Ukrainas izlūkdienests atklāj Krievijas raķešu un dronu arsenāla noslēpumus: Cik daudz nāves ieroču vēl ir Kremlim?

Ievads: Nebeidzamā draudu ēna virs Ukrainas

Ukrainas militārais izlūkdienests (HUR) ir nācis klajā ar jaunākajiem datiem par Krievijas bruņoto spēku raķešu un dronu rezervēm, kā arī to ražošanas apjomiem. Šī informācija, kas regulāri atjaunināta, sniedz drūmu ieskatu agresorvalsts spējā turpināt nežēlīgos uzbrukumus Ukrainas pilsētām un terorizēt to civiliedzīvotājus. Kamēr pasaule cīnās ar sankciju ietekmi un diplomātiskajiem risinājumiem, Krievija pielāgojas, meklē jaunas piegādes ķēdes un nepārtraukti paplašina savu nāvējošo arsenālu, saglabājot spiedienu uz Ukrainas tautu un infrastruktūru.

Raķešu arsenāla atjaunošana: Cīņa pret sankciju labirintu

Neskatoties uz plašajām Rietumu sankcijām un eksporta kontroli, Krievija ir spējusi ne tikai saglabāt, bet pat palielināt savu raķešu ražošanu, pārsniedzot pirmskara līmeni. Šis fakts, ko apstiprinājuši gan amerikāņu, gan Eiropas, gan Ukrainas amatpersonu avoti, liecina par Maskavas spēju adaptēties un apiet starptautiskos ierobežojumus. Sākotnēji, pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma, raķešu ražošana Krievijā krasi samazinājās, tomēr jau 2022. gada beigās militāri rūpnieciskā ražošana sāka atkal augt ar jaunu sparu.

Analītiķi norāda, ka Krievija ir iedragājusi ASV eksporta kontroli, izmantojot savus izlūkdienestus un aģentu tīklus, kas kontrabandas ceļā ieved būtiskas spārnoto raķešu komponentes caur trešajām valstīm, piemēram, Turciju un Armēniju. Interesanti, ka Krievijai nav nepieciešami augstākās klases, viegli izsekojami čipi, bet gan komerciāli mikroshēmas, ko izmanto daudzveidīgiem mērķiem, tādējādi apgrūtinot to izsekošanu un kontroli.

Precīzi skaitļi par katru raķešu tipu tiek turēti stingrā slepenībā, taču ekspertu aplēses liecina, ka Krievija šobrīd spēj saražot aptuveni 140 taktiskās ballistiskās un spārnotās raķetes mēnesī. Tas ir ievērojams apjoms, kas ļauj Kremlim uzturēt regulārus un postošus uzbrukumus Ukrainas civilajai un kritiskajai infrastruktūrai. Starp Krievijas arsenālā esošajām raķetēm joprojām ir tādi draudīgi ieroči kā modernās hiperskaņas raķetes “Kinžal”, operatīvi taktiskās raķetes “Iskander” un dažādas spārnotās raķetes, tostarp “Kalibr” un pat modificētas pretgaisa aizsardzības sistēmas S-300 un S-400, kas tiek izmantotas zemes mērķu apšaudīšanai.

Tomēr jāatzīmē, ka, lai gan Krievijas ražošanas jaudas pieaug, tā ne vienmēr izmanto visas savas spārnotās raķetes vienā uzbrukumā. Eksperti norāda uz vairākiem stratēģiskiem iemesliem, kāpēc Krievija vienā reizē palaiž "tikai" 50-60 spārnotās raķetes, lai gan spēj saražot vairāk. Viens no iemesliem ir vecāku raķešu, piemēram, H-55, novecošana un augstais katastrofu risks. Turklāt Ukrainas pretgaisa aizsardzība, pateicoties Rietumu partneru sniegtajām sistēmām kā IRIS-T, NASAMS un Patriot, ir kļuvusi ievērojami spēcīgāka, spējot pārtvert lielu daļu spārnoto raķešu, kas padara tās mazāk efektīvas. Tā vietā Krievija arvien biežāk dod priekšroku ballistiskajām raķetēm, piemēram, “Iskander-M” un Ziemeļkorejas piegādātajiem analogiem, kuras ir daudz grūtāk pārtvert. Ražošanas un loģistikas ierobežojumi, kā arī vēlme radīt psiholoģisku un informatīvu efektu, izvēloties optimālu triecienu apjomu, arī spēlē lomu šajā aprēķinā.

Dronu karš: Kvanta un taktikas evolūcija

Dronu karš Ukrainā ir kļuvis par vienu no noteicošajiem faktoriem frontē. Krievija masveidā izmanto bezpilota lidaparātus, jo īpaši lētākos un efektīvos “Shahed” trieciendronus, kā arī “Lancet” kaujas dronus, lai terorizētu Ukrainas aizmuguri un sniegtu atbalstu saviem spēkiem frontes līnijā. Ukrainas izlūkdienests norāda, ka Krievija šobrīd mēnesī spēj saražot aptuveni 500 liela darbības rādiusa uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Vēl 2024. gada jūnijā tika lēsts, ka rūpnīca Krievijas Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā varētu izgatavot līdz pat 20 “Shahed” lidaparātus dienā, kas gada griezumā veido ap 6000 dronu, papildus importētajiem.

Šo dronu ražošanā Krievija izmanto gan vietējos, gan ārvalstu komponentus, bieži vien apejot sankcijas ar trešo valstu palīdzību. Īpaši nozīmīgu lomu spēlē Ķīnas atbalsts, kas nodrošina Krieviju ar nepieciešamajām detaļām un tehnoloģijām, ļaujot tai iegūt ievērojamu priekšrocību dronu karā. Krievijas finanšu resursi un ražošanas līnijas, kas izvietotas drošā attālumā no frontes līnijas, dod tai stratēģisku pārsvaru pār Ukrainas centieniem.

Pēdējā laikā Krievija ir mainījusi arī savu dronu uzbrukumu taktiku. Ja iepriekš droni lidoja zemu gar upju gultnēm, lai izvairītos no radaru uztveršanas, tad šobrīd tie bieži tiek palaisti augstu debesīs, pat līdz 5000 metru augstumam. Šī jaunā taktika padara tos grūtāk pārtveramus ar kājnieku ieročiem un piespiež Ukrainas pretgaisa aizsardzību paļauties uz dārgākām, ierobežotas lietošanas pretgaisa aizsardzības raķetēm. Tas rada papildu spiedienu uz Ukrainas jau tā ierobežotajiem raķešu krājumiem un iztukšo to aizsardzības resursus.

Ukrainas izlūkdienests un citi avoti ir fiksējuši arī Krievijas drona operatoru brigāžu pārvietošanos uz dziļāku aizmuguri, lai novērstu pretinieka atbildes uguni. Tomēr Ukraina nepaliek parādā. Tās inženieri un izlūkdienesti meklē inovatīvus risinājumus, lai stātos pretī šiem draudiem, piemēram, ar attālināti detonējamām FPV dronu operatoru brillēm, kas vērstas pret Krievijas operatoriem, atgādinot vēsturiskas izlūkdienestu operācijas. Ukrainas bezpilota lidaparātu ražošana, pateicoties Rietumu partneru atbalstam un vietējās industrijas straujajai attīstībai, turpina pieaugt. , Lai gan Krievija dienā saražo trīs reizes vairāk dronu nekā Ukraina, Kijiva cer, ka ar Rietumu tehnoloģiju palīdzību tā spēs pārsniegt pretinieka ražošanas jaudu un nodrošināt fronti ar nepieciešamo skaitu bezpilota lidaparātu. ,

Sankciju ietekme un to apišanas stratēģijas

Rietumu valstis, tostarp Eiropas Savienība un ASV, ir ieviesušas arvien stingrākas sankcijas pret Krieviju, cenšoties ierobežot tās piekļuvi militārām tehnoloģijām un komponentēm. Tomēr, kā liecina Ukrainas izlūkdienesta dati un ekspertu vērtējumi, Krievija ir izrādījusies pārsteidzoši noturīga šo ierobežojumu priekšā. Sākotnēji sankcijas radīja problēmas komponentu piegādē, taču jau 2022. gada septembrī agresorvalsts iedarbināja plašas sankciju apiešanas shēmas, atjaunojot kritisko komponentu tirdzniecību caur valstīm kā Turcija, Armēnija un Ķīna. , ,

Šīs shēmas ietver sarežģītus izlūkdienestu un aģentu tīklus, kas kontrabandas ceļā nodrošina pieeju divējāda lietojuma precēm – tām, kuras var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām. Krievijas ekonomika, lai gan ar grūtībām, spēj pielāgoties šiem apstākļiem, atrodot alternatīvus piegāžu ceļus un kompensējot zaudētās tirgus daļas. Tēriņi karam veido arvien lielāku daļu no Krievijas budžeta, un „slēptie izdevumi” liecina par forsētiem ieroču ražošanas un iegādes līgumiem.

Šis apstāklis rada nopietnas bažas par sankciju efektivitāti ilgtermiņā un liek Rietumiem meklēt jaunus veidus, kā pastiprināt spiedienu. Bez stingras uzraudzības un koordinētas starptautiskās rīcības, Krievija turpinās atrast veidus, kā uzturēt savu militāro mašinēriju un turpināt agresiju.

Izaicinājumi Ukrainas aizsardzībai un starptautiskā atbalsta nozīme

Krievijas spēja nepārtraukti atjaunot savas raķešu un dronu rezerves rada milzīgu slodzi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām un to personālam. Neskatoties uz Rietumu palīdzību un modernajām aizsardzības iekārtām, kas ir izglābušas tūkstošiem dzīvību, notriekt katru ienaidnieka lidaparātu ir gandrīz neiespējami. Katrs uzbrukums ir jauns pārbaudījums Ukrainas izturībai, gan militāri, gan psiholoģiski. Civiliedzīvotāji turpina dzīvot pastāvīgās bailēs, slēpjoties patvēruma vietās, kamēr viņu mājas un infrastruktūra tiek iznīcināta.

Ukrainas amatpersonas un militārie eksperti nemitīgi uzsver nepieciešamību pēc pastāvīga un pieaugoša starptautiskā atbalsta, tostarp papildu pretgaisa aizsardzības sistēmām, raķetēm un cita veida bruņojuma. , Kavēšanās ar palīdzības piegādēm, kā tas bija vērojams ASV Kongresā, tieši ietekmē Ukrainas spēju aizsargāties un rada kritisku bruņojuma deficītu. Tikai ar nepārtrauktu un koordinētu Rietumu atbalstu Ukraina spēs ne tikai noturēties, bet arī atbrīvot savas teritorijas un atjaunot mieru.

Papildus militārajai palīdzībai ir svarīgi turpināt pastiprināt sankcijas un novērst to apiešanas shēmas. Katra komponente, kas nonāk Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā, tieši baro agresiju un pagarina karu. Starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt vēl stingrākai un vienotākai savā apņēmībā pārtraukt šo briesmīgo karu. Ukrainas drosme un izturība ir apbrīnojama, taču tās pilnīga uzvara pret agresoru ir atkarīga no globālās kopienas nelokāmā atbalsta.