Tramps gatavojas piedāvāt Putinam piekļuvi Aļaskas resursiem un sankciju atvieglojumus, lai izbeigtu karu Ukrainā

Saskaņā ar britu laikraksta The Telegraph sniegto informāciju, ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas tikšanās laikā ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, kas paredzēta piektdien, piedāvāt virkni ekonomisku stimulējošu pasākumu, lai panāktu kara izbeigšanos Ukrainā. Piedāvājumā ietilpst piekļuve Aļaskas bagātīgajiem dabas resursiem, daļēji atvieglot sankcijas Krievijas aviācijas nozarei un piešķirt piekļuvi retzemju minerālvielām Ukrainas teritorijās, ko pašlaik kontrolē Krievijas spēki. Ziņu avoti norāda, ka šie piedāvājumi tiek rūpīgi gatavoti, lai paātrinātu pamiera vienošanos.

Amerikas Savienoto Valstu Finanšu ministrijas sekretārs Skots Besents aktīvi strādā pie šo ekonomisko kompromisu izstrādes. Viņš izskata iespējas veidot jaunus ieguves projektus sadarbībā ar Krieviju, lai paātrinātu Ukrainas noguldījumu attīstību. Tiek uzskatīts, ka Ukraina ir viena no retajām Eiropas valstīm ar nozīmīgiem litija krājumiem, kas ir būtisks materiāls bateriju ražošanā. Tiek lēsts, ka divas lielākās litija atradnes atrodas Krievijas kontrolētajās teritorijās, un Putins jau ir izteicis pretenzijas uz vērtīgajiem minerāliem, kas tur tiek iegūti. Lai gan šie piedāvājumi varētu būt pieņemami Eiropas līderiem, ir uzsvērts, ka jebkura vienošanās nedrīkstētu būt uzskatāma par atlīdzību par Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Detalizēti piedāvājumi un to potenciālās sekas

Trampa piedāvājumu pakete, kā ziņo The Telegraph, ietver piekļuvi Aļaskas naftas un gāzes rezervēm, kas, ņemot vērā Beringa šauruma trīs jūdžu attālumu starp Krieviju un ASV, varētu būt stratēģiski svarīgs solis Putina interesēm Arktikas reģionā. Arktikas reģions vien 2022. gadā nodrošināja 80% no Krievijas gāzes ieguves. Papildus tam tiek apsvērta arī sankciju atvieglošana Krievijas aviācijas sektoram. Šāds solis varētu sniegt labumu amerikāņu ražotājam Boeing, ļaujot Krievijas aviokompānijām atjaunot piekļuvi kritiskajām detaļām un apkopes pakalpojumiem saviem vairāk nekā 700 lidaparātiem. Šobrīd Krievijas flote, kas sastāv no vairāk nekā 700 lidaparātiem, piedzīvo ievērojamu stāvokļa pasliktināšanos, jo kopš 2022. gada rietumvalstu piegādātās rezerves daļas un aprīkojums ir ierobežots.

Šie potenciālie ekonomiskie risinājumi ir daļa no plašākas stratēģijas, kas vērsta uz Ukrainas kara izbeigšanu. Tiek lēsts, ka Ukrainas litija rezerves veido aptuveni 3% no pasaules kopējām rezervēm. Daži eksperti gan pauž bažas, ka šāds solis, piedāvājot Krievijai piekļuvi resursiem, kas atrodas okupētajās Ukrainas teritorijās, būtu pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un grautu Vašingtonas reputāciju. Viņi brīdina, ka tas varētu radīt bīstamu precedentu, kurā valstis savu resursu dēļ varētu uzsākt jaunus konfliktus nākotnē. Tomēr citi analītiķi norāda, ka Aļaskas resursu kopīgā izmantošana varētu būt labāka alternatīva Ukrainai nekā tās pašu minerālu izmantošana Krievijas kontrolētajās teritorijās, lai gan tas joprojām ir riskanti un to varētu uzskatīt par Krievijas agresijas atlīdzināšanu.

Starptautiskā reakcija un politiskie aspekti

Neskatoties uz iespējamajiem ieguvumiem, tiek uzsvērts, ka jebkura vienošanās nedrīkstētu būt uzskatāma par atlīdzību par Krievijas agresiju pret Ukrainu. Lielbritānijas valdības avoti ir norādījuši, ka, lai gan šie stimulējošie pasākumi varētu būt pieņemami Eiropas līderiem, ir ļoti svarīgi, lai nosacījumi izvairītos no Krievijas agresijas politikas atzīšanas vai balstīšanas. Kāds avots ir atzīmējis, ka šīm iniciatīvām ir jābūt saskaņotām ar sabiedrisko viedokli, lai tās netiktu uztvertas kā Putina atlīdzība.

ASV prezidents Donalds Tramps ir uzsvēris savu apņemšanos izbeigt karu Ukrainā, vienlaikus paužot gatavību darīt to “ne par katru cenu”. Viņš ir norādījis uz plašo neapmierinātību ar Putina politiku, taču vienlaikus meklē veidus, kā panākt mieru. Līdzās šīm ekonomiskajām iniciatīvām, ASV ir arī īslaicīgi atcēlušas noteiktus finanšu darījumu ierobežojumus, kas saistīti ar samita sagatavošanu. Šī atvieglošana, kas ir spēkā līdz 2025. gada 20. augustam, attiecas tikai uz pasākumiem, kas tieši saistīti ar samitu, un neietver Krievijas aktīvu atsaldēšanu vai plašāku sankciju atcelšanu. Daži eksperti uzskata, ka Krievijas galvenais mērķis šajās sarunās ir nevis panākt vienošanos, bet gan radīt plaisu starp Ukrainu un ASV, lai kavētu attiecību uzlabošanos starp šīm valstīm, kas nebūtu izdevīgi Krievijai.

Tiek arī pieminēts, ka nedēļas laikā pirms samita Aļaskā notikušas straujas sarunas un organizēšana, kas nav ierasta prakse šādiem pasākumiem. Tas liek aizdomāties par samita steidzīgo raksturu un iespējamo politisko spiedienu. Eiropas valstu aktivitāte koordinācijā ar ASV pirms tikšanās tiek vērtēta kā mēģinājums novērst iespēju, ka ASV varētu piekrist kaut kam, ko Ukraina nespētu pieņemt. Lai gan Tramps ir izteicies, ka sarunas par Ukrainas teritoriju piekāpšanos ar Putinu vairs neinteresē, iepriekš izskanējušās ziņas liecina par iespējamu teritoriju apmaiņas apspriešanu miera sarunu ietvaros.