Slovākija draud bloķēt ES sankcijas pret Krieviju: Fico stājās pretim Briselei nacionālo interešu aizstāvībai

Šokējošs pavērsiens ES sankciju politikā: Fico draud bloķēt Krievijas ierobežojumus nacionālo interešu vārdā

Eiropas Savienības vienotā frontē pret Krievijas agresiju Ukrainā parādījies satraucošs plaisas – Slovākijas premjerministrs Roberts Fico ir nācis klajā ar drosmīgu paziņojumu, kas varētu sagraut bloka centienus pastiprināt spiedienu uz Maskavu. Fico atklāti draud bloķēt jebkādas jaunas ES sankcijas pret Krieviju, ja tās, viņaprāt, kaitēs Slovākijas nacionālajām interesēm. Šis paziņojums ne tikai atspoguļo dziļās domstarpības bloka iekšienē, bet arī met ēnu uz ES spēju saglabāt solidaritāti izšķirošā ģeopolitiskā brīdī.

Parlamenta rezolūcija kā politisks vairogs

Fico drosmīgā nostāja gūst atbalstu arī pašu mājās. Vien pāris dienas pirms premjerministra paziņojuma, Slovākijas parlaments, 5. jūnijā, pieņēma rezolūciju, aicinot valdību iebilst pret jebkādiem jauniem starptautiskiem ierobežojumiem un tirdzniecības sankcijām pret Krieviju. Šis dokuments, lai arī juridiski nesaistošs, Fico rokās kļuvis par spēcīgu politisku instrumentu, uz kuru viņš var paļauties, aizstāvot savu pozīciju Briselē. Rezolūcijas autori un atbalstītāji apgalvo, ka pašreizējās sankcijas pret Krieviju ir veicinājušas enerģijas cenu kāpumu, izjaukušas piegādes ķēdes un negatīvi ietekmējušas Slovākijas rūpniecības konkurētspēju. Tādējādi parlaments aicina valdības locekļus „aizstāvēt nacionālās ekonomiskās intereses” starptautiskajos forumos un pretoties turpmākiem sodīšanas pasākumiem pret Maskavu. Šis solis, ko Slovākijas Nacionālās partijas (SNS) līderis Andrejs Danko nodēvējis par “vēsturisku dokumentu”, tika pieņemts saspīlētā gaisotnē, opozīcijas deputātiem balsojumu boikotējot. Tas liecina par dziļajām plaisām pašā Slovākijas politiskajā ainavā attiecībā uz valsts ārpolitikas virzienu.

Nacionālo interešu delikātā definīcija: Enerģētiskā atkarība kā Ahileja papēdis

Kas tieši slēpjas aiz R. Fico pieminētajām “nacionālajām interesēm”? Viens no galvenajiem punktiem, ko premjerministrs ir uzsvēris, ir Slovākijas atkarība no Krievijas energoresursiem. Viņš ir kategoriski paziņojis, ka neatbalstīs nekādus pasākumus, kas apturētu Krievijas kodoldegvielas importu, jo tas ir vitāli svarīgi Slovākijas atomelektrostaciju darbībai. Tāpat bažas rada Krievijas gāzes un naftas piegādes, kas nepieciešamas valsts rūpniecības, īpaši naftas pārstrādes rūpnīcu, netraucētai darbībai. Fico argumentē, ka mēģinājumi pilnībā pārtraukt Krievijas enerģijas piegādes ir “ideoloģisks piedzīvojums”, kam trūkst pamatīgu ietekmes analīžu par konkurētspēju un enerģijas cenu attīstību Eiropā, radot milzīgus riskus atsevišķām dalībvalstīm, tostarp Slovākijai un Ungārijai. Viņš ir pārliecināts, ka sankcijas vairāk kaitē pašai Eiropas Savienībai nekā Krievijai, izraisot grūtības Slovākijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šis ir smags trieciens ES centieniem pilnībā atbrīvoties no atkarības no Krievijas enerģētikas, ko bloks ir apņēmies panākt tuvāko gadu laikā.

Politiskā vēja maiņa un jauns kurss

Roberts Fico atgriešanās Slovākijas premjerministra amatā 2023. gadā iezīmēja krasu pavērsienu valsts ārpolitikā. Ja iepriekšējā valdība stingri atbalstīja Ukrainu un ES sankciju politiku, tad Fico vadībā Slovākija ir distancējusies no šīs nostājas. Viens no pirmajiem soļiem bija militārās palīdzības pārtraukšana Ukrainai. Tagad Fico arvien skaļāk apšauba sankciju efektivitāti un to negatīvo ietekmi uz Slovākijas ekonomiku. Šī nostāja ir izsaukusi plašus protestus Slovākijā, kur tūkstošiem cilvēku ir pauduši neapmierinātību ar valdības “pro-krievisko pagriezienu”. Pats Fico, šķiet, ir apņēmības pilns īstenot savu redzējumu par Slovākijas vietu Eiropā, uzsverot, ka vēlas būt konstruktīvs ES dalībnieks, bet ne uz savas valsts rēķina. Pat tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu 2024. gada decembrī, kas notika ar mērķi atjaunot divpusējo sadarbību, skaidri parādīja Fico vēlmi veidot ciešākas saites ar Maskavu, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju.

Veto tiesības kā spēka svira

Fico draudiem ir reāls svars, jo ES ārpolitikas lēmumiem, tostarp sankciju pieņemšanai, nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Tas nozīmē, ka Slovākijai ir veto tiesības, ko tā var izmantot, lai bloķētu jebkuru jaunu sankciju paketi. Lai gan Slovākija līdz šim nav bloķējusi nevienu no 17 iepriekšējām sankciju kārtām, Fico izteikumi liecina par gatavību mainīt šo praksi. Eiropas Savienība pašlaik gatavo 18. sankciju paketi pret Krieviju, un Slovākijas nostāja var kļūt par nopietnu šķērsli tās pieņemšanai. Veto varētu izraisīt diskusiju vilšanos, kompromisu meklēšanu vai pat sankciju paketes atlikšanu vai būtiska satura izņemšanu, kas kaitētu Slovākijas interesēm. Lai gan pastāv ES mehānismi, piemēram, Līguma par Eiropas Savienību 7. pants, kas ļauj apturēt dalībvalsts noteiktas tiesības, ja tā pastāvīgi pārkāpj ES pamatvērtības, šis mehānisms nav paredzēts tiešai sankciju bloķēšanas novēršanai un prasa sarežģītas procedūras.

Ungārijas ēnā: Ceļš uz obstrukciju?

Slovākijas nostāja neizbēgami velk paralēles ar Ungārijas pozīciju, kas Viktora Orbāna vadībā bieži ir izmantojusi savas veto tiesības, lai aizkavētu vai mīkstinātu ES lēmumus attiecībā uz Krieviju un atbalstu Ukrainai. Abām valstīm ir zināmas enerģētiskās atkarības no Krievijas un valdību retorika bieži vien sakrīt, kritizējot sankciju politiku un uzsverot nacionālo interešu prioritāti. Pastāv bažas, ka Slovākija varētu pievienoties Ungārijai, veidojot “obstrukcijas duetu” ES iekšienē, kas vēl vairāk sarežģītu bloka vienotu rīcību. Šāda attīstība radītu nopietnus izaicinājumus ES spējai reaģēt uz Krievijas agresiju un saglabāt ģeopolitisko ietekmi.

Iekšējās pretrunas un starptautiskā rezonanse

Lai gan Fico valdība šķiet apņēmības pilna sekot savam kursam, Slovākijas sabiedrībā valda pretrunīgi viedokļi. Jau pieminētie protesti liecina par ievērojamu daļu iedzīvotāju, kas neatbalsta valdības pro-krievisko nostāju un satraucas par valsts virzienu. Arī Slovākijas prezidents Pēters Pelegrīni, lai gan pārstāv koalīcijas partiju, ir noraidījis petīciju par referenduma rīkošanu par sankciju atcelšanu pret Krieviju, norādot uz juridiskām nepilnībām, lai gan Fico sākotnēji atbalstīja referenduma ideju. Šīs iekšējās domstarpības padara Slovākijas politisko situāciju vēl sarežģītāku un neprognozējamāku. Fico draudi ir izraisījuši rezonansi arī starptautiskā līmenī, radot satraukumu citās ES dalībvalstīs un Kijivā, kas ar bažām vēro Slovākijas politikas maiņu.

Nākotnes neskaidrība un iespējamie scenāriji

Fico paziņojums liecina par jaunu, potenciāli bīstamu posmu ES sankciju politikā. Ja Slovākija patiešām izmantos savas veto tiesības, tas varētu novest pie vairākiem scenārijiem. Sliktākajā gadījumā tas varētu bloķēt jaunu sankciju pieņemšanu vispār, vājinot ES spiedienu uz Krieviju. Tas varētu arī radīt precedentu citiem, kas vēlas mīkstināt sankcijas, iedragājot bloka vienotību un ticamību. Labākajā gadījumā, citiem dalībvalstīm nāksies meklēt kompromisus, lai mazinātu Slovākijas bažas, iespējams, izņemot no sankciju paketes elementus, kas tieši skar Slovākijas enerģētikas intereses. Tomēr pat šāds risinājums varētu mazināt sankciju kopējo efektivitāti. Situācija ir dinamiska, un notikumu attīstība lielā mērā būs atkarīga no turpmākajām diskusijām un politiskajām manevrēšanām gan Slovākijas iekšienē, gan starp Briseli un dalībvalstīm.

Delikāts līdzsvars starp suverenitāti un solidaritāti

Slovākijas gadījums izgaismo delikāto līdzsvaru starp dalībvalstu nacionālo suverenitāti un nepieciešamību pēc solidaritātes un vienotas rīcības Eiropas Savienībā, īpaši saskaroties ar ārējiem izaicinājumiem. Fico argumenti par nacionālo interešu aizstāvēšanu ir leģitīmi no nacionālā viedokļa, taču tie stāv asā kontrastā ar ES kopīgajiem mērķiem un vērtībām, īpaši saistībā ar atbalstu Ukrainai un pretestību Krievijas agresijai. Šī situācija prasa rūpīgu diplomātiju un spēju rast risinājumus, kas ļauj saglabāt gan dalībvalstu vitālās intereses, gan bloka spēju rīkoties efektīvi un vienoti starptautiskajā arēnā. Fico draudi bloķēt sankcijas nav tikai retorisks žests; tas ir nopietns signāls, ka ceļš uz stingrāku ES politiku pret Krieviju kļūst arvien sarežģītāks un līkumotāks, atklājot dziļākas plaisas un domstarpības, kas turpina šķelt Eiropas Savienību.