Eiropas Vājās Vieta Krievijas Iespējamā Konfliktā: IFRI Ziņojums Brīdina par Gatavības Trūkumu

Eiropas Aizsardzības Nespējas Ilgstošā Konfliktā ar Krieviju: IFRI Pētījums Brīdina par Kritiskām Vājībām

Jauna Francijas Starptautisko attiecību institūta (IFRI) analīze met ēnu pār Eiropas gatavību pretoties potenciālam ilgstošam un augstas intensitātes militāram konfliktam ar Krieviju. Ziņojums, kas tika publicēts 2025. gada novembrī, stingri norāda uz kontinentālās Eiropas ievērojamām vājajām vietām, īpaši attiecībā uz spēju ātri mobilizēt pietiekamu karavīru skaitu un efektīvi ražot nepieciešamo munīciju un ieročus. Šī situācija tiek raksturota nevis kā īstermiņa izaicinājums, bet gan kā ilgtermiņa drauds, kas prasa tūlītēju un koordinētu rīcību no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kritiskie Militārie Trūkumi un Mobilizācijas Grūtības

IFRI pētījuma galvenais secinājums ir satraucošs: Eiropai trūkst gatavības ilgstošam karam. Lai gan Eiropas valstīm ir ekonomiskie resursi, militārās spējas un tehnoloģiskā kompetence, lai stātos pretī Krievijai līdz 2030. gadam, panākumi ir pilnībā atkarīgi no politiskās gribas izrādīšanas. Ziņojuma autori izceļ “kritisku militāru trūkumu” esamību, kas rada nopietnas bažas par Eiropas spēju efektīvi reaģēt uz krīzi. Daudzas Eiropas NATO un ES dalībvalstis, īpaši tās, kurām ir mazāki bruņotie spēki, sastopas ar nopietnām problēmām karavīru mobilizācijā. Ziņojumā teikts, ka 2025. gadā 20 no 30 Eiropas NATO vai ES dalībvalstīm ir profesionāli sauszemes spēki ar mazāk nekā 15 000 karavīru. Tas nozīmē, ka šīs valstis nespētu izveidot vairāk par pāris bataljoniem, ko nosūtīt prom no savām robežām, izņemot dažas frontes valstis, kas varētu mobilizēt rezerves un nacionālās gvardes savā teritorijā. Tas rada situāciju, kurā lielo militāro formējumu mobilizācijas un uzturēšanas atbildība gulstas uz pleciem tikai dažām lielākajām valstīm, piemēram, Francijai, Lielbritānijai un Vācijai.

Ražošanas Kavēkļi un Krievijas Pieredze

Papildus mobilizācijas problēmām, Eiropa saskaras ar grūtībām pārvērst palielinātos militāros izdevumus par taustāmu rūpniecisku pieaugumu. Lai gan Eiropai ir priekšrocības aviācijā un jūras spēku jomā salīdzinājumā ar Krieviju, tās sauszemes spēki cieš no kritiskiem munīcijas krājumu trūkumiem. Šī problēma ir īpaši satraucoša, ņemot vērā Krievijas pieredzi karā pret Ukrainu, kur tā ir demonstrējusi spēju mobilizēt savus spēkus un resursus. Ziņojums arī norāda uz politisko fragmentāciju un nopietnām gatavības problēmām, kas rada šaubas par Eiropas karaspēku politisko, stratēģisko un operatīvo pieejamību konfrontācijas scenārija gadījumā.

Eiropas Komisijas un Dalībvalstu Atbildes un Stratēģijas

Reaģējot uz mainīgo drošības vidi, Eiropas Savienības dalībvalstis ir palielinājušas militāros izdevumus kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības spējas. Viens no piemēriem ir plāns “ReArm Europe / Gatavība 2030”, kas paredz mobilizēt līdz pat 800 miljardiem eiro Eiropas drošības un noturības stiprināšanai. Tāpat ir izveidota Eiropas Aizsardzības industriālā programma (EDIP), kas paredz investīcijas jaunās tehnoloģijās un atbalstu uzņēmumiem visā ES, tostarp Latvijā, lai palielinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības kapacitāti un mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem. Šīs programmas mērķis ir arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti lielajos Eiropas mēroga aizsardzības projektos. Eiropas aizsardzības industriālā stratēģija (EAIS) paredz skaidru ilgtermiņa redzējumu un darbību kopumu, lai nodrošinātu aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi krīzes situācijās. Tomēr, kā uzsver IFRI, šīs iniciatīvas nepietiks bez stingras politiskās gribas un saskaņotas aizsardzības ekonomiskās stratēģijas.

Secinājumi un Turpmākie Soļi

IFRI ziņojums ir spilgts atgādinājums par to, ka Eiropai vēl ir tāls ceļš ejams savu aizsardzības spēju stiprināšanā. Lai gan ir panākts progress militāro izdevumu palielināšanā un aizsardzības industrijas attīstīšanā, fundamentālas problēmas, piemēram, kritiskie munīcijas krājumu trūkumi un mobilizācijas spēju ierobežojumi, joprojām pastāv. Eiropas politiskajiem līderiem ir steidzami jākoncentrējas uz šo vājumu novēršanu, veicinot ciešāku sadarbību, investējot stratēģiskās nozarēs un, pats galvenais, demonstrējot nelokāmu politisko gribu stāties pretī potenciālajiem draudiem. Tikai šādi Eiropa var cerēt uz drošāku nākotni un spēt aizstāvēt savas vērtības un intereses pasaules mainīgajā ģeopolitiskajā ainavā.