Izglītības ministrijas galvenā prioritāte – jaunais skolu finansēšanas modelis

Jaunais skolu finansēšanas modelis – Izglīstības ministrijas galvenā prioritāte

Izglītīas un zinātnes ministrijas (IZM) aktualitāte nr. 1 ir jaunā skolu finansēņas modeķa "Programma skolā" ieviešana. Tas tiek uzskatīts par fundamentālu soli, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitatīvu izglību visiem Latvijas skolēniem, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas vai sociālekonomiskā statusa. IZM Izglītības departamenta direktors Rūdoļfs Kalvāns uzsvēris, ka esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" pedagogu atalgojuma pieaugums būtiski atkarīgots no skolēnu skaita konkrētajā novadā, radot nevienlīdzīu situāciju. Jaunais modelis paredzņ no valsts budŻeta finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemt tās novadaņ, kuru skolu tīkls ir optimizēts atbilstoši IZM noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Reformas virzība un sekas

Pašreizē dokumenti, kas reglamentē jauno finansēņas modeli, tiek aktīvi saskaņoti ar sadarbības partneriem. Kalvāns paredz, ka rudens mēnesos ņemīs tiks virzīts uz apstiprināšanu, tādējām ķeroties pie pilnvērtīgas īstenotības no 2025. gada 1. septembra. Šī reforma ir ne tikai par finansējumu, bet arī par pedagogu darba samaksas taisnīgu un konkurētspējīgu nodrošināšanu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Tādējām tiks radīts lielāka prognozējamība gan pedagogiem, gan skolu direktoriem, dodot tiem plašāku autonomiju skolu darbības un finanšu plānošanā. Lai gan sākotnēji bija plānots reformu ieviest agrāk, finansējuma trūkums lika atlikt šo ieceri. Valdība jau ir vienojusies par modeļa pilnā apmērā ieviešanu no 2025. gada rudens, tomēr nepieciešamie miljoni vāl tiks meklēti valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā. Paredzamās izmaksas reformai ir ievērojamas: 2025. gadā nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2026. gada tie būtu aptuveni 107 miljoni eiro ik gadu.

Papildu finansējums un skolu tīklu optimizācija

Lai gan IZM budžeta prioritātes 2025. gadā ietver ne tikai jauno finansēņas modeli, bet ari pedagogu zemākās algas likmes pieaugumu par 2,6% no 2025. gada janvāra, un augstskolu institucionālā finansējuma ieviešanu, tomēr jaunais skolu finansēņas modelis tiek izceltās kā vissvarīgotākais. Vispārēgās izglītības departaments, kuru vada Kalvāns, ir izstrādājis jaunu pedagogu darba samaksas finansēņas sistēmu, kas nodrošinās finansējumu pilnvērtīgas izglītības programmas īstenotāšanai. Ĭipāri tam, ka ir panākta vienotās maksājumu sistēmas izveide, lai nodrošinātu mērķdotācijas pedagogiem, tiek domāts ari par papildu finansējumu atbalsta personālam, piemēram, psihologiem un speciālajiem pedagogiem. Patlaban IZM vārsvarīgais uzdevums ir nodrošināt efektīvu skolu tīklu, kas pamatojas uz IZM izstrādātajiem skolēnu skaita kritērijiem, tādādā veidā radot pamatu jaunā modeļa veiksmītai īstenotāšanai un skolu sistēmas stabilizācijai. Kalvāns ir paudis, ka tikai pēc "Programmas skolā" ieviešanas varētu pilnvērtīgi pieškirties cītu reformu virzībai, piemēram, ģimnāziju tīklu pārskatīšanai, jo pašlaik esošie darba uzdevumi ir pietiekami, lai pilnvērtīgi tos risinātu.