Krišjānis Kariņš asi kritizē Angelas Merkeles izteikumus par Baltijas valstīm un Ukrainas karu

Kariņa skarbie vārdi Merkelē

Bijušais Latvijas premjerministrs un pašlaik ģeopolitikas eksperts Krišjānis Kariņš ir asi reaģējis uz bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles nesenajiem izteikumiem, kuros viņa mēģinājusi daļēji vainot Poliju un Baltijas valstis Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā. Kariņš paudis pārsteigumu par šādu Merkeles nostāju, īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situaciju un notikumus Ukrainā. Viņš uzsvēris, ka Rietumu politiķu neizpratne par Krievijas prezidenta Vladimira Putina patiesajiem mērķiem ir bijusi fundamentāla un ilggadēja. "Es viņai konsekventi sacīju, ka ar Putinu nevar "pa labam"!" atklājis Kariņš, norādot, ka Merkele tolaik uzskatīja, ka Baltijas valstīm nav taisnība. Viņš arī paudis gandarījumu, ka jaunais Vācijas kanclers Frīdrihs Merzs atšķirībā no Merkeles nesimulē šādu izpratni par Krieviju.

Merkeles versija par notikumiem

Angela Merkele Ungārijas medijam "Partizan" sniegtajā intervijā izteikusi domu, ka viņas priekšlikums 2021. gadā veidot jaunu formātu tiešām sarunām ar Vladimiru Putinu netika atbalstīts galvenokārt Baltijas valstu un Polijas iebildumu dēļ. Viņa apgalvojusi, ka šīs valstis baidījušās no kopējas Eiropas Savienības politikas trūkuma attiecībā uz Krieviju, kas varētu mazināt tās ietekmi sarunās. Merkele arī piebildusi, ka pēc viņas aiziešanas no amata un šo sarunu neveikšanās sākās Krievijas pilna mēroga agresija Ukrainā.

Kritika un alternatīvi skatījumi

Kariņa kritika nav vienīgā. Arī citi politiķi, piemēram, bijušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols, ir nosaukuši Merkeles izteikumus par "absurdiem un zemiskiem". Viņi norāda, kavainot valstis, kuras gadiem ilgi brīdinājušas par Krievijas impēriskajām ambīcijām, ir mēģinājums pārrakstīt vēsturi un noslēpt savas kļūdas. Igauņu ārlietu ministrs Margus Tsahkna uzsvēris, ka Krievija ir vienīgā vainīgā agresijā, un minējis, ka "Putina atteikums pieņemt PSRS sabrukumu un Rietumu pagātnes piekāpšanos, ignorējot skaidrās brīdinājuma zīmes", ir īstais cēlonis. Polijas oficiālās personas arī noraida Merkeles apgalvojumus, norādot, ka viņas vārdi spēlē tikai Maskavas naratīvam. Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Remigijus Motuzas uzsvēris, ka Merkeles izteikumi neatspoguļo Vācijas oficiālo nostāju un ka attiecības ar Krieviju bija saspīkstas jau sen pirms 2021. gada, pieminot Krimas okupāciju 2014. gadā un Minskas vienošanos neizpildi.

Ilggadēja Merkeles nostāja un tās sekas

Kariņš norādījis, ka Merkele bija Vācijas kanclere laikā, kad daudzas Rietumu valstīs dominēja uzskats, ka "ja mēs pareizi uzvedīsimies, arī Putins labi uzvedīsies." Viņš atgādinājis par 2021. gada septembrī notikušajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām "Zapad", pēc kurām karaspēks no Ukrainas pierobežas netika atvilkts, bet gan pakāpeniski palielināts līdz pat 2022. gada iebrukumam. Šī pieeja, kas balstīta uz cerību ietekmēt Putina rīcību, acīmredzami izrādījusies kļūdaina, jo Krievija turpinājusi savu agresīvo politiku. Piemēram, daži kritiķi norāda, ka Merkeles lēmums atteikties no kodolenerģijas un palielināt atkarību no Krievijas gāzes padarījis Vāciju un Eiropu ievainojamu. Daži analītiķi uzskata, ka Merkeles pieeja bija daļa no Rietumu ilgtermiņa pieņemšanas politikas pret Krieviju, kas tagad Eiropai "dārgi maksā".

Kopējais skatījums uz notikumu attīstību

Kariņš uzsver, ka Krievijas darbības ir vienotas un paredzamas, un Rietumu politikas galvenais uzdevums ir vai nu pakļauties, vai pretoties. Viņš piebilst, ka pašreizējā situācijā, kad Krievijas agresija Ukrainā turpinās, Merkeles izteikumi ir īpaši pārsteidzoši, jo šķietami visiem ir skaidrs, kāda patiesībā ir Krievija. Bijušā Vācijas kanclere politikas un tās sekas joprojām tiek kritiski vērtētas, jo īpaši attiecībā uz tās spēju paredzēt un novērst Krievijas agresiju. Tās mantoījums tiek apšaubīts, jo tās politikas virzieni tiek atcelti un kritizēti pat viņas pēcteču vidū.