Ņujorkas mēra vēlēšanu priekšvakarā: Trampa draudi federālajam finansējumam un Mamdani musulmaņu identitātes aizstāvība

New Yorkas mēra vēlēšanu priekšvakarā: Trampa draudi un Mamdani musulmaņu identitātes aizstāvība

Ņujorka, 2025. gada 4. novembris – Tikai dienu pirms vēsturiskās Ņujorkas mēra vēlēšanu dienas, pilsēta nonākusi politiskās spriedzes epicentrā, ko pastiprinājis bijušā prezidenta Donalda Trampa drauds apturēt federālo finansējumu, ja uzvarēs demokrātu kandidāts Zohrans Mamdani. Šī situācija norisinās laikā, kad Mamdani, kurš ir pirmais musulmanis, kas kandidē uz šo amatu, aktīvi aizstāv savu identitāti pret pieaugošajiem uzbrukumiem.

Trampa draudi un politiskā spēkošanās

ASV prezidents Donalds Tramps publiski draudējis nepiešķirt Ņujorkai nozīmīgus federālos līdzekļus, ja gaidāmajās mēra vēlēšanās uzvarēs demokrātu kandidāts Zohrans Mamdani. Tramps sociālajos medijos Mamdani dēvē par “komunistu kandidātu”, apgalvojot, ka pilsētai neesot “nekādu izredžu uz panākumiem vai pat izdzīvošanu” ar “komunistu pie stūres”. Šī nav pirmā reize, kad Tramps izsaka šādus draudus; jau pēc Mamdani uzvaras demokrātu primārajās vēlēšanās pagājušā gada jūnijā, Tramps paziņoja par iespējamu federālo līdzekļu samazināšanu. Tramps arī mudinājis atbalstītājus balsot par neatkarīgo kandidātu, bijušo Ņujorkas gubernatoru Endrjū Kumo, lai gan pats atzinis, ka nav Kumo “ ventilators”. Tomēr Mamdani, reaģējot uz Trampa draudiem, tos nosaucis par “draudiem”, nevis likumu, uzsverot, ka cilvēki pārāk bieži pieņem, ka viss, ko Donalds Tramps runā, ir likumīgs.

Zohrana Mamdani ceļš uz priekšvēlēšanu līderpozīcijām un identitātes aizstāvība

Zohrans Mamdani, 34 gadus vecs štata asamblejas loceklis, ir kļuvis par demokrātu kandidātu un, pēc aptauju datiem, ir priekšvēlēšanu līderis. Viņa uzvara demokrātu primārajās vēlēšanās, pārspējot bijušo gubernatoru Endrjū Kumo, tika uzskatīta par lielu pārsteigumu. Mamdani, kurš dzimis Ugandā un audzis Ņujorkā, ir pirmais musulmanis, kas kandidē uz pilsētas mēra amatu, un, ja uzvarēs, viņš kļūs par pirmo musulmaņu mēru pilsētas vēsturē. Viņa kandidatūra ir izraisījusi plašas debates par Demokrātu partijas nākotni, jo viņa progresīvie uzskati un sociālisma idejas ir saskārušās ar pretestību gan no partijas mērenajiem spēkiem, gan no republikāņiem. Savā kampaņā Mamdani galvenokārt koncentrējies uz pieejamības jautājumiem, piedāvājot risinājumus, piemēram, pilsētas pārvaldītas pārtikas veikalus, īres maksu iesaldēšanu un nodokļu palielināšanu bagātākajiem 1%. Viņš arī iestājas par Drošības kopienas departamenta izveidi, kas palīdzētu risināt garīgās veselības problēmas un likvidēt nodaļas Stratēģiskās reaģēšanas grupu.

Tomēr Mamdani ir kļuvis arī par mērķi politiskiem un mediju uzbrukumiem, kas bieži vien vērsti uz viņa musulmaņu identitāti. Viņu apsūdz par terorismu, anticionismu, pretpolicismu un antiamerikanismu. Mamdani ir publiski aizstāvējis savu identitāti, emocionālā runā uzsverot, ka “viņš būs musulmanis vīrietis Ņujorkā” un ka viņa pieredze ir saistīta ar rasismu un aizspriedumiem, ar kuriem saskaras daudzi musulmaņi amerikāņi. Neskatoties uz šiem uzbrukumiem, Mamdani ir guvis ievērojamu atbalstu arī starp ebreju vēlētājiem, īpaši tiem, kas kritiskāk izsakās par Izraēlas politiku.

Vēlēšanu dinamika un potenciālās sekas

Ņujorkas mēra vēlēšanas ir kļuvušas par nozīmīgu notikumu, kas varētu mainīt Amerikas politikas ainavu. Zohrans Mamdani, ja uzvarēs, kļūs ne tikai par pirmo musulmaņu mēru, bet arī par pirmo sociālistu, kas ieņems šo amatu. Viņa kandidatūra ir izraisījusi bažas nacionālās Demokrātu partijas vidū, jo republikāņi cenšas viņu saistīt ar partijas progresīvo spārnu un izmantot to kā politisku ieroci. Donalds Tramps, kurš pats ir bijušais Ņujorkas iedzīvotājs, ir vairākkārt kritizējis Mamdani un pat draudējis izraidīt viņu no valsts.

Savukārt Endrjū Kumo, bijušais gubernators, kurš zaudēja Mamdani primārajās vēlēšanās, tagad kandidē kā neatkarīgais. Trampa aicinājums balsot par Kumo ir radījis interesi par šo savienību, kuru Mamdani raksturojis kā “finansētu no tiem pašiem miljardieriem, kas mums deva Donalda Trampa otro termiņu”. Curtis Sliwa, republikāņu kandidāts, turpina savu kampaņu, uzsverot savu pieredzi drošības jautājumos.

Federālā finansējuma draudi, ko izteicis Tramps, ir nopietns jautājums, jo Ņujorka ir ļoti atkarīga no šiem līdzekļiem dažādu programmu un infrastruktūras projektu nodrošināšanai. Tomēr juridiskie eksperti norāda, ka prezidentam ir ierobežotas pilnvaras tieši apturēt finansējumu, un tam nepieciešama Kongresa piekrišana. Turklāt federālā tiesa iepriekš ir noraidījusi līdzīgus Trampa centienus bloķēt finansējumu, atzīstot tos par “patvaļīgiem, kaprīziem un acīmredzamu likuma pārkāpumu”.

Ņujorkas mēra vēlēšanas šogad ir īpaši nozīmīgas, jo tās ne tikai noskaidros pilsētas nākamo līderi, bet arī varētu sniegt ieskatu par Amerikas politisko nākotni, demokrātu partijas iekšējo dinamiku un musulmaņu kopienas lomu sabiedrībā.