Vācijas izlūkdienests brīdina: Putins varētu testēt NATO Baltijā ar "zaļajiem cilvēciņiem"

Vācijas izlūkdienesta vadītājs brīdina: Putins plāno pārbaudīt NATO Baltijā, izmantojot Krimas scenāriju

Eiropas drošības ainava kļūst arvien drūmāka, un jaunākie brīdinājumi nāk no Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītāja Bruno Kāla, kurš drīzumā atstās savu amatu. Viņa vēstījums ir satraucošs: Krievija, visticamāk, gatavo augsni provokācijām Baltijas valstīs, tieši tāpat kā tas notika Krimā 2014. gadā. Tas nebūtu pilna mēroga iebrukums ar tankiem un masīvu bombardēšanu, kādu esam redzējuši Ukrainā. Nē, scenārijs varētu būt smalkāks, taču ne mazāk bīstams.

"Zaļie cilvēciņi" atgriežas kā drauds NATO sirdij

Pēc Kāla teiktā, Maskava varētu mēģināt ielauzties Igaunijā vai kādā citā Baltijas valstī, sūtot "zaļos cilvēciņus" – bruņotus formējumus bez atpazīšanas zīmēm, kas jau pazīstami no Krimas aneksijas laikiem. Viņu deklarētais mērķis būtu "aizsargāt" krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības, radot mākslīgu krīzi. Šis gājiens nav nejaušība; tas ir apzināts mēģinājums pārbaudīt NATO sirds pukstus – Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību. Krievijas vadības aprindās valda ciniska pārliecība, ka Rietumi neuzdrošināsies reaģēt ar pilnu spēku, lai aizstāvētu nelielu sabiedroto.

Ukraina – tikai pieturas punkts ceļā uz Rietumiem

Bruno Kāls ir pārliecināts, un izlūkošanas dati to apstiprina, ka Krievijai Ukraina ir tikai starpposms plašākā konfrontācijā ar Rietumiem. Kremļa galvenais mērķis ir atgriezt NATO 90. gadu beigu stāvoklī, radot plaisas alianses vienotībā un galu galā izspiežot ASV no Eiropas. Šī agresīvā ambīcija nozīmē, ka Maskava ir gatava izmantot jebkādus līdzekļus, lai to sasniegtu.

Hibrīddraudi un sarunu bezjēdzība

Kamēr Krievija turpina karu Ukrainā, tā paralēli pastiprina hibrīdkara taktikas visā Eiropā, tostarp Baltijas jūras reģionā. Pieaug provokāciju skaits gaisā un jūrā, kā arī kiberuzbrukumu un dezinformācijas kampaņu intensitāte. Šie draudi nav izolēti incidenti; tie ir daļa no Kremļa plašākas stratēģijas, lai destabilizētu un iebiedētu. Kahl uzsver, ka pašreizējā situācijā sarunas ar Maskavu ir bezjēdzīgas, jo Vladimirs Putins nav mainījis savu agresīvo nostāju un jebkurus miera piedāvājumus uztver kā vājuma pazīmi, pieprasot būtībā kapitulāciju.

Gatavība ir izšķiroša

Lai gan daži agrākie vērtējumi liecināja, ka Krimas scenārijs Baltijā ir maz ticams NATO dalības dēļ , Vācijas izlūkdienesta vadītāja stingrais brīdinājums atgādina, cik trausla patiesībā ir drošība. Krievija acīmredzot ir gatava riskēt, lai pārbaudītu alianses apņēmību. Tas uzliek vēl lielāku atbildību NATO valstīm, īpaši Baltijas reģionā, pastiprināt savu aizsardzību, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un skaidri demonstrēt absolūtu vienotību un gatavību stāties pretī jebkurai agresijai, lai cik smalka tā būtu.