Tramps paziņo par Venecuēlas pārņemšanu: Maduro sagūstīts, ASV uzņemas pagaidu vadību

ASV veic militāru operāciju un pārņem kontroli pār Venecuēlu

ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka Amerikas Savienotās Valstis uz laiku pārņems Venecuēlas vadību, tai skaitā valsts naftas resursus, pēc veiksmīgas militārās operācijas, kuras rezultātā tika sagūstīts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un viņa sieva. Kā ziņo telekanāls TV3, Tramps preses konferencē Floridā skaidrojis, ka ASV kopā ar izraudzītu grupu pārvaldīs Venecuēlu un iecels valstī nepieciešamās amatpersonas. Viņš arī neizslēdz ASV karaspēka izvietošanu Venecuēlā, uzsverot, ka Vašingtona ir gatava šādiem soļiem. Operācija, kas raksturota kā tiesībaizsardzības pasākums, cita starpā ir vērsta uz režīma maiņu un valsts naftas bagātību pārņemšanu. Nikolass Maduro un viņa sieva tika nogādāti Ņujorkā, kur viņiem izvirzītas apsūdzības narkoterorismā, un viņi padevās bez pretošanās. Operācijas laikā netika zaudēta neviena ASV karavīra dzīvība.

Venecuēlas krīze un tās cēloņi

Venecuēla jau ilgstoši saskaras ar dziļu politisko un humanitāro krīzi, kas izraisījusi plašu tautas migrāciju no valsts. Valsts naftas rūpniecība, kas veido nozīmīgu daļu no valdības ienākumiem, ir nonākusi nopietnās grūtībās ASV noteikto sankciju dēļ, kas ir izolējušas Venecuēlu no globālā tirgus. Šīs sankcijas ir bloķējušas piekļuvi galvenajiem tirdzniecības ceļiem, dramatiski samazinot naftas eksportu līdz nepieredzēti zepam līmenim. Attiecības starp ASV un Venecuēlu ir saspīkrētas kopš Ugo Čavesa laikiem, kurš savulaik centās cīnīties pret ASV ietekmi un koncentrēt valsts naftas industriju savās rokās. Pēc viņa nāves 2013. gadā, Nikolass Maduro turpināja viņa politiku, kas noveda pie dziļas ekonomiskās krīzes.

Starptautiskā reakcija un Eiropas nostāja

Šie notikumi ir izraisījuši plašu starptautisku reakciju. Daudzas Latīņamerikas valstis ir nosodījušas ASV rīcību un aicinājušas atgriezties pie diplomātiskā risinājuma. Eiropas Savienības dalībvalstīs valda neviennozīmīga attieksme pret ASV operācijas leģitimitāti. Lai gan daudzas ES dalībvalstis atzina Maduro un viņa valdības neleģitimitāti, vienprātība par ASV iebrukuma likumību izpalika. Itālijas premjerministre Džordžija Meloni pauda atbalstu ASV militārajai darbībai, savukārt Spānijas premjerministrs Pedro Sančess nosodīja ASV rīcību, uzsverot, ka tā pārkāpj starptautiskās tiesību normas. Francijas prezidents Emmanuels Makrons paziņoja, ka Parīze neatbalsta Vašingtonas izvēlēto metodi. ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa aicināja visas puses ievērot mieru un savaldību, uzsverot starptautisko tiesību un ANO statūtu nozīmi.

Naftas tirgus un turpmākās perspektīvas

Lai gan Venecuēlai ir pasaulē lielākās naftas rezerves, tās naftas infrastruktūra ir novecojusi un prasa būtiskas investīcijas. Eksperti prognozē, ka pat ar jaunu varu un ASV investīcijām, Venecuēlas nafta globālajos tirgos nonāks tikai pēc vairākiem gadiem, kad infrastruktūra būs atjaunota. Tādēļ tuvākajā laikā globālā naftas tirgus situācija būtiski nemainīsies, un degvielas cenas Latvijā saglabāsies relatīvi zemas, lai gan gada gaitā sagaidāms neliels cenu kāpums, ņemot vērā akcīzes nodokļa palielinājumu.