Trampa miera plāns Ukrainai: vai atzīta Krima ir cena par mieru?

Trampa miermīlīgais piedāvājums Ukrainai: atklāta cena par mieru

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps ir piedāvājis jaunu pieeju Ukrainas konflikta risināšanai, kas paredz ievērojamas teritoriālās piekāpšanās Krievijai. Ziņu avoti atklāj, ka Trampa administrācijas izstrādātais 28 punktu miera plāns ietver Ukrainas piekrišanu atzīt Krimu un citus okupētos reģionus par Krievijas sastāvdaļu, lai panāktu vienošanos par kara izbeigšanu. Šis priekšlikums, kas nav vienprātīgi atbalstīts Eiropā, ir radījis plašas diskusijas par tā patiesajām sekām un Ukrainas suverenitātes nākotni.

Eiropas vienaldzība un Trampa stratēģija

Anonīms avots, kas vēlējies palikt neidentificēts, atklājis, ka amerikāņu pieeja izsaka zināmu vienaldzību pret Eiropas nostāju šajā jautājumā, norādot: "Eiropieši var darīt visu, ko vēlas." Šis apgalvojums liecina par Trampa administrācijas vēlmi virzīt savu miera plānu, iespējams, nerēķinoties ar tradicionālajiem sabiedrotajiem. Plāna izstrādē iesaistīti Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un znots Džareds Kušners, kas viesojušies Maskavā, lai prezentētu priekšlikumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Trampa stratēģija šķiet balstīta uz pragmatisku pieeju, kurā tiek piedāvātas ievērojamas piekāpšanās, lai panāktu konflikta izbeigšanu. Krievija, savukārt, ir publiski norādījusi, ka juridiska Krimas, Luhanskas un Doneckas apgabalu atzīšana par Krievijai piederošām ir viens no galvenajiem nosacījumiem sarunās par Trampa miera plānu. Interesanti, ka avoti norāda, ka ASV plāns paredz, ka Ukraina netiks spiesta atzīt Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām, kas rada jautājumus par šī priekšlikuma juridisko un politisko pamatotību.

Plāna būtiskākās sastāvdaļas un potenciālās sekas

Trampa administrācijas 28 punktu miera plāns ir izstrādāts, lai izbeigtu karu Ukrainā, un tā būtiskākās sastāvdaļas ietver Ukrainas piekāpšanos Donbasam un Krimai, kā arī atteikšanos no NATO dalības. Saskaņā ar plānu, ASV un citas valstis atzītu Krimas, Doneckas un Luhanskas apgabalus par Krievijas de facto teritoriju. Krima tika anektēta 2014. gadā, bet Krievijas militārie spēki kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma ir okupējuši lielāko daļu Donbasa reģiona. Plāna paredz arī Ukrainas militārā potenciāla samazināšanu līdz 600 000 karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau ilgstoši ir noraidījis jebkādu teritoriju nodošanu vai Krievijas kontroles atzīšanu pār Krimu, iepriekš aicinot uz kara apturēšanu esošajās frontes līnijās. Daži Eiropas valdības pārstāvji, lai gan bija informēti par ASV iniciatīvu, nebija iesaistīti plāna izstrādē. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka plāns paredz arī Krievijas atgriešanos G8 grupā, kas tika izslēgta pēc Krimas aneksijas. Tāpat plānā ietverts priekšlikums par sankciju atcelšanu pret Krieviju un abu valstu ekonomisko sadarbību. Miera padome, ko vadīs pats Tramps, uzraudzīs un nodrošinās plāna izpildi. Plāns paredz arī dialogu par drošību starp Krieviju un NATO, kā arī neuzbrukšanas paktu starp Krieviju, Ukrainu un Eiropu. Tiek plānots arī atjaunot ieroču kontroles līgumus starp ASV un Krieviju, kā arī paredzēt, ka Ukraina ir bezkodolvalsts. Visi kara laikā sagūstītie civiliedzīvotāji, tai skaitā bērni, tiktu atdoti atpakaļ, un abām pusēm tiktu piešķirta amnestija par kara laikā veiktajām darbībām.

Starptautiskā kopiena un Ukrainas reakcija

Pēc ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušā plāna projekta, Ukrainai tiek piedāvātas uzticamas un stingras drošības garantijas, taču tiks liegta dalība NATO. Lai gan plāns paredz Krievijas "reintegrāciju globālajā ekonomikā", izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai, un Krievijas likumos jānostiprina apņemšanās neuzbrukt kaimiņvalstīm, okupētās teritorijas tiktu "de facto" atzītas par Krievijas teritorijām. Gan ukraiņi, gan eiropieši, gan daudzi amerikāņi pauž skepsi par šo priekšlikumu. Ukrainas prezidents Zelenskis nav komentējis plāna saturu, taču ir plānotas sarunas ar Trampu. Kā atzīst eksperti, Trampa paziņojumi ir neparedzami un var mainīties atkarībā no tā, kas tiek dzirdēts no partneriem, un dažkārt tie ir pretrunā ar iepriekš pausto. Krievija, savukārt, nesen paziņojusi, ka ir gatava apliecināt rakstiski, ka neuzbruks Eiropai, taču uzstāj uz juridisku Krimas, Doneckas un Luhanskas apgabalu atzīšanu. Ukrainas sabiedrotie Eiropā uzskata, ka ASV piedāvātais plāns ir pārāk izdevīgs Krievijai, un Eiropas Savienības augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kalla uzsvērusi, ka jebkuram miera plānam jābūt sagatavotam, iesaistot Ukrainu un Eiropu. Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka sākotnējais 28 punktu plāns paredz Ukrainai izvest karaspēku no Donbasas kontrolētajām daļām, kas ir aptuveni 5000 kvadrātkilometru. Šī teritorija tiktu starptautiski atzīta par Krievijas teritoriju un veidotu demilitarizētu zonu. Krievijas anektētā Krima un Luhanskas, Doneckas apgabali tiktu atzīti par de facto Krievijas teritorijām. Arī Krievijas ieguvumi Zaporižjas un Hersonas apgabalos līdz frontes līnijai tiktu atzīti par de facto Krievijas teritorijām. Tiek prognozēts, ka šāds scenārijs, iespējams, atspoguļo Trampa gatavību piekāpties Krievijas prasībām, lai panāktu vienošanos par kara izbeigšanu. Līdz šim starptautiskā sabiedrība, ANO un Eiropas Savienība nav atzinušas Krimas aneksiju, uzskatot to par nelikumīgu un Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpumu. Latvija, tāpat kā lielākā daļa pasaules valstu, atzīst Krimas Republikas teritoriju par likumīgu Ukrainas sastāvdaļu. Savukārt Krievija pamato savu rīcību ar nepieciešamību aizstāvēt Krimas iedzīvotāju tiesības un atsaucoties uz tautas pašnoteikšanās principu, lai gan šī interpretācija neatbilst starptautisko tiesību normām.