Rīga: +2.1°С
Koalīcijas saspīlējums un Stambulas konvencijas gaidīšana
Latvijas politiskajā ainavā turpinās nemitīga saspīlējuma izpausmes valdošajā koalīcijā, taču ievērojama uzmanība šobrīd pievērsta jautājumam par Stambulas konvenciju. Saeima jau rīt, 5. novembrī, paredzējusi lemt par likuma virzību, kas ietver Latvijas izstāšanos no šīs starptautiskās vienošanās. Taču politiskā drāma vēl nav beigusies, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir aicinājis pārcelt galīgo lēmumu par konvenciju uz nākamo Saeimas sasaukumu, norādot uz juridiskiem un valstiskiem apsvērumiem.
Prezidenta aicinājums un koalīcijas vienprātība
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izmantojis savas tiesības un pieprasījis likuma par izstāšanos no Stambulas konvencijas otrreizēju caurlūkošanu Saeimā. Viņš uzskata, ka būtu pareizāk šo izšķiršanos uzticēt jaunajam Saeimas sasaukumam, jo pašreizējā situācijā valsts gatavība pildīt starptautiskās saistības var tikt apšaubīta. Šis prezidenta aicinājums ir radījis zināmu vienprātību starp visām trim valdošās koalīcijas partijām, kuras ir noskaņotas atbalstīt prezidenta priekšlikumu.
Spriedze koalīcijā un turpmākās perspektīvas
Neskatoties uz vienošanos par Stambulas konvencijas jautājuma atlikšanu, koalīcijā valdošā spriedze nav zudusi. Kā liecina publiskotā informācija, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmums balsojumā par Stambulas konvenciju pievienoties opozīcijai ir izraisījis būtiskas domstarpības un saasinājis attiecības starp koalīcijas partneriem. Lai gan tiek uzsvērta nepieciešamība pirms visa cita pieņemt valsts budžetu, aizkulisēs turpinās sarunas un tiek meklētas iespējas jaunas koalīcijas izveidei. Politisko spēku starpā pastāv dažādi uzskati par turpmāko valsts attīstību un prioritātēm, kas rada nelielu, bet jūtamu plaisu koalīcijas darba kārtībā.
Stambulas konvencija un tās sekas
Saeima jau oktobra beigās galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šis lēmums izraisījis plašu rezonansi, paužot bažas par Latvijas starptautisko tēlu un gatavību pildīt saistības pret cilvēktiesību aizsardzību. Daudzas nevalstiskās organizācijas un starptautiskie partneri ir pauduši neapmierinātību, norādot, ka tas varētu mazināt cietušo aizstāvību un radīt bīstamu signālu varmākām. Lai gan Latvijā tiek strādāts pie nacionālajiem normatīvajiem aktiem vardarbības novēršanai, izstāšanās no konvencijas tiek uzskatīta par tiesisku pārrāvumu un pretrunu ar publiski paustajiem argumentiem.
Sekojiet mums līdzi: