Čakša par budžetu: valsts parāds un izdevumu samazināšana rada nopietnus jautājumus

Valsts parāds un nākamā budžeta izaicinājumi: Čakša pauž bažas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša ir paudusi nopietnas bažas par gaidāmo valsts budžetu, īpaši uzsverot, ka ir grūti izvairīties no valsts parāda palielināšanas. Viņa norādīja, ka ministriju bāzes budžeti tiek rūpīgi izvērtēti, kas ir atšķirīga pieeja nekā iepriekšējos gados, kad galvenā uzmanība tika veltīta jaunām iniciatīvām. Šogad prioritāte ir likumprojektu izskatīšana un ieinteresēto pušu uzklausīšana. Čakša uzsvēra, ka budžeta komisija ir apmeklējusi Valsts kasi, lai izprastu valsts parāda pārvaldīšanu un noskaidrotu, vai valsts neaizņemas pārāk daudz, meklējot iespējas arī strādāt ar mazāku parādu.

Čakša salīdzināja situāciju ar mājsaimniecības budžetu, kurā, ja ienākumi ir ierobežoti un izdevumi pieaug, ir nepieciešams pārskatīt tēriņus un meklēt veidus, kā ietaupīt. Šī pati loģika attiecas uz valsts līmeni. Viņa atzina, ka ir daudz jautājumu gan par pašu parādu, gan par to, vai izdevumi ir pietiekami samazināti. “Mēs tos dzirdam katru dienu, no tā neslēpjamies un esam gatavi vērtēt bāzes izmaksas,” sacīja komisijas priekšsēdētāja. Lai gan budžeta pieņemšana nebūs viegls process, Čakša ir optimistiska, aicinot koalīcijas partnerus samazināt savstarpējos strīdus un vairāk koncentrēties uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Viņa uzsvēra, ka politiķiem ir jāspēj sniegt skaidras atbildes ar konkrētiem rādītājiem, nevis runāt par “mistisku pieejamību”, it īpaši jomās kā veselība un izglītība.

Valsts parāds šobrīd ir ievērojams, un dažādi eksperti brīdina par tā pieaugumu. Fiskālās disciplīnas padome prognozē, ka parāds 2025. gadā varētu sasniegt 49% no IKP, turpinot pieaugt arī turpmākajos gados. Tas nozīmē, ka arvien vairāk līdzekļu tiks novirzīts parāda apkalpošanai, atstājot mazāk resursu svarīgām jomām kā izglītība, veselības aprūpe un drošība. Lai gan Latvijas parāda līmenis joprojām ir salīdzinoši zems salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, šī tendence norāda uz nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību valsts finanšu ilgtspējai.