Ziemeļkoreja Sauc ASV "Zelta Kupolu" par Bīstamu: Kosmosa Militarizācija Draud ar Kodolkonfliktu

Kodolkara Ēna Pār Kosmosu: Ziemeļkorejas Draudīgais Brīdinājums par ASV Raķešu Vairogu

2025. gada 27. maijā pasaules uzmanība atkal pievērsās Korejas pussalai, kur spriedze nerimstas, bet drīzāk uzņem jaunus apgriezienus. Ziemeļkorejas valsts mediji nākuši klajā ar asu nosodījumu, vērstu pret Amerikas Savienoto Valstu plāniem attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmu, ko Phenjana tēlaini nodēvējusi par “Zelta kupolu”. Šis nosaukums, kas atsauc atmiņā Izraēlas veiksmīgo “Dzelzs kupolu”, Ziemeļkorejas ieskatā, apzīmē “ļoti bīstamu iniciatīvu”, kuras patiesais mērķis esot kosmosa pārvēršana par potenciālu kaujas arēnu un kodolkonflikta lauku.

Phenjanas oficiālā nostāja, ko paudis Ārlietu ministrijas memorands, ir nepārprotama: ASV jaunā aizsardzības sistēma nav nekāds pasīvs vairogs, bet gan agresīvs instruments, kas vērsts uz stratēģiskā spēku samēra graušanu un Vašingtonas globālās hegemonijas nostiprināšanu. Memorandā uzsvērts, ka “Zelta kupols” ir “tipisks ‘Amerika pirmajā vietā’ politikas produkts, pašapmierinātības, augstprātības un patvaļas virsotne”, kas veicina kodolvalstu drošības apdraudējumu un provocē jaunu, nekontrolējamu bruņošanās sacensību – ne tikai uz zemes, bet arī orbitālajā telpā.

“Zelta Kupola” Aizsegs: Kas Slēpjas Aiz Ambitiozās Ieceres?

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa virzītais “Zelta kupola” koncepts, kura detaļas un sākotnējais finansējums tika izziņots pagājušajā nedēļā, paredz izveidot daudzslāņainu pretraķešu aizsardzības sistēmu. Atšķirībā no tradicionālajiem pretraķešu vairogiem, kas lielākoties bāzēti uz zemes vai jūrā, “Zelta kupols” ietvertu nozīmīgu kosmosa komponenti. Tas nozīmētu satelītu un kosmosā izvietotu pārtvērēju tīklu, kas spētu atklāt, izsekot un iznīcināt ienākošās raķetes jau to lidojuma agrīnajās vai vidējās fāzēs, potenciāli patreiz vēl nesasniedzamās vietās – kosmosā un no “otras pasaules malas”.

Idejas pamatā, kā to skaidro Vašingtona, ir nepieciešamība stāties pretī arvien sarežģītākiem un ātrākiem draudiem, tostarp hiperskaņas raķetēm, kuras esošās aizsardzības sistēmas nespēj efektīvi neitralizēt. “Zelta kupols” tiek pozicionēts kā nākamās paaudzes vairogs, kas nodrošinātu ASV un tās sabiedroto drošību laikmetā, kad potenciālie pretinieki attīsta arvien jaudīgākus un grūtāk pārtveramus uzbrukuma ieročus. Trampa administrācija uzsver, ka sistēma būtu tīri aizsardzības rakstura, vērsta uz agresijas atturēšanu un nacionālās drošības stiprināšanu. Aplēstās projekta izmaksas ir milzīgas, sasniedzot aptuveni 175 miljardus ASV dolāru, kas liecina par tā vērienīgumu un tehnisko sarežģītību.

Kosmosa Militarizācija: Globāla Saspīlējuma Katalizators

Ziemeļkorejas bažas par “Zelta kupola” iniciatīvu nav izolētas. Līdzīgu kritiku paudušas arī citas lielvalstis, tostarp Ķīna un Krievija, kuras arī saskata šajā projektā draudus globālajai stratēģiskajai stabilitātei. Galvenais strīdus ābols ir tieši kosmosa komponente. Kosmosa telpa tradicionāli ir uzskatīta par relatīvi neitrālu zonu, kurā militāras darbības ir ierobežotas ar starptautiskiem līgumiem, piemēram, 1967. gada Kosmosa līgumu, kas aizliedz kodolieroču vai citu masveida iznīcināšanas ieroču izvietošanu orbītā. Lai gan “Zelta kupolā” neplāno izvietot kodolieročus, pārtvērēju raķešu novietošana kosmosā tiek uzskatīta par būtisku soli kosmosa militarizācijas virzienā, kas varētu izjaukt esošo trauslo spēku līdzsvaru.

Kritiķi bažījas, ka šāda sistēma varētu radīt “drošības dilemmu” – situāciju, kurā vienas valsts aizsardzības pasākumi citām valstīm šķiet kā draudi, tādējādi stimulējot tās attīstīt savus uzbrukuma ieročus, lai saglabātu atturēšanas spējas. Šis scenārijs ved tieši pie bruņošanās sacensības, kas varētu būt grūti kontrolējama un aptvert jaunas dimensijas, ieskaitot kosmosu. Tādējādi “Zelta kupols”, kas iecerēts kā vairogs, paradoksāli varētu kļūt par katalizatoru globālai bruņošanās spirālei, kas apdraud visu valstu drošību.

Ziemeļkorejas Perspektīva: Drošības Aizsardzība vai Provokācija?

Ziemeļkorejas redzējumā ASV “Zelta kupols” nav tikai atbilde uz ballistisko raķešu draudiem, bet gan tiešs apdraudējums tās kodolieroču programmai, ko Phenjana uzskata par savas nacionālās drošības pamatu. Kopš Ziemeļkoreja 2022. gadā pasludināja sevi par kodolvalsti un turpina attīstīt savu raķešu arsenālu, ieskaitot starpkontinentālās ballistiskās raķetes un hiperskaņas ieročus, jebkura sistēma, kas spētu neitralizēt šos ieročus, tiek uztverta kā eksistenciāls apdraudējums. Analītiķi norāda, ka “Zelta kupols”, ja tas tiktu pilnībā īstenots, varētu ievērojami vājināt Ziemeļkorejas spēju dot atbildes triecienu, tādējādi samazinot tās atturēšanas potenciālu.

Šādā kontekstā Ziemeļkorejas asā retorika, dēvējot “Zelta kupolu” par “kodolkara scenāriju”, ir saprotama kā mēģinājums palielināt likmes un brīdināt ASV par iespējamajām sekām. Phenjana varētu reaģēt uz ASV pretraķešu aizsardzības attīstību, paātrinot savu uzbrukuma ieroču programmu, attīstot viltus mērķus vai citus līdzekļus, lai pārvarētu vai apietu “Zelta kupola” aizsardzību. Šis savstarpējo darbību un pretdarbību cikls ir tipisks bruņošanās sacensībai, un kosmosa iesaistīšana padara to vēl bīstamāku un neparedzamāku.

Vēsturiskās Atbalsis un Nākotnes Izaicinājumi

Diskusijas par ASV pretraķešu aizsardzību un kosmosa militarizāciju nav jaunas. Astoņdesmitajos gados Ronalda Reigana administrācija izvirzīja ambiciozo Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvas (SDI) programmu, kas tautā tika iesaukta par “Zvaigžņu kariem”. Arī SDI paredzēja kosmosā bāzētus elementus, lai neitralizētu ienākošās ballistiskās raķetes. Šis plāns izraisīja plašas starptautiskas bažas un tika kritizēts par iespējamo bruņošanās sacensības eskalāciju. Lai gan SDI pilnībā netika īstenots, “Zelta kupola” iecere, ar tās uzsvaru uz kosmosa komponenti, atsauc atmiņā šo vēsturisko precedentu un raisa līdzīgas bažas par kosmosa telpas destabilizāciju.

Mūsdienu tehnoloģiskā attīstība, īpaši satelītu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomā, padara kosmosā bāzētu aizsardzības sistēmu tehniski iespējamāku nekā Reigana laikā. Tomēr izaicinājumi joprojām ir milzīgi – gan tehniski (sistēmas mērogs, izturība pret pretpasākumiem, precizitāte), gan finansiāli (milzīgās izmaksas, kas var noslogot aizsardzības budžetu), gan politiski (starptautiskā pretestība, ietekme uz līgumiem, bruņošanās sacensības risks).

“Zelta kupola” projekta realizācija varētu būtiski mainīt globālo drošības ainavu. Tā varētu novest pie jaunas, daudzdimensionālas bruņošanās sacensības, kurā valstis ne tikai pilnveido savus kodolieročus un to piegādes līdzekļus, bet arī attīsta pretpasākumus kosmosa bāzētām aizsardzības sistēmām, vienlaikus pašas cenšoties iegūt priekšrocības kosmosā. Šis scenārijs ir satraucošs, jo palielina ne tikai militārās konfrontācijas risku, bet arī negadījumu un pārpratumu iespējamību strauji attīstošā un vēl maz regulētā vidē, kāda ir kosmosa telpa.

Ģeopolitiskās Atskaņas un Diplomātijas Trūkums

Ziemeļkorejas, Ķīnas un Krievijas vienbalsīgā kritika par “Zelta kupolu liecina par dziļajām plaisām starptautiskajās attiecībās un stratēģiskās uzticēšanās trūkumu. Šīs valstis uzskata ASV centienus pēc absolūtas drošības, īstenojot šādus projektus, par tiešu apdraudējumu savām interesēm un aicina Vašingtonu atteikties no šīm “uzbrukuma iezīmēm”.

Šī situācija izceļ diplomātijas un ieroču kontroles līgumu nozīmi. Laikā, kad starptautiskā drošības vide kļūst arvien sarežģītāka, nepieciešamība pēc dialoga un savstarpēji saistošiem noteikumiem, kas ierobežotu bruņošanās sacensību, ir vitāli svarīga. Kosmosa telpa, kas ir visu cilvēces kopīgā telpa, nedrīkst kļūt par nākamā lielā konflikta arēnu. Tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir steidzami jāpievēršas kosmosa militarizācijas draudiem un jāmeklē risinājumi, kas nodrošinātu kosmosa telpas ilgtspējīgu un mierīgu izmantošanu visu labā.

Kamēr Vašingtona turpina virzīt “Zelta kupola” projektu, uzsverot tā aizsardzības raksturu un nepieciešamību stāties pretī jaunajiem draudiem, Phenjana, Maskava un Pekina skatās uz šo iniciatīvu ar aizdomām un bažām, saskatot tajā tiešu ceļu uz kosmosa militarizāciju un globālās stabilitātes graušanu. Ziemeļkorejas jaunākais, asi formulētais paziņojums ir vēl viens atgādinājums par to, cik trausla ir globālā drošība un cik bīstama var kļūt bruņošanās sacensība, ja tā izplešas arī ārpus Zemes atmosfēras. Nākamie mēneši un gadi rādīs, vai diplomātija spēs mazināt spriedzi un novērst scenāriju, kurā kosmoss patiešām kļūst par potenciālu kodolkara lauku.