Zohrans Mamdani uzvar Ņujorkas mēra vēlēšanās, kļūstot par pirmo musulmaņu mēru

Jauns Ņujorkas mērs: Zohrans Mamdani pārstāv progresīvo spārnu

Otrdien, 2025. gada 4. novembrī, notikušajās Ņujorkas mēra vēlēšanās uzvaru ir izcīnījis Demokrātu partijas kandidāts Zohrans Mamdani. Šis vēsturiskais panākums ne tikai iezīmē nozīmīgu pavērsienu pilsētas politiskajā ainavā, bet arī padara Mamdani par pirmo musulmaņu mēru un jaunāko pilsētas līderi vairāk nekā gadsimta laikā. Viņa spožā uzvara ir apliecinājums Demokrātiskās partijas progresīvā spārna spēkam, pārspējot gan bijušo gubernatoru Endrū Kuaomo, gan republikāņu kandidātu Kērtisu Sliānu.

Mamdani kampaņas galvenie vēstījumi un solījumi

Mamdani, 34 gadus vecais demokrātiskais sociālists un Ņujorkas štata asamblejas deputāts no Kvīnsas, savā priekšvēlēšanu kampaņā fokusējās uz pilsētas pieejamības jautājumiem, uzrunājot plašu jauniešu un progresīvi domājošo vēlētāju loku. Viņa galvenie solījumi ietvēra īres maksas kontroli īpašumam ar īres regulējumu, universālu bezmaksas bērnu aprūpi, bezmaksas pilsētas autobusu satiksmi un pilsētas pārvaldītu pārtikas preču veikalu izveidi. Šīs iniciatīvas plānots finansēt, palielinot nodokļus bagātākajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Mamdani kampaņa bija enerģiska un optimistiska, solot pilsētai "neatlaidīgu uzlabošanos" un uzsverot, ka uzvara ir strādājošo cilvēku un visu ņujorkiešu balsu rezultāts. Viņa uzrunās bieži skanēja domu par kopīgiem sapņiem un kopīgu darbu pie to īstenošanas.

Vēsturiskā uzvara un tās sekas

Zohrana Mamdani uzvara ir nozīmīga ne tikai personīgā, bet arī simboliskā līmenī. Viņš kļūs par pirmo musulmani un pirmo Dienvidāzijas izcelsmes mēru Ņujorkas vēsturē. Savā 34 gadu vecumā viņš būs arī viens no jaunākajiem mēriem pilsētas vēsturē, lai gan ne jaunākais – šo rekordu joprojām tur Hju Dž. Grānts, kurš 1889. gadā tika ievēlēts 31 gada vecumā. Mamdani panākums ir uzskatāms par būtisku uzvaru Demokrātiskās partijas kreisajam spārnam. Viņu atbalstījušas tādas ievērojamas nacionāla līmeņa politiķes kā senators Bernijs Sanderss un pārstāve Aleksandrija Okasio-Kortesa. Pat Ņujorkas gubernatore Ketija Hočula, neskatoties uz iepriekšējām politiskajām atšķirībām, ir paudusi gatavību sadarboties ar Mamdani, īpaši jautājumos par bērnu aprūpes pieejamības paplašināšanu.

Pretraidījumi un Trampa iejaukšanās

Mamdani kampaņa un viņa progresīvie uzskati izraisīja arī kritiku un pretestību. Skeptiķi apšaubīja viņa pieredzes trūkumu un pauda bažas par viņa nostāju Izraēlas jautājumā. Īpašu uzmanību pievērsa ASV prezidenta Donalda Trampa aktīvā iesaistīšanās vēlēšanu procesā. Tramps publiski atbalstīja bijušo gubernatoru Endrū Kuaomo un pat draudēja nepiešķirt Ņujorkai federālos līdzekļus, ja mēra amatā tiktu ievēlēts Mamdani. Tramps Mamdani dēvēja par "komunistu" un brīdināja par pilsētas "izredžu uz panākumiem vai pat izdzīvošanu nulli", ja viņš nonāktu pie varas. Tomēr šķiet, ka šie Trampa izteikumi un draudi nav atturējuši vēlētājus, bet, iespējams, pat nedaudz palīdzējuši Mamdani, kurš sevi pozicionēja kā atšķirīgu politisko alternatīvu.

Vēlēšanu rezultāti un nākamie soļi

Balsošanas beigām apritot nepilnai stundai, Ņujorkas pilsētas Vēlēšanu padome publicēja neoficiālos rezultātus, kas apliecināja Mamdani pārliecinošo uzvaru. Viņš ieguvis aptuveni 50,5% balsu, kamēr Endrū Kuaomo saņēmis 41,4%, bet Kērtiss Sliva – 7,3% balsu. Ja šie rezultāti tiks oficiāli apstiprināti, Mamdani stāsies amatā 1. janvārī, gatavojoties risināt pilsētas sarežģītos izaicinājumus un īstenot savus vērienīgos, taču dažiem šķietami nereālistiskos, priekšvēlēšanu solījumus. Viņa panākums ir ne tikai personisks triumfs, bet arī spēcīgs signāls par Ņujorkas iedzīvotāju vēlmi pēc jaunām idejām un politiskās pārmaiņas.