Rīga: +13.2°С
Zviedrijas cietumu pārapdzīvotības risinājums: Tartu kļūst par mājvietu simtiem notiesāto
Zviedrijas un Igaunijas starpā panākta satraucoša, bet nepieciešama vienošanās, kas paredz simtiem Ziemeļvalstī notiesāto personu pārvietošanu uz Tartu cietumu Igaunijā. Šis solis, ko Zviedrijas tieslietu ministrs Gunnars Stremmers nodēvējis par būtisku atvieglojumu pārslogotajai Zviedrijas ieslodzījuma sistēmai, vienlaikus raisa jautājumus un diskusijas abās valstīs. Līgums paredz, ka Igaunija izīrās Zviedrijai 400 kameras Tartu cietumā, nodrošinot vietu līdz pat 600 ieslodzītajiem.
Kas būs jaunie Tartu iemītnieki? Neradikalizēti un bez saistības ar bandām
Igaunijas tieslietu ministre Līza Pakosta, komentējot šo neparasto soli, uzsvēra, ka uz Igauniju tiks pārcelti vienīgi veseli, gados jauni vīrieši, kuri nav radikalizējušies un nav saistīti ar organizēto noziedzību vai terorismu. Runa ir par personām, kas notiesātas par smagiem noziegumiem, tostarp slepkavību afekta stāvoklī, izvarošanu un ekonomiska rakstura noziegumiem, kuri pastrādāti individuāli, nevis bandu kontekstā. Ministre skaidroja, ka šiem notiesātajiem nav nepieciešama īpaša medicīniskā aprūpe vai augsta līmeņa drošības uzraudzība, tādējādi mazinot potenciālos riskus.
Kāpēc Igaunija un kāpēc Tartu? Ekonomiskā loģika un tukšās kameras
Lai arī sabiedrībā raisās plašas debates, Igaunijas puses motivācija slēpjas gan ekonomiskā loģikā, gan praktiskā nepieciešamībā. Tartu cietums ir moderna un dārga būve, kuras uzturēšana Igaunijai izmaksā ievērojamas summas gadā, bet kura šobrīd netiek pilnībā noslogota – aizņemta ir mazāk nekā trešdaļa no tās ietilpības. Iznomājot kameras Zviedrijai, Igaunija cer gūt ievērojamus papildu ienākumus – aptuveni 8500 eiro mēnesī par katru ieslodzīto, kas ir krietni vairāk nekā vidējās izmaksas par ieslodzītā uzturēšanu Igaunijā. Tas ļauj ne tikai segt cietuma uzturēšanas izdevumus, bet arī gūt peļņu, vienlaikus radot jaunas darba vietas cietuma personālam.
Zviedrijas dilemmas atbalss Baltijā
Zviedrijas Tieslietu ministrijas lēmumu virza akūtā cietumu pārapdzīvotības krīze, ko izraisījis pēdējos gados dramatiski pieaugušais vardarbīgu noziegumu, īpaši šaušanu un sprādzienu skaits, kas saistīts ar noziedzīgu grupējumu rēķinu kārtošanu. Premjerministra Ulfa Kristersona valdība, nākusi pie varas ar stingru solījumu cīnīties pret noziedzību un pastiprināt sodus, saskaras ar fizisku vietu trūkumu, kur izvietot arvien pieaugošo notiesāto skaitu. Ieslodzījuma vietu īre ārvalstīs ir viens no Tidö nolīguma – koalīcijas valdības vienošanās – stūrakmeņiem, kas paredz risināt šo sasāpējušo problēmu.
Bažas un nākotnes perspektīvas
Lai arī vienošanās piedāvā abpusējus ieguvumus – Zviedrijai atvieglojumu un Igaunijai finansiālu labumu – tā nav iztikusi bez kritikas un bažām. Igaunijas drošības dienesti un Tieslietu kanclera birojs ir pauduši nopietnus riskus, kas saistīti ar ārvalstu ieslodzīto izvietošanu, tostarp iespējamu spriedzes pieaugumu cietumā un riskiem, kas saistīti ar starptautisko organizēto noziedzību. Lai vienošanās stātos spēkā, tai vēl nepieciešams Zviedrijas parlamenta apstiprinājums ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, kas varētu nebūt viegls uzdevums, ņemot vērā opozīcijas partiju un cietumu darbinieku arodbiedrību pausto skepsi. Ja viss ritēs pēc plāna, pirmie Zviedrijas notiesātie Tartu cietumā varētu nonākt 2026. gada 1. jūlijā. Šis starpvalstu ieslodzījuma kameras īres modelis nav unikāls Eiropā – līdzīgus risinājumus jau iepriekš īstenojušas tādas valstis kā Norvēģija, Beļģija un Dānija.
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra