Karina Palkova ar plašu partiju atbalstu virzās uz Tiesībsarga amatu: cerības uz reputācijas atjaunošanu un proaktīvu darbību

Karinas Palkovas ceļš uz Tiesībsarga amatu: plašs politiskais atbalsts un jaunas vēsmas cilvēktiesību aizsardzībā

Latvijas politiskajā un tiesiskajā ainavā iestājies nozīmīgs brīdis – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore un zvērināta advokāte Karina Palkova ir nostabilizējusies kā vienīgā un visplašāk atbalstītā kandidāte Tiesībsarga amatam. Šis pavērsiens, ko iezīmē gan valdošās koalīcijas, gan ievērojamu opozīcijas spēku pārliecinošs atbalsts, liecina par jaunas nodaļas sākumu valsts cilvēktiesību aizsardzības vēsturē. Pēc ilgstošām diskusijām un rūpīgām apspriedēm, kas vainagojās ar nomināciju termiņa beigām 4. septembrī bez citiem pretendentiem, Palkovas kandidatūra ieguvusi stabilu pamatu apstiprināšanai, un Saeimas balsojums par viņas iecelšanu šajā augstajā amatā varētu notikt jau 18. septembrī.

Nacionālās apvienības (NA) paustā slieksme atbalstīt Karinu Palkovu, ko apliecinājis NA deputāts Artūrs Butāns, ir vēl viens apliecinājums tam, ka viņas kandidatūra ir spējusi apvienot dažādus politiskos spēkus. Šis plašais politiskais konsensuss, ko papildina “Jaunās Vienotības” (JV), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) – kas Palkovu sākotnēji virzīja – un “Progresīvo” frakciju, kā arī opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” (AS) stingrais atbalsts, liecina par patiesu cerību un vēlmi pēc jaunas enerģijas un skaidra redzējuma Tiesībsarga biroja darbā. Kā lakoniski, taču dziļi trāpīgi atzīmējis AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars, Palkovai ir “absolūts atbalsts”, kas rada pārliecību par viņas veiksmīgu apstiprināšanu parlamentā.

Karinas Palkovas profesionālā profila daudzveidība un spēks

Karinas Palkovas profesionālā biogrāfija ir iespaidīgs piemērs tam, kā akadēmiskā izcilība apvienojas ar praktisko pieredzi un sabiedrisko aktīvismu. Rīgas Stradiņa universitātes profesores, Sociālo zinātņu fakultātes dekānes un vadošās pētnieces amats apliecina viņas dziļās zināšanas tiesību zinātnē un spēju vadīt nozīmīgas institūcijas. Viņas doktora grāds tiesību zinātnē, ko iegūta RSU, aizstāvot promocijas darbu par nepilngadīgo pacientu un ārstniecības personu tiesiskajām attiecībām, liecina par mērķtiecīgu un padziļinātu specializāciju, kas būs nenovērtējama Tiesībsarga biroja darbā. Palkova ir ne tikai teorētiķe, bet arī aktīva zvērināta advokāte, kuras specializācija medicīnas tiesībās, tostarp medicīnas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta regulējumā, paver plašas iespējas iedzīvotāju tiesību aizsardzībā šobrīd tik strauji mainīgajā pasaulē.

Viņas pieredze veselības ministra ārštata padomnieces amatā ārstu un pacientu tiesību jautājumos nodrošina unikālu ieskatu veselības aprūpes sistēmas niansēs un tās tiesiskajā regulējumā. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad pacientu tiesību ievērošana, medicīnisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ir sabiedrības uzmanības centrā. Palkova pati ir uzsvērusi nepieciešamību izglītot Latvijas pacientus par viņu tiesībām, jo bieži vien viņi tās nezina – tas ir reāls un praktisks piemērs, kā tiesībsargs var aktīvi veicināt iedzīvotāju informētību un iespējas aizstāvēt savas tiesības sarežģītā sistēmā. Veselības aprūpes joma, kurā saskarsme ar valsts pārvaldi ir visbiežākā un kur indivīds visbiežāk var justies bezpalīdzīgs, Palkovas vadībā varētu piedzīvot būtiskus uzlabojumus, nodrošinot taustāmus rezultātus un uzlabojot tūkstošiem cilvēku dzīves kvalitāti.

Lai gan Palkova savulaik bija iesaistīta partijā “Sabiedrība citai politikai”, kas vēlāk iekļāvās “Vienotībā”, viņa strikti norāda, ka no aktīvās politikas ir aizgājusi pirms vairāk nekā desmit gadiem. Šī distance no partiju politikas ir vitāli svarīga, ņemot vērā Tiesībsarga amata pamatprincipu – neatkarību un objektivitāti. Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam, un nevienam nav tiesību ietekmēt viņu funkciju un uzdevumu pildīšanā, kā to nosaka Tiesībsarga likums. Šī neatkarība ir demokrātiskas valsts garants, kas pasargā pilsoņus no valsts pārvaldes patvaļas un nodrošina tiesiskumu ikviena dzīvē.

Tiesībsarga institūcijas nozīme un atjaunošanas nepieciešamība

Tiesībsarga institūcija Latvijā, izveidota 2007. gada 1. janvārī, ir kā stingrs sardzes postenis cilvēktiesību aizsardzības frontē. Tā ir valsts amatpersona, kuras galvenais uzdevums ir būt kā tilts starp valsti un tās iedzīvotājiem, veicinot cilvēktiesību aizsardzību un nodrošinot, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Tiesībsarga birojs ir arī nacionālā cilvēktiesību iestāde, kura akreditēta ANO ar “A” statusu, apliecinot tās atbilstību starptautiskiem standartiem.

Tomēr, kā atklājas no pašas Karinas Palkovas teiktā, institūcijas reputācija ir cietusi. Iepriekšējā tiesībsarga Jura Jansona pēkšņā atkāpšanās no amata 2025. gada 19. jūnijā, ko pavadīja publiskas diskusijas par viņa darba efektivitāti un personīgajiem izaicinājumiem, atstāja ēnu uz Tiesībsarga biroja tēlu. Palkova atklāti atzinusi, ka iepriekšējais tiesībsargs, iespējams, nav pilnā mērā pildījis tam uzticētos pienākumus, kā rezultātā sabiedrības uzticība nav augstākajā līmenī. Šī drosmīgā diagnoze liecina par jaunas vadības apņēmību nevis slēpt problēmas, bet gan ar atvērtību un godīgumu stāties tām pretī. Tas ir solis pretim patiesai atjaunotnei.

Tiesībsarga amatā Palkova saskata iespēju atjaunot uzticību, padarot biroju efektīvāku un pieejamāku sabiedrībai. Viņas vīzija paredz, ka tiesībsargs nedrīkst būt “birokrātiska institūcija”, bet gan “jēgpilna”, kas “sadzird iedzīvotājus” un “iet ārā pie sabiedrības, uz reģioniem, pie organizācijām.” Šis ir aicinājums pēc dinamiskākas, pieejamākas un atsaucīgākas institūcijas, kas aktīvi meklē risinājumus, nevis tikai pasīvi reaģē uz sūdzībām. Šāda proaktīva pieeja ir vitāli svarīga mūsdienu sabiedrībā, kuras problēmas ir kompleksas un prasa ne tikai tiesisko zināšanu dziļumu, bet arī spēju sadarboties un veidot dialogu ar dažādām sabiedrības grupām.

Jaunās prioritātes un nākotnes redzējums

Palkovas izvirzītās prioritātes Tiesībsarga amatā ir ambiciozas un visaptverošas, aptverot virkni sabiedrībai sāpīgu un aktuālu jautājumu. Vispirms tiek akcentētas bērnu tiesības visās to izpausmēs, sākot ar vardarbības izskaušanu ģimenē un skolā, kas ir viena no smagākajām un slēptākajām problēmām sabiedrībā. Bērni, kā visneaizsargātākā sabiedrības daļa, prasa īpašu uzmanību un mērķtiecīgu rīcību no valsts iestādēm, lai nodrošinātu viņu labklājību un tiesību ievērošanu. Palkovas apņēmība risināt šo jautājumu ir apliecinājums tam, ka jaunais tiesībsargs nebūs pasīvs novērotājs, bet gan aktīvs cīnītājs par taisnīgumu.

Nākamā būtiskā prioritāte ir digitālo tehnoloģiju ietekme uz cilvēktiesībām. Digitālā transformācija, lai gan nes neskaitāmus ieguvumus, rada arī jaunus izaicinājumus – no datu privātuma un drošības līdz kiberhuligānismam un nepatiesas informācijas izplatībai. Šajā jomā tiesībsargam būs jābūt ne tikai tiesību ekspertam, bet arī tehnoloģiski zinošam un spējīgam paredzēt nākotnes riskus, lai laikus aizstāvētu iedzīvotāju tiesības digitālajā telpā. Palkovas pieredze medicīnas tiesībās, kas jau tagad saskaras ar mākslīgā intelekta un robottehnoloģiju regulējumu, dod viņai spēcīgu pamatu šo izaicinājumu risināšanā.

Sociālie jautājumi, kas aptver plašu problēmu loku no nabadzības un nevienlīdzības līdz sociālajai iekļaušanai un atbalstam mazāk aizsargātajām grupām, arī būs Palkovas dienaskārtībā. Tiesībsarga birojam ir būtiska loma, identificējot sistēmiskus trūkumus sociālās labklājības sistēmā un piedāvājot risinājumus, kas nodrošina katra indivīda tiesības uz cienīgu dzīvi. Viņa arī norādījusi uz nepieciešamību pārskatīt Tiesībsarga biroja uzdevumus un struktūru, veicot funkcionālo auditu, lai optimizētu izmaksas un padarītu darbu efektīvāku. Tas nozīmē ne tikai birokrātisko šķēršļu mazināšanu, bet arī jaunu, inovatīvu pieeju meklēšanu, lai sasniegtu labākus rezultātus ar mazākiem resursiem. “Būtu jāpārskata tiesībsarga un Tiesībsarga biroja uzdevumi un struktūra,” viņa norādījusi, akcentējot, ka darbs ir jāpadara efektīvāks, liekot “citus akcentus.”

Politiskā griba un sabiedrības cerības

Tiesībsarga amata kandidātu apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, un pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Kaut arī patlaban tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas dotu tiesības kandidātus izvirzīt arī Valsts prezidentam, pašreizējā procedūra ir skaidra, un Palkovas plašais politiskais atbalsts signalizē par viņas gandrīz drošu apstiprināšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirms galīgā balsojuma uzklausīs Palkovas redzējumu, un šī sēde būs izšķirošs brīdis, kurā deputātiem būs iespēja gūt pārliecību par viņas spējām un apņēmību.

Interesanti, ka sabiedrības iniciatīva “Mans Tiesībsargs”, ko organizēja kustība “Par!”, izgaismoja, ka iedzīvotāju vidū lielāko atbalstu guvuši citi kandidāti, piemēram, bijušais Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, Ilze Bērziņa un Sanita Osipova. Šī atšķirība starp tautas pausto atbalstu un politisko lēmumu var raisīt pārdomas par demokrātijas mehānismu efektivitāti un sabiedrības iesaistes patieso svaru valsts pārvaldē. Tomēr, jāatzīst, ka politiskā konsensa veidošana ir sarežģīts process, kurā jāņem vērā daudzi faktori, un Karinas Palkovas kandidatūra ir spēcīgs signāls, ka tiek meklēts risinājums, kas var apvienot gan profesionālo kompetenci, gan spēju atjaunot institūcijas reputāciju, vienlaikus gūstot plašu parlamentāro atbalstu.

Karina Palkova pati pauž pārliecību par savu spēju saglabāt neatkarību amatā, norādot, ka viņai ir sava profesija un pieredze, kas ļaus tai nepadoties ietekmei. Viņa neslēpj, ka uzskata sevi par problēmu risinātāju, un tas ir būtisks raksturojums Tiesībsarga amatā, kur ikdienā jāsaskaras ar sarežģītām situācijām un jāmeklē efektīvi risinājumi cilvēku labā. Viņas izteiktā vēlme veidot dialogu ar frakcijām un viņas pozitīvās atsauksmes par jau notikušajām tikšanām liecina par gatavību konstruktīvai sadarbībai, vienlaikus saglabājot tiesībsarga institūcijas pamatu – tās neatkarību.

Secinājumi un nākotnes perspektīvas

Tuvojoties balsojumam Saeimā, visa Latvija ar cerībām raugās uz Karinas Palkovas kandidatūru. Viņas plašā akadēmiskā bāze, specializācija medicīnas tiesībās un apņemšanās veidot pieejamu un problemātiku risinošu tiesībsarga institūciju liecina par to, ka Latvija atrodas jaunas nodaļas priekšā cilvēktiesību aizsardzībā. Tas ir ne tikai formāls process, bet gan patiesi emocionāls brīdis, kas var atjaunot sabiedrības uzticību valsts spējai aizstāvēt ikviena iedzīvotāja tiesības un brīvības. Ja Karina Palkova tiks apstiprināta amatā, viņas uzdevums būs milzīgs – pārvarēt pagātnes ēnas, stiprināt institūcijas efektivitāti un būt par uzticamu balsi tiem, kuru tiesības ir apdraudētas. Latvijas sabiedrība ir pelnījusi tiesībsargu, kas ir ne tikai likuma sargs, bet arī cilvēcības un taisnīguma bāka, un cerams, ka Karina Palkova šo lomu spēs pildīt ar pilnu atdevi un panākumiem.