanās un inovāciju spēju. Šī iekšējā izturība ir daļa no stratēģijas, kas paredz ne tikai militāru pretestību, bet arī spēcīgas, pašpietiekamas valsts veidošanu.
Karš Ienaidnieka Teritorijā: Novirzīt un Vājināt
Ukrainas militārā stratēģija ir ieguvusi jaunu, drosmīgu dimensiju – operācijas Krievijas teritorijā. Prezidents Zelenskis pirmo reizi publiski apstiprināja Ukrainas karavīru klātbūtni Krievijas Belgorodas un Kurskas apgabalos, paužot stingru pārliecību: “Karam ir jāatgriežas tur, no kurienes tas nācis.” Šīs darbības nav nejaušas. Tās ir rūpīgi plānotas un vērstas uz ienaidnieka uzmanības novēršanu un spēku atvilkšanu no galvenajiem frontes virzieniem. Kā skaidro Sirskis, Kurskas virziens tika identificēts kā Krievijas bruņoto spēku vājā vieta, un iebrukums piespieda Krieviju aizstāvēties savā teritorijā, pārvietojot ievērojamus spēkus. Šīs ofensīvas darbības Krievijas teritorijā, piemēram, triecieni pret lidlaukiem un citiem militārajiem objektiem, demonstrē Ukrainas spēju sasniegt ienaidnieka aizmuguri un rada negaidītu spiedienu uz agresoru.
Starptautiskā Atbalsta Svarīgā Loma un Nākotnes Izaicinājumi
Lai gan Ukraina demonstrē apbrīnojamu spēju stāties pretī masveida agresijai, starptautiskais atbalsts joprojām ir būtisks. NATO ir solījusi Ukrainai militāro palīdzību 2025. gadā vismaz 40 miljardu eiro apmērā, apliecinot stingru apņemšanos atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krieviju. Rietumvalstu atbalsts ietver ne tikai bruņojuma piegādes, bet arī apmācības un izlūkinformācijas apmaiņu, kas palīdz Ukrainai efektīvāk aizsargāties un plānot savas darbības.
Tomēr izaicinājumi ir milzīgi. Kara studiju institūts (ISW) norāda, ka, lai gan Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas padarīs to vājāku, valsts tuvākajā laikā nesabruks un turpinās konfrontāciju ar NATO. Kremļa spēja manipulēt ar informāciju mazina iekšējo nogurumu no kara, ļaujot tai turpināt iznīcināšanas stratēģiju. Turklāt pastāv spriedze starp dažādu valstu redzējumiem par Ukrainas stratēģiju – kamēr dažas valstis vēlas, lai Ukraina fokusējas uz aizsardzību un resursu uzkrāšanu, pati Ukraina apzinās nepieciešamību pēc aktīvām ofensīvām, lai noturētu iniciatīvu.
Šis ilgstošais konflikts ir pārbaudījums ne tikai Ukrainas spēkam, bet arī visas pasaules apņēmībai aizstāvēt starptautiskās tiesības un brīvību. Ukraina ar drosmi un apņēmību turpina cīnīties par savu valstiskumu, apvienojot nepiekāpīgu aizsardzību ar stratēģiskiem uzbrukumiem, un pasaule vēro, kā šī tauta, saskaroties ar iznīcināšanas kara briesmām, atrod jaunas iespējas un apliecina savu neiznīcināmo garu.
Sekojiet mums līdzi: