Ukraina Brīdina: Krievija Pārvērtusi Ziemeļkorejas Raķetes par Nāvējoši Precīzu Ieroci

Draudi maina seju: Ziemeļkorejas raķetes Krievijas rokās kļūst nāvējoši precīzas

Šī gada jūnija sākumā pasauli satrauca vēsts, kas vēlreiz pasvītroja nežēlīgā kara Ukrainā mainīgo dinamiku un starptautisko attiecību bīstamo saspīlējumu. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs intervijā izdevumam "The War Zone" atklāja drūmu realitāti: Krievija ir panākusi ievērojamus uzlabojumus Ziemeļkorejas ballistiskajās raķetēs KN-23, padarot tās "nāvējoši precīzas".

Šis apgalvojums ir kā auksta duša, jo vēl nesen, kad Ziemeļkoreja sāka piegādāt šīs raķetes Krievijai, to efektivitāte tika vērtēta skeptiski. Pirmās partijas, pazīstamas arī kā "Hwasong-11" vai Rietumu aprindās dēvētas par "Kimskanderiem", to līdzības dēļ ar Krievijas "Iskander" raķetēm, bija, maigi izsakoties, nekvalitatīvas. Ukrainas prokuratūras ziņojumi atklāja šokējošu ainu – aptuveni puse no šīm raķetēm pat nespēja sasniegt mērķi, novirzoties no trajektorijas vai pat eksplodējot gaisā. Tās drīzāk atgādināja bīstamus, bet neuzticamus pirotehniskos izstrādājumus, nevis nopietnu militāru draudu.

No neprecīzām vālītēm līdz precīziem triecieniem: Tehnoloģiju tumšā apmaiņa

Budanova jaunā informācija liecina par dramatisku pavērsienu. Kopš sākotnējām neveiksmēm, Krievijas un Ziemeļkorejas speciālisti ir strādājuši kopā, lai novērstu šo raķešu trūkumus. Lai gan precīzas tehnoloģiskās izmaiņas netiek atklātas, fakts, ka raķetes tagad spēj trāpīt mērķiem ar ievērojamu precizitāti, liecina par būtisku inženiertehnisko progresu. Tas vairs nav vienkārši liels dzelzs gabals, kas cerībā tiek raidīts vispārējā virzienā; tas ir ierocis, kas ar draudīgu precizitāti var vērsties pret konkrētiem objektiem, vai tās būtu militāras instalācijas, kritiskā infrastruktūra vai, diemžēl, civilie mērķi, sējot nāvi un postījumus Ukrainas pilsētās.

Šī transformācija nav notikusi vienkārši labas gribas dēļ. Budanovs uzsvēra, ka šī ir daļa no plašākas un satraucošākas vienošanās starp Maskavu un Phenjanu. Krievija Ziemeļkorejai sniedz tehnoloģijas – tās pašas tehnoloģijas, kas Phenjanai ir izšķiroši svarīgas tās ieroču programmu attīstībai, tostarp tāla darbības rādiusa raķetēm "gaiss-gaiss", zemūdeņu tehnoloģijām un, biedējošākais, ballistiskajām raķetēm, kas spēj nest kodolgalviņas. Apmaiņā Krievija saņem to, kas tai akūti nepieciešams karadarbībai Ukrainā – ne tikai raķetes un artilērijas šāviņus, bet, saskaņā ar atsevišķiem ziņojumiem, pat karavīrus, kas tiek izmantoti atbalsta lomās vai pat iesaistīti tiešās kaujās, piemēram, Kurskas apgabalā. Šī ir perversa abpusēji izdevīga sadarbība, kurā viena agresorvalsts ar globālām ambīcijām un otra izolēta, bet kodolieročus attīstoša valsts apvieno spēkus, lai apietu starptautiskās sankcijas un realizētu savas mērķus.

Sankciju mīklu laužot: Ieroču plūsmas apjomi un sekas

Krievijas un Ziemeļkorejas militārā sadarbība ir klajš un nekaunīgs starptautisko tiesību, īpaši ANO Drošības padomes rezolūciju, pārkāpums. Šī savienība nav jauna parādība, taču pēdējā laikā tā ir kļuvusi arvien intensīvāka un atklātāka. Ziņojumi liecina, ka Ziemeļkoreja uz Krieviju nosūtījusi tūkstošiem konteineru ar militāro aprīkojumu. Lai gan precīzus skaitļus ir grūti noteikt, jo Phenjanas režīms ir bēdīgi slavens ar savu noslēgtību, satelītattēli un izlūkdienestu dati liecina par nepārtrauktu ieroču plūsmu pa jūru. Tiek lēsts, ka runa varētu būt par miljoniem artilērijas šāviņu un simtiem ballistisko raķešu, tostarp KN-23 un KN-24 modeļiem.

Šo ieroču masveida piegāde ir ļāvusi Krievijai turpināt un pat pastiprināt savus raķešu un artilērijas uzbrukumus Ukrainai, neskatoties uz ievērojamiem pašu resursu zudumiem. Kamēr Rietumu valstis cenšas nodrošināt Ukrainu ar pietiekamu munīcijas un pretgaisa aizsardzības sistēmu apjomu, Krievija izmanto savu dīvaino sabiedroto, lai uzturētu agresijas tempu. Katrs precīzs Ziemeļkorejas raķetes trieciens Ukrainas pilsētās ir ne tikai fizisks postījums, bet arī cinisks spļāviens pasaules sabiedrības sejā, apliecinot, ka sankciju mehānisms, ja tas netiek stingri kontrolēts un papildināts, var izrādīties nepietiekams.

KN-23 uzbrukumos: Konteksts un Mērķi

Krievijas spēki ir izmantojuši Ziemeļkorejas piegādātās KN-23 raķetes uzbrukumos dažādiem mērķiem Ukrainā. Ziņojumi par uzbrukumiem Kijivai, Zaporižjai, Dņipropetrovskas, Odesas un Harkivas apgabaliem bieži vien min šo raķešu klātbūtni līdzās Krievijas pašu ražotajām "Iskander" vai modificētajām S-300 raķetēm. Šo raķešu izmantošana mērķēta gan pret militāriem objektiem, gan, kas īpaši sāpīgi un nosodāmi, pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām.

Precizitātes uzlabošana šajā kontekstā nozīmē pieaugošus draudus civiliedzīvotājiem. Ja agrāk pastāvēja lielāka varbūtība, ka raķete nenokļūs līdz paredzētajam mērķim, tad tagad šis risks ir ievērojami mazāks. Tas nozīmē, ka Krievijas armija var efektīvāk izmantot šīs raķetes, lai sasniegtu savus mērķus, vai tie būtu enerģētikas objekti, dzīvojamie rajoni vai jebkura cita vieta, ko Kremļa režīms uzskata par "leģitīmu" mērķi savā brutālajā karā. Katrs šāds trieciens ir ne tikai traģēdija konkrētajiem upuriem, bet arī emocionāls un psiholoģisks trieciens visai ukraiņu tautai, kas jau ilgstoši dzīvo pastāvīgās briesmās.

Militārās sadarbības ēnas puses: Tehnoloģiju pārnese un reģionālā nestabilitāte

Krievijas un Ziemeļkorejas sadarbība nav vienvirziena iela. Lai gan Ziemeļkoreja nodrošina Krieviju ar nepieciešamo bruņojumu, Maskava apmaiņā sniedz tehnoloģisko palīdzību. Šī palīdzība, kā norādījis Budanovs, aptver kritiski svarīgas jomas Phenjanas militārajai attīstībai. Modernu gaisa-gaisa raķešu tehnoloģiju nodošana varētu būtiski uzlabot Ziemeļkorejas Gaisa spēku spējas. Zemūdeņu tehnoloģiju pilnveidošana rada draudus jūras drošībai reģionā. Visbīstamākais aspekts ir palīdzība ballistisko raķešu jomā, īpaši tām, kas spēj nest kodolgalviņas. Tas nozīmē, ka Krievija, palīdzot Ziemeļkorejai uzlabot savu raķešu programmu, netieši veicina kodolieroču izplatīšanos un destabilizē situāciju ne tikai Ukrainā, bet arī visā Indo-Klusā okeāna reģionā, radot tiešus draudus Dienvidkorejai un Japānai.

Šis "ieroči par tehnoloģijām" darījums ilustrē, cik tālu Krievija ir gatava iet, lai uzturētu savu agresiju. Tā upurē globālo drošību un stabilitāti, sniedzot kritiski svarīgu palīdzību režīmam, kas jau tā ir pastāvīgs drauds reģionam un pasaulei. Tas ir kā ielejot eļļu ugunī – nevis mēģinot liesmas apvaldīt, bet tās apzināti vairot.

Starptautiskās sabiedrības izaicinājums un nākotnes perspektīvas

Krievijas un Ziemeļkorejas ciešākā militārā alianse un tās redzamās sekas Ukrainā rada nopietnus izaicinājumus starptautiskajai sabiedrībai. ANO sankciju pārkāpšana lielos apjomos prasa stingrāku un koordinētāku rīcību. Ir būtiski ne tikai nosodīt šo sadarbību, bet arī meklēt efektīvākus veidus, kā pārtvert ieroču piegādes un vērsties pret iesaistītajām personām un struktūrām. Vienlaikus ir jāstiprina to valstu drošība, kuras tieši apdraud Ziemeļkorejas ieroču programmas attīstība. Dienvidkorejas un Japānas bažas ir pilnīgi pamatotas, un tām nepieciešams nelokāms starptautisks atbalsts.

Budanova atklāsmes par uzlabotajām Ziemeļkorejas raķetēm ir skaudrs atgādinājums, ka karš Ukrainā nav izolēts konflikts. Tas ir saistīts ar plašākām ģeopolitiskām norisēm un aliansēm, kas maina spēku samērus un rada jaunus, neparedzētus draudus. Šī situācija prasa ne tikai tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, lai tā spētu aizstāvēties pret šiem precīzajiem triecieniem, bet arī ilgtermiņa stratēģiju, kā apturēt šo bīstamo sadarbību un nodrošināt, ka par starptautisko normu pārkāpšanu seko reālas un iedarbīgas sekas. Kāpjot jaunā eskalācijas spirālē, pasaules uzmanībai jābūt vērstai ne tikai uz frontes līniju Ukrainā, bet arī uz diplomātiskajām un militārajām norisēm, kas veido šī konflikta tumšās ēnas.