Trīs ES valstis noraida 200 000 migrantu: spriedze uz Baltkrievijas robežas turpinās

Migrācijas krīze uz ES robežas: Lietuva, Latvija un Polija noraida simtiem tūkstošu migrantu

Pēdējo četru gadu laikā Lietuva, Latvija un Polija ir kopīgi liegtas ieceļošanu Eiropas Savienībā (ES) vairāk nekā 200 000 migrantu, ziņo Lietuvas robežsardze. Šis skaitlis atspoguļo pastāvīgo spiedienu uz ES austrumu robežu, kas sākotnēji izraisīja Baltkrievijas izraisītā migrācijas krīze.

Nepārtraukta spriedze uz robežas

Kopš 2021. gadā sākās Baltkrievijas organizētā migrācijas krīze, trīs Baltijas valstis un Polija ir nostājušās stingrā frontē, lai nepieļautu nelegālu robežas šķērsošanu. Lietuvas robežsardzes sniegtā informācija liecina, ka tas ir bijis ilgstošs un izaicinājumu pilns periods, kurā robežsargi ir pastāvīgi saskārušies ar mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot valsts robežu. Šobrīd gan Lietuvā novērojama tendence, ka mēģinājumi iekļūt valstī no Baltkrievijas ir samazinājušies, daļēji sakarā ar to, ka Minska pašlaik neizmanto migrāciju kā galveno spiediena līdzekli.

Šīs valstis ir veikušas ievērojamas investīcijas robežu infrastruktūras stiprināšanā, tostarp izbūvējot fiziskus žogus un uzstādot modernizētas novērošanas sistēmas. Lietuva ir aprēķinājusi, ka Baltkrievijas izraisītās krīzes radītie zaudējumi tai pārsniedz 200 miljonus eiro, un ir vērsusies ANO Starptautiskajā tiesā, lai pieprasītu reparācijas. Polija apsver iespēju pievienoties šai prasībai.

Statistika un tendences

Pēc Lietuvas robežsardzes datiem, pēdējo četru gadu laikā Lietuva ir noraidījusi aptuveni 24 508 migrantus. Latvija šajā pašā periodā ir atturējusi no robežas šķērsošanas 39 724 cilvēkus. Savukārt Polijas robežsardzes statistika liecina par vēl lielākiem skaitļiem, apliecinot, ka šīs valstis kopā ir bijušas stingras savās robežkontroles politikās.

Tendence liecina, ka vairums migrantu, kas mēģina šķērsot robežu, ir vīrieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kuri cenšas izvairīties no kontakta ar robežsargiem. Situācija uz robežas ir bijusi mainīga, ar brīžiem, kad nelegālo robežšķērsošanas mēģinājumu skaits strauji pieaudzis, piemēram, 2021. gadā, kad Lietuvā vienā diennaktī tika aizturēti pat 287 nelegālie imigranti.

Starptautiskais konteksts un cilvēktiesību jautājumi

Šī situacija ir radījusi nopietnas debates par cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesībām. Cilvēktiesību organizācijas, piemēram, Amnesty International, ir norādījušas uz iespējamiem Latvijas un citu valstu iestāžu pārkāpumiem, tostarp uz neizraidīšanas principa pārkāpšanu un iespējamu spīdzināšanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) arī tiek iesaistīta šo jautājumu risināšanā, izvērtējot pierobežas valstu rīcību krīzes situācijā.

Savukārt Lietuvas prasība ANO Starptautiskajā tiesā un citu ES valstu līderu aicinājumi izskatīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju, īpaši attiecībā uz migrāciju, parāda nepieciešamību pēc jauniem risinājumiem un starptautiska dialoga. Šī sarežģītā situācija prasa līdzsvarotu pieeju, kas ņem vērā gan valstu suverenitāti un drošības intereses, gan cilvēktiesību un humānās palīdzības principus.