Tuvo Austrumu Liesmas un Trampa Tarifi: Saspīlētais G7 Samits Kanādā

Spriedzes Pārņemtais G7 Samits Kanādā: Tuvo Austrumu Ugunsgrēks un Trampa Tirdzniecības Zobeni

Kanādas Klinšu kalnu majestātiskajā, bet saspīlētā vidē šonedēļ pulcējušies pasaules vadošo industriāli attīstīto demokrātiju – G7 valstu – līderi. Samits Kananaskisā, Albertas provincē, no 15. līdz 17. jūnijam norisinās uz satraucošu globālo notikumu fona, kur dominē divi milzu ēnas: dziļais un asiņainais konflikts Tuvajos Austrumos un ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās izraisītā neziņa par starptautisko tirdzniecību un aliansēm. Šis samits jau no paša sākuma solījās būt izaicinājumu pilns, apliecinot šobrīd valdošo ģeopolitisko un ģeoekonomisko trauslumu.

Tarifu Briesmas – Veca Rēga Atgriešanās

Donalds Tramps, stājoties atpakaļ Baltā nama saimnieka amatā, nav slēpis savu apņēmību pārorientēt ASV tirdzniecības attiecības, stingri pieturoties pie principa “Amerika pirmajā vietā”. Tas nozīmē arī atgriešanos pie agrāk plaši izmantotā instrumenta – muitas tarifiem, kas ātri vien radījuši aukstas sviedres citu G7 valstu galvaspilsētās. Atmiņas par 2018. gada G7 samitu Kvebekā, La Malbejā, vēl ir spilgtas, kad Trampa pēkšņais lēmums piemērot tarifus tēraudam un alumīnijam izraisīja dziļu sašutumu un draudēja pāraugt pilnvērtīgā tirdzniecības karā ar tuvākajiem sabiedrotajiem – Kanādu un Eiropas Savienību.

Šoreiz gaisā virmo jaunu tarifu draudi, kas skar plašāku preču loku, potenciāli ietekmējot pat autobūves nozari, kas ir vitāli svarīga Kanādai un vairākām Eiropas valstīm, kā arī Japānai. Lai gan ir bijušas sarunas un pat daži panākumi īstermiņa tirdzniecības darījumu slēgšanā ar atsevišķām valstīm, vispārējā nenoteiktība saglabājas. Trampa pieeja, kas bieži vien šķiet balstīta uz divpusējiem darījumiem un spiediena taktikām, nopietni satricina daudzpusējās tirdzniecības sistēmas pamatus, uz kuriem G7 valstis lielā mērā balstījušās gadu desmitiem. Citu valstu līderi ieradušies Kanādā ar skaidru misiju: mēģināt pārliecināt Trampu par tarifu destruktīvo ietekmi uz globālo ekonomiku un aliansēm.

Šī tirdzniecības nesaskaņu drāma nav tikai sausi ekonomiski aprēķini. Tā ir emocionāli piesātināta. Tā ir kā sena, uzticama draugu loka attiecības, kur viens no biedriem pēkšņi sāk apšaubīt visus kopējos vienošanās principus, radot aizvainojumu un neizpratni. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, kurš ir šī samita saimnieks, atrodas īpaši sarežģītā situācijā, cenšoties gan saglabāt ciešās attiecības ar ASV, gan aizstāvēt savas valsts ekonomiskās intereses un daudzpusējās tirdzniecības principus.

Tuvie Austrumi: Konflikts Pie Samita Durvīm

Vēl nesen tika prognozēts, ka līdzās Trampa tarifiem samita galvenais uzmanības centrā būs karš Ukrainā un atbalsts Kijivai. Tomēr pēkšņā un satraucošā Izraēlas un Irānas konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos ir pārvirzījusi darba kārtības prioritātes. Tiešie raķešu un dronu triecieni starp abām valstīm pēdējās dienās pirms samita ir radījuši milzīgu spriedzi un paaugstinājuši bažas par plašāka reģionāla kara izcelšanos.

G7 līderi nevar un nedrīkst ignorēt šo degošo situāciju. Diskusijas par to, kā panākt deeskalāciju, kā mazināt spriedzi un novērst katastrofālu konflikta izplešanos, ir neizbēgamas un ārkārtīgi intensīvas. Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers jau ceļā uz Kanādu norādīja, ka apspriedis deeskalācijas centienus gan ar Trampu, gan Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. Līderi, visticamāk, nāks klajā ar kopīgu paziņojumu, kas aicinās uz mieru un atturību, taču jautājums ir, cik liela ietekme šim aicinājumam būs uz reģionālajiem spēlētājiem, īpaši ņemot vērā G7 valstu, konkrēti ASV, komplicētās attiecības ar abām pusēm.

Tuvo Austrumu jautājums ir emocionāli smags un diplomātiski sarežģīts mezgls. Tas ietver ne tikai Irānas un Izraēlas tiešo konfrontāciju, bet arī jautājumus par Irānas kodolprogrammu , situāciju Sīrijā un Jemenā , un ilggadējo Izraēlas un Palestīnas konfliktu . Katram no šiem pavedieniem ir savas sāpju un sarežģītības šķautnes, kas padara kopīgas un efektīvas rīcības koordinēšanu G7 ietvaros par milzīgu izaicinājumu.

Vienotības Meklējumi Sašķeltā Pasaulē

Kanādas samits atkal izgaismojis dziļākās plaisas Rietumu aliancē, īpaši tās, kas saistītas ar ASV un pārējo G7 valstu atšķirīgajām pieejām. Trampa nevēlēšanās bez ierunām pieņemt daudzpusēju vienošanos un viņa tendence dot priekšroku divpusējām sarunām un spiedienam rada berzi un apgrūtina kopīgas frontes veidošanu svarīgos globālos jautājumos.

Mēģinot izvairīties no 2018. gada scenārija, kad Tramps pēkšņi atteicās parakstīt kopīgo komunikē, Kanādas rīkotāji, iespējams, nolēmuši atteikties no tradicionālā, visaptverošā noslēguma paziņojuma par labu atsevišķiem, mazāk strīdīgiem jautājumiem veltītiem kopsavilkumiem vai priekšsēdētāja apkopojumam. Tas ir skaudrs, bet reālistisks solis, kas apliecina grūtības panākt vienprātību laikā, kad nacionālās intereses bieži vien nostādītas augstāk par kolektīvo rīcību.

Neskatoties uz domstarpībām, samits sniedz iespēju līderiem satikties aci pret aci, diskutēt par aktuālajām krīzēm un, cerams, atrast vismaz kādas kopsaskares jomas. Bez tirdzniecības un Tuvo Austrumu, darba kārtībā ir arī jautājumi par kritisko izejvielu piegādes ķēdēm, mākslīgā intelekta attīstību un regulējumu, kā arī globālās drošības stiprināšanu plašākā kontekstā.

Šie jautājumi, lai arī brīžiem paliek galveno, degošo problēmu ēnā, ir būtiski pasaules nākotnei un prasa koordinētu pieeju. G7 kā pasaules ietekmīgāko demokrātiju forums ir ideāla platforma šādām diskusijām, taču tās efektivitāte ir tieši atkarīga no dalībvalstu spējas un vēlmes sadarboties.

Sekas un Nākotnes Perspektīvas

G7 samits Kanādā, ko tik ļoti ietekmē Tuvo Austrumu krīze un Trampa tirdzniecības politika, atstās iespaidu uz starptautiskajām attiecībām vēl ilgi pēc tam, kad līderi būs pametuši Klinšu kalnu viesmīlību. Neziņa par tirdzniecības nākotni var bremzēt investīcijas un globālo ekonomikas izaugsmi, radot nemieru tirgos. Nespēja panākt stabilu deeskalāciju Tuvajos Austrumos var novest pie nekontrolējamas situācijas ar globālām sekām.

Šis samits ir lakmusa papīrs G7 grupas noturībai un spējai darboties kā vienotam spēkam šajā satricinājumu laikā. Tas ir arī atgādinājums, cik ātri ģeopolitiskā ainava var mainīties un cik svarīgi ir spēt pielāgoties un reaģēt uz jaunām un negaidītām krīzēm. Vai G7 spēs pārvarēt iekšējās domstarpības un stāties pretī kopīgajiem izaicinājumiem ar vienotu balsi? Kanādas samits, visticamāk, nesniegs galīgas atbildes, taču tas noteikti iezīmēs turpmāko ceļu vai, iespējams, jaunas plaisas starp senajiem sabiedrotajiem.

Emocionāli tas ir nogurdinoši vērot, kā alianses, kas veidojušās gadu desmitiem, šķiet trauslas un pakļautas individuālu līderu kaprīzēm. Ir pamats satraukumam par pasaules nākotni, kurā daudzpusējība tiek apšaubīta un globālās problēmas kļūst arvien sarežģītākas. Kanādas samits kalpo kā spogulis šai satrauktajai pasaulei – pilnai ar pretrunām, neziņu un izmisīgiem centieniem saglabāt kaut nelielu stabilitātes sajūtu.