Tuvo Austrumu elle: Irāna un Izraēla turpina nāvējošus uzbrukumus, diplomātija bezizejā

Tuvo Austrumu ugunsgrēks turpinās: Diplomātija bezspēcīga, kamēr raķetes gāžas un cerības gruzd

Šodien, 2025. gada 22. jūnijā, Tuvo Austrumu reģionā joprojām valda saspīlēta un biedējoša gaisotne, kurā diplomātiskie centieni atduras pret nesatricināmu naida sienu. Diemžēl arī aizvadītā nakts nav pagājusi bez jauniem uzbrukumiem un postījumiem. Irāna un Izraēla turpina nežēlīgi apmainīties ar triecieniem, ieslodzot visu reģionu bezierunu vardarbības gūstā, kur katra jauna sprādziena atbalss ir sāpīgs atgādinājums par miera ilūziju sabrukumu.

Konflikta eskalācija un postošās sekas

Tiešā karadarbība starp abām valstīm uzliesmoja 13. jūnijā, kad Izraēla veica masīvus triecienus Irānas kodolobjektiem un militārajiem mērķiem, ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību. Šo operāciju laikā tika nogalināti augsti Irānas Islāma revolūcijas gvardes korpusa (IRGC) komandieri, tostarp Hosseins Salami un Mohammads Bagheri, kā arī tika iznīcinātas Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu programmu objekti. Atbildot uz to, Irāna un tās sabiedrotie, ieskaitot Jemenas kustību "Ansār Allāh" (huti), sāka plašu raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu vilni pret Izraēlas pilsētām un militārajiem objektiem. Saskaņā ar ASV bāzētās irāņu cilvēktiesību aktīvistu organizācijas HRANA datiem, kopš Izraēlas triecienu sākuma Irānā dzīvību zaudējuši 639 cilvēki, tostarp 263 civiliedzīvotāji. Irānas atbildes triecienos gājuši bojā 24 izraēlieši, visi civilisti.

ASV loma un diplomātiskais strupceļš

Konfliktam pievienojas arī ASV. Šodien, 22. jūnijā, ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV gaisa spēki un jūras spēki ir veikuši triecienus vairākām Irānas kodoliekārtām, tostarp Fordo urāna bagātināšanas rūpnīcai un Natanzas kodoliekārtai, izmantojot GBU-57 bumbas un Tomahawk raķetes. Šis solis vēl vairāk sarežģī reģiona jau tā trauslo situāciju. Lai gan Tramps ir paņēmis divu nedēļu pauzi, lai izlemtu par turpmāku tiešu ASV iesaisti, dodot priekšroku diplomātijai, Irānas nostāja ir nelokāma. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči kategoriski noraidījis jebkādas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kamēr Izraēla turpina uzbrukumus. Viņš uzsvēris, ka sarunas kļūst bezjēdzīgas, kad tiek pārkāpta valsts teritoriālā integritāte. Vakar Ženēvā notikušās sarunas starp Irānas un Eiropas diplomātiem nav devušas nekādu progresu, apliecinot, ka diplomātiskais ceļš ir nonācis strupceļā. Eiropas līderi aicina Irānu atgriezties pie sarunu galda, tomēr Teherāna uzskata, ka ASV rīcība iznīcina jebkādus diplomātiskos centienus.

Nākotnes ēna pār Tuvajiem Austrumiem

Kamēr raķešu šķembas griež gaisu un ciešanas pieaug, Tuvo Austrumu nākotne izskatās tumša un neprognozējama. Konflikts, ko raksturo dziļas ideoloģiskas atšķirības un kodolprogrammas ēna, ir pārvērtis reģionu par spēles laukumu, kurā katrs solis var izraisīt neatgriezeniskas sekas. Gaisa telpa reģionā ir slēgta, un diplomātija ir apturēta uz nenoteiktu laiku. Šī nav tikai divu valstu cīņa; tā ir brūce, kas asiņo visā pasaulē, draudot destabilizēt globālo drošību un ievilkt jaunos spēlētājus bezgalīgā karu spirālē. Sāpes, bailes un izmisums pieaug ar katru stundu, un jautājums par mieru šķiet arvien tālāks un grūtāk sasniedzams sapnis. Kamēr politiskā griba piekāpties un meklēt kompromisus ir trausla, reģiona iedzīvotāji turpina dzīvot šausminošā neskaidrībā, lūdzoties par dienu, kad debesis pār viņu mājām atkal būs mierīgas.