Rīga: +12.3°С
Vēsturisks Brīdis NATO: Visas Dalībvalstis Sasniedz 2% Aizsardzības Izdevumu Mērķi
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) piedzīvo patiesi vēsturisku brīdi. Šogad, 2025. gadā, pirmo reizi kopš 2014. gadā doto solījumu, visas alianses dalībvalstis ir ceļā, lai sasniegtu vai pat pārsniegtu mērķi atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). Šo nozīmīgo pavērsienu nesen apstiprinājis NATO ģenerālsekretārs Marks Rute G7 samita kuluāros Kanādā, uzsverot, ka visas 32 dalībvalstis ir apņēmušās izpildīt šo kritēriju līdz gada beigām. Šis ir milzīgs solis uz priekšu salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem, kad šo mērķi sasniedza tikai trīs sabiedrotās valstis.
Apņemšanās Saknes un Attīstība
Apņemšanās tērēt 2% no IKP aizsardzībai radās 2014. gadā Velsas samitā, reaģējot uz mainīgo drošības vidi, īpaši Krievijas nelikumīgo Krimas aneksiju un pieaugošo nestabilitāti Tuvajos Austrumos. Toreiz tas bija kā modinātājs aliansei, mudinot dalībvalstis nopietnāk uztvert kolektīvās aizsardzības saistības. Gadiem ilgi šis mērķis bija kā Damokla zobens, īpaši attiecībā uz vairākām Eiropas valstīm un Kanādu, kuras nespēja to sasniegt, izpelnoties kritiku par nepietiekamu ieguldījumu kopējā drošībā. Tomēr pēdējo gadu ģeopolitiskās realitātes, jo īpaši Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā, ir krasi mainījušas šo dinamiku, raisot jaunu apziņu par nepieciešamību stiprināt aizsardzības spējas un dalīties slogā.
Ceļš Līdz Mērķim: Izaicinājumi un Panākumi
Ceļš līdz šim 2% mērķim nav bijis viegls. Katrai valstij ir savi ekonomiskie un politiskie izaicinājumi. Aizsardzības budžeta palielināšana nozīmē sarežģītus lēmumus par resursu pārdali. Tomēr, saskaroties ar tiešiem draudiem un pieaugošu nenoteiktību pasaulē, dalībvalstis ir sapratušas, ka drošība nav lēta un tai ir jābūt prioritātei. Šo pārmaiņu dzinējspēks ir gan reģionālie draudi, gan arī skaidra apziņa, ka kolektīvā aizsardzība prasa katra dalībnieka pilnvērtīgu iesaisti. Tas nav tikai skaitlis budžetā; tas ir apliecinājums solidaritātei un gatavībai aizstāvēt kopīgās vērtības. Šogad īpaši izcelti Kanādas un Portugāles paziņojumi par apņemšanos sasniegt 2% līmeni, kas bijuši izšķiroši, lai visa alianse sasniegtu šo nozīmīgo robežšķirtni.
Ko Nozīmē 2%? Plašāks Skatījums
2% no IKP aizsardzībai nav tikai par naudas tērēšanu. Tas ir par spēju stiprināšanu, modernizāciju, reaģēšanas ātrumu un noturību. Aizsardzības izdevumi ietver personāla izmaksas, tostarp pensijas, pētījumus, attīstību un ekipējuma iepirkumus, kā arī operācijas, mācības un uzturēšanu. NATO ir arī noteikusi, ka vismaz 20% no aizsardzības budžeta būtu jānovirza lielā ekipējuma iegādei un ar to saistītajiem pētījumiem un attīstībai, kas tiek uzskatīts par būtisku rādītāju modernizācijas tempam. Tas nodrošina, ka ieguldījumi tiek izmantoti efektīvi, lai iegūtu un izvietotu modernas spējas. Sasniedzot 2% mērķi, valstis ne tikai pilda solījumu, bet arī reāli stiprina savas nacionālās aizsardzības spējas, kas savukārt veicina visas alianses kopējo atturēšanas un aizsardzības potenciālu. Tas ir kā kopīga vairoga kalšana – katra valsts pievieno savu stipro posmu, padarot veselumu necaursitamāku. Tikai trīs sabiedrotās valstis sasniedza šo mērķi 2014. gadā, bet tagad šis skaitlis ir strauji audzis.
Latvijas Devums un Ambīcijas
Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, kas jau pirms kāda laika ir pārsniegusi 2% slieksni, apliecinot savu stingro apņemšanos kolektīvajā aizsardzībā. Saskaņā ar 2024. gada datiem, Latvija ir starp vadošajām valstīm NATO pēc aizsardzības izdevumu īpatsvara IKP, ierindojoties ceturtajā vietā ar 3.15%. Turklāt Latvija ir vēl ambiciozāka. Reaģējot uz pieaugošajiem drošības izaicinājumiem un NATO spēju mērķiem, Latvijas valdība ir paudusi plānus turpināt būtiski palielināt aizsardzības finansējumu. Ir iecerēts sasniegt 4% no IKP jau nākamgad (2026) un ilgtermiņā tiekties pat uz 5% no IKP aizsardzības un drošības vajadzībām, tostarp militārajam atbalstam Ukrainai. Šie plāni ietver investīcijas gaisa un krasta aizsardzībā, ugunsspējas palielināšanā, kājnieku kaujas mašīnu iegādē, munīcijas ražošanas attīstībā un dronu tehnoloģiju jomā. Tas demonstrē Latvijas izpratni par situācijas nopietnību un gatavību ieguldīt ievērojamus resursus savas un alianses drošības stiprināšanā. Kā teicis aizsardzības ministrs, nepieciešams steidzami ieviest papildu militārās spējas, un tas prasa atbilstošu finansējumu.
Nākotnes Skatījums: Vai 2% Ir Pietiekami?
Lai gan visu dalībvalstu sasniegtie 2% ir apsveicams sasniegums, NATO vadība un dažas dalībvalstis jau raugās tālāk. Marks Rute ir norādījis, ka, iespējams, ar 2% vairs nepietiks, lai pilnvērtīgi stātos pretī pašreizējiem un nākotnes draudiem. Diskusijas par jaunu, augstāku mērķi, iespējams, 3.5% vai pat 5% no IKP, ir aktuālas, un lēmumi par to varētu tikt pieņemti gaidāmajā NATO samitā Hāgā jūnija beigās. Šis jaunais mērķis varētu ietvert gan tiešus militāros izdevumus, gan arī plašākus ar drošību saistītus ieguldījumus, piemēram, kiberaizsardzībā un infrastruktūrā. Dažas valstis, piemēram, Polija, jau pašlaik tērē krietni vairāk par 2%, un virzās uz vēl augstākiem rādītājiem. Tas liecina, ka alianse apzinās nepieciešamību nepārtraukti pielāgoties un stiprināt savas spējas sarežģītajā ģeopolitiskajā ainavā. Kolektīvā apziņa par drošības cenu ir pieaugusi, un tas ir pamats tālākai rīcībai.
Solidaritātes un Gatavības Apliecinājums
Šis panākums – visu NATO dalībvalstu apņemšanās sasniegt 2% aizsardzības izdevumu mērķi – ir spēcīgs signāls gan potenciālajiem pretiniekiem, gan pasaulei kopumā. Tas apliecina alianses vienotību, apņēmību un gatavību aizsargāt savu teritoriju un iedzīvotājus. Desmit gadus pēc Velsas samitā dotā solījuma, kas toreiz šķita ambiciozs, tas nu ir kļuvis par realitāti, ko diktējuši skarbie drošības apstākļi. Tas ir kā milzīga orķestra saskaņošana, kur katrs mūziķis precīzi izpilda savu partiju, radot varenu un pārliecinošu skaņdarbu – kolektīvās aizsardzības simfoniju. Panāktais progress ir iedvesmojošs, bet, kā atzīst arī NATO vadība, nav laika pašapmierinātībai. Draudi nemazinās, un aliansei ir jāturpina stiprināt savas spējas un gatavību stāties pretī jebkādiem izaicinājumiem, nodrošinot mieru un stabilitāti eiroatlantiskajā telpā.
Sekojiet mums līdzi: