Zviedrijas noziedzības ēnas pār Tartu: Izvarotāji, slepkavas un ekonomiskie noziedznieki ceļā uz Igauniju

Ziemeļu kaimiņu dīvainais darījums: Tartu cietums kļūst par Zviedrijas noziedzības spiediena vārstu

Ziņas par starpvalstu vienošanos starp Igauniju un Zviedriju izskanējušas kā negaiss skaidrā debesī – tās radījušas gan pārsteigumu, gan bažas. Igaunijas otrās lielākās pilsētas Tartu modernajā cietumā, kas līdz šim stāvējis puspukstu, drīzumā sāks izmitināt notiesātos no Zviedrijas. Un runa nav par sīkiem likumpārkāpējiem vai cilvēkiem ar viegliem sodiem. Tartu cietumā sēdīsies par smagiem noziegumiem notiesātie: izvarotāji, slepkavas (tostarp tie, kas pastrādājuši noziegumus “afekta stāvoklī”), kā arī ekonomiskie noziedznieki.

Šis neparastais solis ir tiešs atspoguļojums dramatiskiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Zviedrija. Bandu noziedzības un vardarbīgo aktu lavīna pēdējos gados ir novedusi pie hroniska cietumu pārpildītības. Zviedrijas ieslodzījuma vietu sistēma burtiski lūst pa vīlēm, un valsts meklē izmisīgus risinājumus, lai tiktu galā ar pieaugošo notiesāto skaitu. Igaunija, savukārt, saskaras ar pretēju situāciju – tās cietumu populācija ir samazinājusies, atstājot modernus, bet dārgus kompleksus daļēji neizmantotus. Šī situāciju sakritība ir radījusi auglīgu augsni šim, daudzuprāt, kontroversālajam darījumam.

Aiz slēgtām durvīm: Līguma detaļas un finansiālais aspekts

Paredzams, ka starpvalstu līgums, kas ļaus Zviedrijai iznomāt līdz 600 vietām Tartu cietumā, tiks parakstīts Stokholmā jūnija vidū, un tā stāšanās spēkā plānota ar 2026. gada 1. jūliju, ja vien to apstiprinās abu valstu parlamenti. Zviedrijas gadījumā nepieciešams trīs ceturtdaļu balsojums, kas liecina par jautājuma politisko smagumu un iespējamām debatēm.

Finansiālā puses šajā darījumā Igaunijai ir ļoti pievilcīgas. Zviedrija maksās fiksētu ikgadēju summu 30,6 miljonu eiro apmērā par 300 kameru pieejamību, neatkarīgi no faktiski izmitināto ieslodzīto skaita. Ja tiks izmantotas papildu kameras, par katru notiesāto Zviedrija maksās 8500 eiro mēnesī. Šī summa segšot visus izdevumus, tostarp medicīnisko aprūpi, cietuma administrēšanu un pat tiesas izmaksas, ja tādas rastos. Salīdzinājumam, viena ieslodzītā uzturēšana Zviedrijā izmaksā aptuveni 11 500 eiro mēnesī, tādējādi darījums Igaunijā Zviedrijai nozīmē ievērojamu izmaksu ietaupījumu.

Saskaņā ar vienošanos, Zviedrijai faktiski tiks nodota visa Tartu cietuma ēka, izņemot atsevišķas daļas, piemēram, atklāto cietumu un psihiatriskās aprūpes nodaļas. Būtiski, ka cietumā darbosies Igaunijas tiesību akti, un kārtību nodrošinās vienīgi Igaunijas personāls. Zviedrijas cietuma darbinieki piedalīsies Igaunijas personāla apmācībā un, iespējams, veiks konsultatīvu vai kvalitātes kontroles lomu.

Kurš nonāks aiz Igaunijas restēm? Noziedznieku profils

Igaunijas tieslietu ministre Līsa Pakosta uzsvērusi, ka uz Tartu tiks pārcelti “neradikalizēti” pieaugušie vīrieši, kuri nav saistīti ar organizēto noziedzību un kuriem nav nepieciešama īpaša uzraudzība. Līguma projekts paredz, ka tie būs vīrieši, kas vecāki par 18 gadiem un notiesāti par smagiem individuāliem noziegumiem. Ministre sniegusi arī konkrētākus piemērus, norādot, ka tie varētu būt personas, kas izdarījušas slepkavības afekta stāvoklī, izvarotāji un ekonomiskie noziedznieki. Tiek skaidri norādīts, ka uz Igauniju netiks sūtīti bandu locekļi, personas, kas notiesātas par terorismu vai noziegumiem pret valsts drošību, kā arī tie, kuriem nepieciešama plaša medicīniskā vai psihiatriskā aprūpe vai kas tiek uzskatīti par augsta drošības riska personām.

Šī rūpīgā atlase it kā mazinātu riskus, taču drošības eksperti un Igaunijas Ģenerālprokurore pauž pamatotas bažas. Lai cik rūpīga būtu skrīninga procedūra, pastāv iespēja, ka arī šie, it kā “zema riska” notiesātie, varētu pastrādāt jaunus noziegumus Igaunijas cietumā. Sadursmes ar personālu, konflikti starp ieslodzītajiem vai mēģinājumi ienest aizliegtas vielas – šādas situācijas nav izslēgtas. Un, ja šādi noziegumi tiks pastrādāti Igaunijas teritorijā (cietumā), to izmeklēšana un kriminālvajāšana gulsies uz Igaunijas tiesībaizsardzības iestāžu pleciem, prasot papildu resursus.

Igaunijas ieguvumi un izaicinājumi: Ekonomika un drošība

Igaunijas Tieslietu ministrija šo darījumu pozicionē kā abpusēji izdevīgu. Zviedrijai tas ir glābšanas riņķis cietumu pārapdzīvotības krīzē. Igaunijai tas ir veids, kā lietderīgi izmantot dārgo un nepietiekami noslogoto Tartu cietuma infrastruktūru, par kuras uzturēšanu līdz šim maksāja Igaunijas nodokļu maksātāji. Vairāk nekā puse no 933 vietām Tartu cietumā pašlaik ir tukšas. Līgums nodrošinās darba vietas un profesionālo attīstību simtiem Igaunijas cietumu darbinieku Dienvidigaunijā, kas ir svarīgi reģiona ekonomikai. Turklāt, saglabājot cietuma kapacitāti un personālu, Igaunija uztur savu iekšējās drošības gatavību potenciālu krīžu gadījumā.

Tomēr medaļai ir divas puses. Drošības dienesti (Kapo) un Tieslietu kanclers pauž nopietnas bažas par riskiem, kas saistīti ar ārvalstu ieslodzīto uzņemšanu. Pastāv risks, ka zviedru notiesātie varētu nodibināt saites ar Igaunijas kriminālo pasauli. Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība nodrošināt tulkošanas pakalpojumus, palielināt medicīniskās un juridiskās palīdzības pieejamību, kā arī papildus apmācīt personālu darbam ar citu kultūru un valodu ieslodzītajiem. Policija arī ierosinājusi, ka Zviedrijas notiesāto tikšanās ar tuviniekiem varētu notikt tikai ar videokonferenču palīdzību, lai mazinātu risku, ka noziedznieku līdzdalībnieki pārceltos uz Igauniju un veidotu jaunus kriminālos tīklus.

Zviedrijas sāpes un Eiropas tendences

Zviedrijas cietumu krīze nav nejaušība. Valsts gadiem ilgi cīnās ar pieaugošo bandu vardarbību, kas ietver apšaudes un sprādzienus, kuri bieži notiek publiskās vietās, sējot bailes un nedrošību sabiedrībā. Stāvoklis ir tik kritisks, ka 2025. gada maijā Zviedrijas cietumu noslogojums sasniedza 141% no kameru kapacitātes. Prognozes liecina, ka tuvākās desmitgades laikā notiesāto skaits Zviedrijā varētu gandrīz četrkāršoties, sasniedzot pat 30 000 cilvēku.

Šādā situācijā, kad iekšējie resursi ir izsmelti, cietuma vietu īre ārvalstīs kļūst par pragmatisku, lai arī drastisku risinājumu. Zviedrija nav pirmā Eiropas valsts, kas sper šādu soli. Līdzīgus risinājumus iepriekš izmantojušas Norvēģija un Beļģija, īrējot cietuma kameras Nīderlandē, savukārt Dānija pašlaik plāno nosūtīt ieslodzītos uz Kosovu. Šī tendence atklāj kopīgu Eiropas valstu izaicinājumu – tikt galā ar pieaugošo noziedzību un tās radīto spiedienu uz ieslodzījuma vietu sistēmām.

Diskusijas un sabiedrības uztvere: Emocijas un realitāte

Igaunijas tieslietu ministre Līsa Pakosta atzinusi, ka šis lēmums nav viegls un neizraisa plašu sabiedrības sajūsmu. Tomēr viņa uzsvērusi, ka cietumi ir nepieciešama sabiedrības drošības sastāvdaļa, un situācijā, kad uzbūvēts moderns, bet tukšs cietums, tā iznomāšana ir atbildīgs solis, lai neradītu vēl lielākus zaudējumus valsts budžetam. Ministre norādījusi, ka līdzīga prakse Eiropā jau pastāv un ka Igaunijas cietumu sistēma atbilst augstiem starptautiskiem standartiem.

Neskatoties uz ministrijas skaidrojumiem, sabiedrībā raisījušās plašas diskusijas un bažas. Tieslietu kanclera birojs paudis trīs galvenās rūpes: lai netiktu pasliktināta igauņu ieslodzīto situācija, lai ar zviedru notiesātajiem tiktu apiets saskaņā ar Igaunijas likumiem un starptautiskajām prasībām, un lai netiktu apdraudēta Igaunijas iekšējā drošība plašākā nozīmē. Ir pat izveidota tautas iniciatīva pret Zviedrijas ieslodzīto pārvietošanu uz Tartu cietumu. Šīs bažas atspoguļo cilvēku dabisko nedrošību un aizspriedumus pret “svešiem” noziedzniekiem, lai arī cik rūpīgi tie tiktu atlasīti.

Situācija ir kā sarežģīta šaha partija, kur katram gājienam ir savas sekas. Igaunija gūst finansiālus ieguvumus un nodrošina darba vietas, vienlaikus uzņemoties potenciālus drošības riskus un administratīvo slogu. Zviedrija atvieglo akūtu pārapdzīvotības problēmu savos cietumos, bet deleģē soda izciešanu citai valstij, radot jautājumus par resocializācijas efektivitāti un notiesāto tiesībām. Lai gan abas valstis apgalvo, ka sadarbība balstās uz uzticību un kopīgām vērtībām krimināltiesību jomā, realitāte nes līdzi nezināmus izaicinājumus. Kā norāda Igaunijas Ģenerālprokurore, pat vislabākajā skrīninga procesā nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka notiks jauni noziegumi, un tas radīs papildu slodzi Igaunijas tiesību sistēmai. Šis darījums, lai arī ekonomiski pamatots un Zviedrijai vitāli nepieciešams, ir drosmīgs, bet potenciāli riskants solis, kas liek uzdot jautājumus par solidaritātes cenu un robežām mūsdienu Eiropā.