Rīga: +24.3°С
Aiz restēm gadiem ilgi: Cerību stariņš Baltkrievijas tumsā
Šodien, 2025. gada 21. jūnijā, Baltkrievijā ir pavēries mazs, tomēr dziļi emocionāls logs cerībai. Pēc četriem gadiem, kas bija piepildīti ar neziņu, sāpēm un dzelžainu izolāciju, no cietuma atbrīvots Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas vīrs, drosmīgais blogeris un ievērojamais politieslodzītais Sjarhejs Cihanouskis. Šī atbrīvošana nav vientuļš akts; līdz ar viņu brīvībā nonākuši vēl 13 citi režīma gūstā turētie, tostarp tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā blogeris Ihar Losiks, žurnālists Ihar Karnei un bijusī Minskas Valsts lingvistiskās universitātes docente Natālija Duļina, kā arī anarhistu aktīvists Akihiro Gajevskis-Hanada. Starp atbrīvotajiem ir arī divi Latvijas pilsoņi – Jurijs Gaņins un Dmitrijs Mihailovs – un Igaunijas pilsonis Allans Roio, kas liecina par starptautiskā spiediena sasniegtajiem, kaut arī pakāpeniskiem, rezultātiem.
Diplomātijas kulminācija un Trampa administrācijas loma
Šis apbrīnojamais pavērsiens politisko ieslodzīto liktenī nav nejaušība. Tas ir intensīvu aizkulišu sarunu un diplomātiskās atjautības auglis, kas kulminēja augsta līmeņa tikšanās reizē Minskā. Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko satikās ar ASV prezidenta īpašo sūtni Kitu Kelogu, kurš ir augstākā ASV amatpersona, kas pēdējo gadu laikā apmeklējusi šo valsti. Keloga vietnieks Džons Kouls neslēpa lepnumu, paziņojot, ka „Prezidenta Trampa pārliecinošās vadības rezultātā šodien Baltkrievijā atbrīvoti 14 ieslodzītie.” Viņš sirsnīgi pateicās Lietuvas valdībai par tās nenogurstošo sadarbību un sniegto palīdzību šī humānā mērķa sasniegšanā, uzsverot starptautiskās sadarbības izšķirošo lomu. Šis paziņojums liecina par Vašingtonas apņēmību cilvēktiesību jautājumos un signalizē par potenciālu, ja arī mazu, kursa maiņu Baltkrievijas attiecībās ar Rietumiem.
No blogera līdz simbolam: Sjarheja Cihanouska stāsts
Sjarhejs Cihanouskis nav tikai kārtējais vārds politieslodzīto sarakstā; viņš ir drosmes un pretošanās simbols. Viņa ceļš uz politisko skatuvi sākās ar vēlmi kandidēt 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās, taču šīs ambīcijas drīz vien sadūrās ar Lukašenko režīma nežēlīgo realitāti. Viņš tika aizturēts, pat pirms vēlēšanu oficiālās kampaņas sākuma, brutāli apklusinot viņa balsi. Tieši šī apcietināšana kļuva par katalizatoru vēsturiskai kustībai: viņa sieva, Svjatlana Cihanouska, nekavējoties stājās viņa vietā, pārsteidzot gan Baltkrieviju, gan visu pasauli ar savu spēku un apņēmību. Viņa kļuva par vienotu opozīcijas kandidāti, un, saskaņā ar neatkarīgiem novērotājiem un opozīcijas datiem, pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās, tomēr rezultāti tika masveidā viltoti. Sjarhejam Cihanouskim 2021. gadā tika piespriests nežēlīgs 18 gadu cietumsods par apsūdzībām nemieru organizēšanā un sociālā naida kurināšanā – apsūdzībām, ko daudzi uzskata par politiski motivētām un safabricētām. Viņa atbrīvošana pēc četriem gadiem ieslodzījuma ir milzīgs atvieglojums ne tikai viņa ģimenei, bet arī tūkstošiem baltkrievu, kuri viņā saskata cerību staru.
Svjatlanas Cihanouskas sāpes un prieks trimdā
Kamēr Sjarhejs atradās ieslodzījumā, Svjatlana kļuva par Baltkrievijas demokrātisko spēku seju un balsi trimdā. Viņa ir nesusi milzīgu emocionālo nastu, gadiem ilgi nezinot pat par sava vīra veselības stāvokli vai to, vai viņš vispār ir dzīvs. Viņas emocionālais paziņojums un video ieraksts ar vīra atkalredzēšanos Viļņā, kur Svjatlana un daudzi citi opozicionāri atraduši patvērumu, liecina par gadu ilgām ciešanām un beidzot gūtā atvieglojuma dziļumu. Šis brīdis ir saviļņojošs atgādinājums par cilvēcisko cenu, ko maksā tie, kuri uzdrošinās stāties pretī autoritāram režīmam.
Cik liela ir Lukašenko režīma "atkušana"?
Lai gan šī politieslodzīto atbrīvošana ir neapšaubāms sasniegums, ir svarīgi saglabāt kritisku skatījumu. Baltkrievijā aiz restēm joprojām atrodas vairāk nekā 1000 politieslodzīto. Cilvēktiesību organizācijas un starptautiskie eksperti joprojām ziņo par patvaļīgiem arestiem, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret ieslodzītajiem, kā arī par represijām pret baltkrieviem ārvalstīs. Lukašenko režīms reti rīkojas aiz līdzjūtības; iepriekšējas nelielas amnestijas bieži vien attiecās uz slimiem cilvēkiem, vecākiem cilvēkiem, sievietēm ar bērniem, vai tiem, kuri lūdza apžēlošanu par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem. Taču šoreiz, ņemot vērā atbrīvoto personu nozīmīgumu un ASV tiešo iesaisti, šķiet, ka režīms reaģē uz būtisku starptautisko spiedienu, iespējams, meklējot ceļus atvieglot sankcijas vai uzlabot attiecības ar Rietumiem mainīgajā ģeopolitiskajā ainavā.
Nākotnes izaicinājumi un starptautiskā atbildība
Šī atbrīvošana ir kā gaismas stars, kas caururbj tumsu, taču tā neatceļ nepieciešamību turpināt starptautisko spiedienu uz Minsku. Svjatlana Cihanouska un citi opozīcijas līderi nekavējoties norādījuši, ka šis ir tikai pirmais solis un ka visiem politieslodzītajiem nekavējoties un bez nosacījumiem jāatgūst brīvība. Rietumu valstis, tostarp Latvija un Lietuva, joprojām stingri iestājas par demokrātiskām vērtībām, brīvām un godīgām vēlēšanām, kā arī cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā. Diplomatiskie kanāli, kas šķietami guvuši panākumus šajā gadījumā, sniedz nelielu cerību, ka dialogs ar Lukašenko režīmu par visiem ieslodzītajiem un turpmākām politiskām reformām joprojām ir iespējams. Tomēr ceļš uz patiesi brīvu un demokrātisku Baltkrieviju ir garš un ērkšķains, un starptautiskajai sabiedrībai jāpaliek modrai un apņēmīgai savā atbalstā baltkrievu tautas leģitīmajām prasībām. Šī diena, 21. jūnijs, ieies vēsturē kā diena, kad četru gadu ilga gūsta sāpes nomainīja atkalredzēšanās prieks, un atgādinājums, ka neatlaidība un diplomātija var nest augļus pat visdrūmākajos apstākļos.
Sekojiet mums līdzi: