Rīga: -12.6°С
Aizsardzības ministrs: Krievijas kara vilcieniem Latvijas teritorijā nebūs vietas
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir stingri paudis nostāju, ka Latvijas teritorijā vairs nedrīkstētu pastāvēt iespēja, ka pa dzelzceļa sliedēm kursē Krievijas kara vilcieni. Šis paziņojums izskanējis laikā, kad tiek aktīvi izvērtēta Latvijas dzelzceļa infrastruktūras atbilstība mūsdienu drošības prasībām, īpaši pieaugošo ģeopolitisko spriedžu gaismā. Ministrs uzsvēris, ka pašlaik norit rūpīga analīze par nepieciešamajām izmaiņām un alternatīvām esošajai sliežu infrastruktūrai, lai pilnībā izskaustu jebkādus okupantu militārās tehnikas pārvietošanās draudus.
Šis paziņojums sakrīt ar plašākām diskusijām par valsts drošības stiprināšanu un potenciālo draudu novēršanu. Militārie eksperti jau iepriekš ir brīdinājuši, ka dzelzceļa līnijas, kas savieno Latviju ar Krieviju, rada tiešus riskus valsts drošībai. Viens no galvenajiem apspriestajiem jautājumiem ir par dzelzceļa sliežu nojaukšanu Latvijas austrumu pierobežā. Šo ideju jau publiski atbalstījis arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, norādot, ka drošības intereses ir primāras un, ja situācija to prasīs, demontāža ir iespējama.
Drošības apsvērumi un dzelzceļa infrastruktūras modernizācija
No aizsardzības nozares skatupunkta, Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā pastāv būtiski trūkumi, kas radušies vēsturiski, tostarp savienojamības trūkums ar Rietumeiropas dzelzceļa standartiem (1435 mm sliežu platums) un saglabātā savienojamība ar Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļu (1520 mm sliežu platums). Šāda situācija rada nepieciešamību pēc sarežģītas un laiku prasošas kravu pārkraušanas, kas varētu kļūt par mērķi potenciālām sabotāžām un uzbrukumiem.
Lai risinātu šos jautājumus, norit darbs pie Latvijas nacionālā militārās mobilitātes plāna. Tiek uzsvērta projekta “Rail Baltica” nozīme, kas ne tikai palielinās militārās mobilitātes spējas reģionā, bet arī integrēs Latviju Eiropas dzelzceļa tīklos. Aizsardzības ministrija jau iepriekš ir izteikusi bažas par dzelzceļa vadības sistēmu un ritošā sastāva savienojamību ar Krievijas dzelzceļa vadības tīklu, uzskatot to par drošības apdraudējumu.
Valdība ir apstiprinājusi indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2025.-2029. gadam, kura mērķis ir attīstīt pasažieru pārvadājumus un veicināt reģionu savienojamību. Lai gan plāns galvenokārt fokusējas uz pasažieru pārvadājumiem un ilgtspējīgu mobilitāti, drošības aspekti ir neatņemama sastāvdaļa nozares attīstībā. Latvijas dzelzceļš ir ieviesis savu drošības politiku, kas vērsta uz infrastruktūras aizsardzību, risku identificēšanu un reaģēšanu uz drošības incidentiem.
Iespējamie risinājumi un nākotnes perspektīvas
Par sliežu demontāžu pierobežā jautājums ir izvērtēšanas stadijā. Militārie eksperti, piemēram, Igors Rajevs, norāda, ka sliežu demontāža varētu būt efektīva, bloķējot pretinieka militāro pārvietošanos, taču atzīst Krievijas spēju ātri atjaunot infrastruktūru. Viņš arī uzsver, ka jautājums ir sarežģīts, ņemot vērā dinamisko starptautisko situāciju.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir norādījis, ka skaidrība par sliežu noņemšanu Krievijas pierobežā sagaidāma nākamā gada sākumā, kad tiks saņemti atzinumi no ministriju un drošības iestāžu analīzes. Tiek uzsvērta nepieciešamība pēc ciešas sadarbības starp ministrijām, sabiedrotajiem un pašvaldībām.
Aizsardzības ministrs Sprūds turpina uzsvērt, ka nepieciešams rast alternatīvas esošajai sliežu infrastruktūrai. Lai gan konkrēti plāni par demontāžu vēl netiek izklāstīti, prioritāte ir un paliek valsts drošība un suverenitāte. Lēmumi tiks pieņemti, rūpīgi izvērtējot visus riskus un ieguvumus, un iesaistot visas atbildīgās institūcijas un starptautiskos partnerus.
Sekojiet mums līdzi: